Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Arī zemniekiem atkritumu pārstrāde nav sveša

Druva
08:47
15.03.2022
38
Img 2835 2

Tuvojoties pavasarim, lauksaimniekiem viena no aktualitātēm ir atbrīvošanās no skābbarības sagatavošanā izlietotās ruļļu un skābbarības bedru plēves, no dažāda veida iepakojuma maisiem, plastmasas izstrādājumiem, lai mazinātu atkritumu apjomu un nodotu tos atkritumu apsaimniekotājiem otrreizējai pārstrādei.

Aizvien vairāk vēlas pārstrādāt

“Plēves utilizācija lauksaimniekiem ir svarīga divreiz gadā – uz pavasara pusi un rudenī. Lopbarības ruļļu plēves un pārsegus, kas tika izmantoti skābbarības bedru pārsegšanai, savācam tad, kad ir sakrājies kāds lielāks apjoms. Braucam pa visu Latviju. Zemnieki savu izmantoto plēves krājumu var atvest un nodot arī paši.

Plēves, ko izmanto skābbarības ruļļiem, pārsvarā vedam pārstrādei uz ārzemēm, bet plēves no kūdras purviem var pārstrādāt arī mūsu rūpnīcā Olainē,” pastāstīja uzņēmuma “Eco Baltia vide” Madonas un Aizkraukles filiāles vadītājs Uldis Leškevics. Viņš novērojis, ka beidzamajos gados arī fermu īpašnieku domāšana paliek zaļāka un barības ruļļu, skābbarības tvertņu plēves un plastmasas maisu savāktais apjoms palielinās. Arī nesen veikta aptauja rāda, ka 69% lauksaimnieku ikdienā izvēlas aktīvi šķirot lauksaimniecībā izmantoto iepakojumu, tā ir viņu izvēle. No viņiem 61% izvēlas lauksaimniecības atkritumus nodot atkritumu apsaimniekotājam, kamēr 35% – jebkuram, kurš tos gatavs pieņemt. Vēl 15% aptaujāto lauksaimnieku atklāj, ka iepakojumu paši labprāt nogādā uz atkritumu šķirošanas laukumu.

Arī Madonas novada Sarkaņu pagasta ZS “Madaras” slaucamo govju ferma ir viena no tām, kur tiek sakrāta izlietotā plēve. “Kad barībai izmantojām skābsiena ruļļus, tad nederīgās plēves kalns bija lielāks. Beidzamajos gados esam pārgājuši uz skābsiena blietēšanu bedrē, bet arī tad bedres noblīvēšanai tiek izmantots plēves pārsegs. Ja ir iespēja izmantoto plēvi nodot, tad to izmantojam. Savākšana taču notiek bez maksas, automašīna atbrauc pakaļ un aizved.

Esam zinoši, ka plēvi nedrīkst dedzināt, lai neradītu iespējamību bīstamu ķīmisku savienojumu nonākšanai gaisā vai ūdenī, plēves nedrīkst arī aprakt, jo tā praktiski nesadalās. Plēves likt sadzīves atkritumu konteinerā izmaksā dārgi, turklāt tām tur nav jānonāk, jo konkrētais atkritumu veids ir izmantojams kā otrreizēja izejviela,” atklāj saimniecības īpašniece Līga Jurevica. Viņa piebilst, ka pavasarī, pirms tiks savākti sašķirotie lauksaimniecības atkritumi, fermas apkārtnē notiek talka.

Vairāk informācijas šaubīgajiem

Kā norāda biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons, Latvijas lauksaimnieki izvēlas videi draudzīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Tomēr vienlaikus, lai veiksmīgi īstenotu Eiropas Savienības zaļo kursu, kas paredz arī to, ka līdz 2035. gadam Latvijā poligonos drīkstēs noglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu apjoma, lauksaimniecības jomā vēl gana jāpastrādā, lai veiksmīgi aizpildītu tos robus, kas joprojām liedz efektīvu un ērtu lauksaimniecībā radītā iepakojuma apsaimniekošanu.

“Latviešu ieradums visu nevajadzīgo izmest sadzīves atkritumos, dedzināt vai aprakt zemē joprojām pie dažādiem apstākļiem vēl parādās. Lai arī aptaujas dati rāda, ka šāds skaits lauksaimnieku ir samērā neliels, tas nekādā veidā neveicina nedz Latvijas, nedz pašas saimniecības tīras vides uzturēšanu. Lauksaimnieki labprāt piedalījās aptaujā, tādējādi aktīvi paužot savu viedokli un ļaujot kopīgi nonākt pie slēdzieniem, kas vēl būtu jāuzlabo un jāattīsta efektīvai lauksaimniecībā izmantotā iepakojuma apsaimniekošanai. Kopīgi sperts būtisks solis pretī turpmākai lauksaimniecībā izlietoto iepakojumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, ilgtspējīgai saimniekošanai un zaļākai apkārtējai videi,” savukārt izteicies LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts skaidro, ka Latvijā problēmas ar lauksaimniecības iepakojuma savākšanu sākās 2018. gadā, kad tika slēgts Ķīnas tirgus nepārstrādātajam plastmasas iepakojumam. Tas sadārdzināja šī iepakojuma apsaimniekošanas procesu, kā rezultātā daudzi komersanti nolēma šo pakalpojumu vairs nesniegt vai piedāvāt tikai par maksu. “Tas atsaucās uz lauksaimniekiem, jo iespējas nodot nevajadzīgo iepakojumu pārstrādei būtiski saruka, taču, kā parāda arī aptaujas dati, saimnieki tomēr šķirot vēlas. Šo gadu laikā esam strādājuši, lai nodrošinātu lauksaimniecības iepakojuma savākšanas pakalpojuma nepārtrauktību, un šobrīd jau fokusējamies uz tā pieejamību visā Latvijā. Redzam, ka rindas uz pakalpojumu aktīvajā lauksaimniecības sezonā ir lielākas, tāpēc kā risinājumu esam sākuši piedāvāt ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Tas palīdzēs nodrošināt ātrāku un efektīvāku saimniecību apkalpošanu, vienlaikus ļaujot veiksmīgāk plānot nepieciešamās papildu investīcijas pakalpojuma operatīvākai nodrošināšanai arī tālākos Latvijas reģionos,” skaidro J. Aizbalts.

Lauksaimnieku noslēgtie ilgtermiņa sadarbības līgumi ar atkritumu apsaimniekotāju konkrētajai saimniecībai dotu garantiju par to, ka lauksaimniecībā izmantotais iepakojums tiek gan regulāri savākts, gan atbildīgi apsaimniekots.

Kannas samaļ granulās

Arī citi atkritumu apsaimniekotāji, tostarp SIA “ZAAO”, piedāvā lauku saimniekiem Vidzemes pusē risināt šo jautājumu, savācot minēto materiālu bez maksas no saimniecībām, lai to sagatavotu otrreizējai pārstrādei. Lai novērstu vides piesārņošanu, uzņēmums aicina uzkrātās skābbarības ruļļu plēves vai pārklājamās plēves skābbarības bedrēm, kā arī pārējos skābbarības sagatavošanā izmantotos materiālus savākt vienuviet. No plēvēm noteikti jāizņem šņores vai sieti (pretējā gadījumā šie atkritumi tiks uzskatīti par lielgabarīta atkritumiem un tiks savākti par maksu. Plastmasas kannas vai mucas ir jāizskalo un tām jānoskrūvē korķi. Izlietotās, atšķirotās plēves jāsaliek kaudzēs tā, lai atkritumu savākšanas mašīna varētu piebraukt pie kaudzes no sāniem un netraucēti ar kausu iekraut kravas kastē.

“ZAAO” pārstrādei derīgo materiālu nodod Latvijas pārstrādes uzņēmumam, kas ražo granulas jaunu plastmasas izstrādājumu izgatavošanai, kas ir, piemēram, kannas, spaiņi, caurules u.c. No polipropilēna maisiem iegūst augstas kvalitātes PP granulas, savukārt, pārstrādājot cieto plastmasu (kannas, pudeles un mucas), iegūst HDPE ekstrūzijas granulas. Pēc tam no granulām tiek ražoti dažādi rūpnieciskie izstrādājumi, piemēram, caurules, rūpnieciskā tara, atkritumu konteineri, tvertnes, plēves, atkritumu maisi un citi izstrādājumi, tādā veidā palīdzot ietaupīt dabas resursus un samazināt atkritumu apjomu.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
5

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
261

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
20

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
19

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
30

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Vai plastiskā ķirurģija patiesi ir ceļš uz pārliecinošāku ārieni?

19:00
16.11.2024
26

Šis jautājums, kas sākotnēji var šķist vienkāršs, patiesībā slēpj sevī vairākus aspektus, kas saistīti gan ar fiziskajām, gan psiholoģiskajām izmaiņām. Plastiskā ķirurģija ne vienmēr nozīmē tikai ārējas pārmaiņas – tā bieži ietekmē arī cilvēka pašpārliecību un kopējo dzīves kvalitāti. Daudziem pacientiem šīs izmaiņas ir ceļš uz harmoniskāku dzīvi, kurā viņi izjūt gan iekšēju, gan ārēju […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
26
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi