Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Pārtikas ražotāji meklē alternatīvas

Druva
08:01
12.07.2022
21
20220622 191446 2

Lai veicinātu atkritumu optimālāku apsaimniekošanu, gan pārtikas produktu ražotāji, gan pircēji tiek aicināti pārdomāti izvēlēties vieglās plastmasas izstrādājumus, jo kastītes, trauciņi, spainīši un maisiņi, kur veikalos sapakoti pārtikas produkti, nereti nav no pārstrādājamas plastmasas.

Viegli apjukt iepakojumu šķirošanā

Tādi gatavie pārtikas produkti kā, piemēram, gaļas izstrādājumi, desiņas, piena izstrādājumi, dārzeņi tiek iepakoti vieglajā plastmasā, ko patērētāji var izmest šķirojamo atkritumu konteineros, ja iepakojums ir tīrs no ēdiena atliekām.

Vietnē skiroviegli.lv skaidrots, ka šķirotos atkritumus ir iespējams pārstrādāt dažādos veidos, tāpēc savākšanas vietās var atšķirties nosacījumi, kādi tieši atkritumi tiek pieņemti un kā tie jāsagatavo pirms nodošanas. Neskaidrību gadījumā ir jāiepazīstas ar konkrētās savākšanas vietas apsaimniekotāja publicēto informāciju vai jāsazinās ar apsaimniekotāju.

2020. gadā veiktajā pētījumā “Gudri šķirot – gudri pakot” secināts, ka gandrīz 20% no vieglā iepakojuma konteineros, kas tika analizēti, nav iespējams novirzīt pārstrādei – izmestie atkritumi neatbilst tam, ko drīkst ievietot konteinerā, iepakojums bijis netīrs vai neatbilstība radusies šķirošanas līnijas kļūdas dēļ (neliela daļa).

Iemesls nepārstrādājamā iepakojuma īpatsvaram konteineros ir gan patērētāju neapzinīgums, gan, ļoti iespējams, nezināšana. Pētījuma autoru – “Zero Waste Latvija”, ZAOO un “AJ Power” – ieskatā liels Latvijas izaicinājums ir nepārstrādājamo iepakojumu aizstāšana ar pārstrādājamiem iepakojumiem, kas atvieglotu iedzīvotājiem domāto komunikāciju par vieglā iepakojuma dalītu vākšanu. “Nebūtu racionāli iedzīvotājiem likt par pienākumu pārzināt un analizēt katru iegādāto iepakojumu un izvērtēt tā derīgumu pārstrādei. Līdz ar to nepārstrādājamu vieglo iepakojumu, kas ir nonācis vieglā iepakojuma konteinerā, nevar uzskatīt par konkrētā patērētāja kļūdu, bet gan par sistēmisku problēmu,” uzsvērts pētījuma ziņojumā.

Iedzīvotāji var ar savām ikdienas izvēlēm parādīt to, ka ir gatavi šķirot, un pēc iespējas vairāk izvēlēties pārstrādājamu iepakojumu. Tomēr vislabākais būtu patērēt pēc iespējas mazāk iepakojuma. Tas jau pašā pamatā palīdzētu samazināt kopējo atkritumu daudzumu.

Garšas kvalitāte un ilgāka uzglabāšana

No ražotāju viedokļa, lai spētu nodrošināt higiēnas prasību ievērošanu un garšas kvalitāti, iepakojot atsevišķus pārtikas produktus, nav iespējams izvairīties no vieglās plastmasas izmantošanas. Taču arī šeit pastāv dažādi iespējamie risinājumi. Uzņēmums “Priekuļu gardumi”, kas piedāvā mājas kūpinājumus, kulināriju, konditoreju un citus labumus, vairuma gaļas izstrādājumu iepakošanā pirms trim gadiem pārgāja uz vakuuma iepakojumu, iepriekš izmantoto plastmasas trauciņu un spainīšu vietā. Saimniece, pavāre un tehnoloģe Una Kārkliņa skaidro, ka primāri šī izvēle bijusi garšas kvalitātes uzlabošanas, kā arī plašāku uzglabāšanas iespēju vadīta. Savukārt ogu stenda produkcijai izvēlēts tikai kartona iepakojums.

“Ar spainīšiem pārstājām strādāt tāpēc, ka vienalga likās, kaut arī tie ir pārtikas iepakošanai atļautie, tiem ir kaut kāda plastmasas piesmaka klāt. Lai tās smaržas nebūtu, nācās iepriekš spainīšus plaucēt. Beigās lieka laika tērēšana. Nu jau trešo gadu cīsiņus, sardeles, šašlikus – liekam vakuumā, jo tad labāk un ilgāk uzglabājas, gaisa temperatūra netiek klāt. Kā arī, mājās aiznesot, šo produkciju var ērti sasaldēt vēl ilgākai uzglabāšanai,” priekšrocības vakuuma iepakojumam min U. Kārkliņa. Cenas ziņā ražotājam lielu atšķirību viņa neesot novērojusi. Arī no vides ietekmes viedokļa tas savā ziņā ir ieguvums – ilgāks pārtikas produkta mūžs samazina pārtikas atkritumu daudzumu, kas ir būtiska problēma atkritumu apsaimniekošanā. Tonna pārtikas atkritumu rada krietni vairāk oglekļa dioksīda, nekā tiek patērēts, lai saražotu tonnu iepakojuma.

“No mums nopērk svaigu, bet, ja ieliek produkciju bagāžniekā, ārā saulē 30 grādos un visu dienu nostāv… Tad līdz mājai tie cīsiņi maisiņā jau būs paspējuši apglumēt. Savukārt vakuumā iepakotam nekas nenotiks, arī bagāžniekā ieliktam, jo gaiss netiek klāt,” vēl vienu jaunā iepakojuma priekšrocību nosauc U. Kārkliņa. Viņa atzīst, ka iesākumā pircēji raukuši degunus par vakuuma iepakojumu, jo tas atgādinājis lielveikalos nopērkamo produkciju. Taču tagad visi esot apmierināti, jo paši novērojuši, ka šādā iepakojumā gaļas izstrādājumi ilgāk un labāk uzglabājas.

Dažādas ruletes un kūpinājumus gan neiepako vakuumā. Desmit gadu darbības laikā “Priekuļu gardumi” pieslīpējuši veiksmīgu ražošanas un tirgošanas grafiku, lai neilgi pēc izgatavošanas gardā produkcija jau būtu izpirkta. Madonā “Priekuļu gardumu” saražoto tirgo Oskars Dumpis. Jautāts par pircēju izvēlēm saistībā ar vieglās plastmasas izmantošanu, viņš spriež, ka par to aizdomājas vien retais. “Nopērkot produkciju, sākumā ieliek to mazajā, tad vēl lielajā iepirkumu maisiņā. Šķiet, ka tomēr kaut kā neaizdomājas. Ir, protams, kas nāk ar savu groziņu, auduma maisiņu vai bez tā, un iepirkumus aiznes vienkārši rokās, bet tie salīdzinoši ir retums,” novērojis O. Dumpis.

Ne visa vieglā plastmasa ir pārstrādājama; pārskatot savu šķirojamo atkritumu kasti, atklājas, ka tikai viens no materiāla ziņā līdzīgiem iepakojumiem ir derīgs pārstrādei – ar marķējumu “LDPE 4”.

Ar iepirkšanos izdara izvēli

Janas Romānovas ģimene dzīvo Ķekavā, un braukt uz veikalu ar auduma maisiņiem, lai mājās pārvestu dārzeņus, augļus un citus produktus, viņiem ir jau ierasta prakse. “Tā kā ievērojam noteiktu diētu, bez piena, tad izvēle paliek mazāka un iespējas iegādāties sveramus produktus arī. Riekstus, sēkliņas pērkam vai nu veikalā “Gemoss”, kur ir lētāk un pieejami lielie iepakojumi, vai beziepakojuma veikalos, kur cena gan ir augstāka. Manu pārtikas produktu izvēli noteiks produkta sastāvs, nevis tas, vai vāciņš ir vai nav pārstrādājams. Tomēr no restorāniem izvēlamies “Vairāk Saules”, jo viņiem trauciņi līdzņemšanai ir kompostējami. Citus produktus pārsvarā pērkam vietējā “Rimi”, pie vietējiem zemniekiem,” savas ģimenes iepirkšanās paradumus un viedokli par vieglo iepakojumu min J. Romānova.

Savukārt Jurģis Volodins, ikdienā iepērkoties, iesākumā vērtē iepakojuma draudzīgumu videi: “Pārsvarā to vērtēju, mēģinot atbildēt uz jautājumu: vai šis ir jēdzīgākais veids, kā iepakot šo produktu? Ja man nav ilgi jādomā, lai atbildētu ar “nē”, attiecīgo produktu neizvēlos.” Attiecīgi priekšroka tiekot dota tādiem pārtikas produktiem, kuru iepakojumu var šķirot un/vai pārstrādāt, vai pat vēl labāk – iepakojuma nav vispār. “Protams, tas (iegādāties attiecīgus pārtikas produktus bez iepakojuma – aut.) ne vienmēr ir iespējams, bet tieši patērētāja rokās ir to izvērtēt un ar savu naudiņu paust viedokli pret tādām precēm kā celofānā ielaminētām kartona kārbām, kurās iekšā ir piecas mazākas paciņas, kur katrā cepums ir ielikts vēl maisiņā. Sapņos redzu to, ka par katru bezjēdzīgo iepakojuma kārtu tiek dubultots PVN, bet pagaidām par mazāk iepakojuma es labprāt maksātu arī vairāk.”

Jautāts par novēroto saistībā ar mājražotāju produkciju un iepakojumu higiēnas prasību nodrošināšanu, viņš retoriski noteic: “Stundām stāv uz letes un tad pēkšņi gūst nepieciešamo higiēnas devu, pirkuma brīdī ielikti maisiņā?” Tādēļ Jurģis uz tirdziņiem izvēlas ņemt līdzi savu maisiņu vai citu iepakojumu, traukus, ja nepieciešams, un cenšas paspēt atteikties, pirms pārdevējs jau zibenīgi izsniedzis plastmasas maisiņu.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikāciju saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds” un reģionālās izdevniecības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katram cilvēkam jāplūst pa dzīvi atbilstoši pašam sev

08:15
24.11.2024
42

Saruna ar astroloģi, taro speciālisti KRISTĪNI CĪMANI. -Cilvēki jūs pazīst interesantās nodarbošanās dēļ – esat astroloģe. Vai jau bērnībā iezīmējās šis ceļš? -Nāku no Vidzemes, mazas pilsētas Alojas, taču jau pēc pamatskolas skolojoties pārcēlos uz dzīvi Rīgā, kur aizvadīju 16 gadus. Tagad dzīve mani atvedusi uz Preiļiem, kur esmu trīs gadus un sāku iedzīvoties uz […]

Cienīt laika nospiedumus

06:44
22.11.2024
36

Atjaunotais Uzvaras piemineklis Cēsu centrā    ir līdz šim arhitekta Imanta Timermaņa vērienīgākais darbs. Par Atmodas gadu notikumiem un šodienu saruna ar SIA “Arhitekta Imanta Timermaņa birojs” vadītāju. -Par pieminekļiem runā, diskutē, ceļ un nojauc arī šodien. -Šķiet, virziens aizgājis ne īstajās dimensijās. Andreja Upīša    pieminekļa zāģēšana ir muļķība. Ja ir kādi izteikti ideoloģiski […]

Viens bez otra nevaram nekādi

10:41
21.11.2024
341

Straupes pagasta bioloģisko zemnieku saimniecību “Eicēni” divi skoloti dārznieki Elita un Jānis Reinhardi nodibināja pagājušā gadsimta deviņdesmitajos, drīz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Sāka tā romantiski – ar mazu siltumnīcu pie Elitas dzimtas mājām, kurā koši izauga izjukušās kopsaimniecības pamesti rožu stādi. Veidojot saimniecību, piedzīvota gan ziedēšana, gan ērkšķu dūrieni, un nu jau abi dārznieki ar […]

Katrā augā ir kas vērtīgs. Jāprot to izmantot

11:32
20.11.2024
43

Pastāv uzskats, ka kaut kur tālās zemēs ir tie vērtīgie augi, kas veselību var ļoti pozitīvi ietekmēt. Patiesībā viss, kas ir vajadzīgs mums, aug tepat tuvumā, atzīst dabas velšu vācēja, aktīva ārstniecības augu pētniece un augu valsts izzinātāja ELITA MELNE. “Savs jaukums ir būt dabā arī šajā nosacīti drūmajā laikā, tas ļauj izjust zināmu pirmatnību. […]

Militārā tehnika – stāsts par Latvijas vēsturi

11:04
18.11.2024
22

Cēsniekam Lūkasam Matutim bija pieci gadi, kad televīzijā redzēja, kā brauc tanki. “Tas šķita kas tik liels un interesants,” ar smaidu atceras Lūkass. Jau padsmitnieka gados viņš sāka izgatavot dažādas tehnikas modeļus. Un, protams, arī tanku. Līdztekus arī izzināja Latvijas militārās tehnikas vēsturi. Cēsu muzejā šomēnes apskatāma viņa veidoto modeļu    izstāde “Latvijas militārās tehnikas […]

Kā ikdienas paradumi var uzlabot zobu veselību

19:03
16.11.2024
31

Ikdienas paradumi spēlē būtisku lomu zobu veselības uzturēšanā un var novērst daudzas mutes dobuma problēmas. Regulāra un pareiza zobu kopšana palīdz ne vien uzturēt skaistu smaidu, bet arī izvairīties no biežām zobārsta vizītēm saistībā ar infekcijām, kariesu un smaganu iekaisumu. Aplūkosim trīs vienkāršus ieradumus, kas var ievērojami uzlabot zobu veselību. Regulāra un pareiza zobu tīrīšana […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
18
16
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
66
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi