Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Nomainīt biatlona šauteni pret mikrofonu

Jānis Gabrāns
08:20
17.01.2023
451
Daumants 2

Pēc gadu mijas pārtraukuma atsācies Pasaules kauss biatlonā, kura norisei Latvijas līdzjutēji var sekot līdzi LTV7 kanālā.

Komentētāja krēslā blakus pieredzējušajam Anatolijam Kreipānam vienmēr ir arī kāds biatlonists, un pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam Daumanta Lūsas balsi. Viņa dzimtā puse ir Jaunpiebalga, tagad dzīvo Cēsīs. Daumants slēpotāja, biatlonista gaitas sāka Cēsu Sporta skolā, bijis Latvijas izlasē, startējis Eiropas, Pasaules kausos, Eiropas un Pasaules čempionātos. Pirms dažiem gadiem lielajam biatlonam teica ardievas, tagad biatlona šauteni nomainījis pret komentētāja mikrofonu. Šī esot jau trešā sezona jaunajā ampluā.

Stress kā pirms starta

“Pirms tam ilgu laiku kopā ar Anatoliju Kreipānu sacensības komentēja Gundars Upenieks,” savu nonākšanu šajā amatā atceras Daumants. “Tad viņš kā Latvijas Biatlona federācijas viceprezidents devās uz Pasaules čempionātu un meklēja, kurš varētu viņu aizstāt komentētāja krēslā. Prasīja, vai es to gribētu. Bija aizlicis par mani labu vārdu Anatolijam, kā smejoties atzina, ka uz mani varot paļauties, tiešraidē nepateikšu neko sliktu, nenolamāšos un esmu zināmu laiku bijis biatlonā. Piezvanīja arī Anatolijs, jautāja, vai gribētu pamēģināt. Daudz nedomājot, piekritu, jo biju pārliecināts, ka tā būs vērtīga pieredze.”

Pirmās tiešraides bija veiksmīgas, televīzijas producenti bija apmierināti ar Daumanta paveikto un piedāvāja turpmāko sadarbību. Pagājušajā sezonā ēterā bija jau vairāk, komentēšanas laikus dalot ar G. Upenieku.

Jautāts, vai pirmajās tiešraidēs bijis jūtams pirmsstarta satraukums, Daumants atklāj, ka sajūtas tiešām esot līdzīgas kā pirms sacensībām: “Pirmajā ziemā pamatīgs satraukums bija vienmēr, arī pagājušās sezonas sākumā pēc vasaras pārtraukuma, pēc tam jau lēnām iegāju ritmā. Anatolijs parasti iesāk tiešraidi, tikmēr iejūtos un pievienojos, bet satraukums ir tieši kā pirms starta. Kad viss aiziet, iestājas miers, arī tas ir līdzīgi kā sacensībās, kad esi distancē, satraukums pazūd, atliek tikai darīt savu darbu. Tagad jau ir uzkrāta zināma pieredze, ir vieglāk. Bet sākumā, jā, nebija viegli, patiesībā pat grūtāk nekā mačos, jo tiem trenējos regulāri, bet komentēšanai ikdienā netrenējos, tur jāiet un jādara!”

Kreipāna faktors

Tie, kuri regulāri seko līdzi biatlona translācijām, novērtē pieredzējušā komentētāja Anatolija Kreipāna zināšanas, kurš gandrīz par katru sportistu māk pastāstīt    daudz un plaši līdz pat viņu vecvecākiem un vēl, un vēl. Arī citos sporta veidos, ko viņš komentē, Anatolijs apliecina, ka ir īstajā vietā.

D. Lūsa atzīst, ka no Anatolija var ļoti daudz mācīties: “Ikdienas skrējienā man tik daudz laika nesanāk interesēties par sportistu dzīvi, bērnību, radu rakstiem, un tad nu es arī ļoti daudz gūstu no Anatolija stāstījuma. Taču mans pluss, ka esmu daudzus gadus bijis biatlona apritē, varu biatlonistus atpazīt jau pēc slēpošanas tehnikas, slēpju zābakiem. Varu komentēšanā iedot savu kā biatlo­nis­ta pienesumu, kura savukārt nav Anatolijam. Komentējot atmiņā uzreiz ataust trase, kurā notiek sacensības, atceros katru kāpumu, nobraucienu, arī tas lieti noder. Piemēram, ja pēdējā aplī vairāki sportisti slēpo kopā, zinu, kurā brīdī var gaidīt kāda biatlonista izrāvienu, kādi var būt situācijas pavērsieni. Pieredze no savām biatlonista gaitām lieti noder.”

Formāts, ka sacensību komentēšanā blakus televīzijas komentētājam vienmēr ir konkrētā sporta veida pārstāvis, ir ļoti vērtīgs, jo skatītājs spēj iegūt iespējami plašu informāciju. Tas ir viens no Latvijas Televīzijas nosacījumiem, gandrīz visas nozīmīgas sporta sacensības komentē tandēms. Tā bija arī tikko aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā futbolā.

Redzot, ka A. Kreipāns pamatīgi gatavojas katrai tiešraidei, arī Daumantam nākas būt formā.

“Pilnīgi noteikti jāiegulda laiks. Iepazīstos ar starta protokoliem, lai redzētu, kuri startē. Sekoju līdzi sportistiem sociālajos tīklos, tad jau zinu, kurš kāda iemesla dēļ nestartēs. Tur arī var uzzināt interesantus faktus, kas var noderēt komentējot. Jo brīdī, kad televīzijā parāda kādu biatlonistu, jāmāk kaut kas par viņu pateikt,” stāsta D. Lūsa, ar smaidu piebilstot, ka jācenšas turēt līdzi arī Anatolijam, kuram vienmēr ir, ko stāstīt.

Klausoties A. Kreipānu, ne reizi vien klausītājs aizdomājas, vai komentētājs visu, ko saka, zina no galvas, vai līdzi ir pieraksti. Bet klausoties rodas sajūta, ka viss notiek it kā pats no sevis. Tas apliecina viņa augsto profesionalitāti.    D. Lūsa saka, ka pirms sadarbības par to aizdomājies, bet tagad šo noslēpumu esot atklājis: “Liela daļa    rezultātu ir pierakstīta, to vienkārši būtu grūti atcerēties. Teiksim, kur izcīnīta pirmā medaļa vai cik dubultuzvaru bijušas brāļiem Bē no Norvēģijas, taču ļoti daudzi fakti viņam ir galvā. Anatolijs lasa, meklē informāciju, piefiksē, atceras. Īpašs azarts viņam rodas, ja ienāk kāds jauns sportists. Piemēram, šogad no slēpošanas biatlonā ienāca Ana­marija Lampiča, un jau nākamajā dienā viņam A4 lapa bija pilna ar informāciju par šo sportisti.”

Bez sporta nevar

Pats D. Lūsa biatlonu licis malā. Vai, komentējot sacensības, neiezogas vēlme būt trasē? Viņš neslēpj, ka ik pa laikam tāda sajūta esot, īpaši, ja sacensības notiek ideālos laika apstākļos, perfekti sagatavotās trasēs. “Protams, kad ir ļoti nelabvēlīgi laika apstākļi, nodomāju, cik labi, ka neesmu tur, bet siltā telpā pie televizora,” smejot saka D. Lūsa. “Laikam jau ir tā, ka ne tik daudz gribas piedalīties sacensībās, cik izbaudīt    atmosfēru, kas ļoti palikusi atmiņās.”

Fiziskās aktivitātes arī tagad nav noliktas malā. Sports esot saslimšana uz mūžu, bez kustībām nevarot iedomāties dzīvi, atzīst Daumants. Arī sacensību gars, adrenalīns nepieciešams. Tagad mazāk laika atvēl slēpošanai, biatlonam, bet izmēģinājis spēkus tenisā, startējot Cēsu tenisa čempionātā.

Laikam vēlme pēc adrenalīna izpaužas arī ikdienā, jo novembrī sācis mācības “Air Baltic” Pilotu akadēmijā. Atgādināsim, ka “Druva” rakstīja par priekulieti Mārci Ozoliņu, kurš tad no mūsu puses bija pirmais un vienīgais šajā skolā.

“Tagad viņam vairs nav tā goda,” saka Daumants. “Esmu tur pievienojies. Atceros, pavisam neilgi pirms iestāšanās izlasīju “Druvā” par Mārci,    pie sevis nodomāju, ka nu jau esam tur divi. Uzsākušās intensīvas mācības, būs jāskatās, kā savienot ar komentēšanu. Šonedēļ vēl ir brīvlaiks, varēšu būt komentētāja krēslā, bet turpmāk darba dienās būs jāraugās, ko varu pats vai kurš varētu mani tur aizstāt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bruņinieks ar zelta komandu

05:17
15.12.2025
37

Novembrī tradicionālajā Cēsu novada pašvaldības darbinieku apbalvošanas pasākumā tika teikts paldies par ieguldīto darbu, atbildību un sirdsdegsmi. Galveno, pirmās pakāpes apbalvojumu “Bruņinieks”, saņēma Juris Joksts, Cēsu Digitālā centra vadītājs, par izciliem sasniegumiem un ieguldījumu Cēsu novada digitālās attīstības veicināšanā. Juris uzsver, ka šādu balvu diez vai iegūtu bez savas lieliskās “zelta” komandas. “Druva” aicināja Juri […]

Cimdos māksla un atmiņu zīmes

06:31
12.12.2025
52

Pirms Ziemassvētkiem skaistu dāvanu saņems rokdarbnieces, stāstu un Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves pētnieki. Tā ir Elīnas Apsītes grāmata “Dzīvais cimds. Jette Užāne” par dzērbenieti Cimdu Jettiņu. Viņas simtgadei Cēsu muzejā bija veltīta audiovizuāla izstāde “Dzīvais cimds”. Tā saņēma “Latvijas Dizaina gada balvas 2025” žūrijas atzinību, tā bija nominēta “Kilograms kultūras” fināla balsojumam. Izstādes kuratore […]

"Timbro" pārceļas uz jaunām telpām un plāno jaudīgu attīstību

05:28
11.12.2025
1001
1

Ar īstu Cēsu novadā dzimuša un auguša cilvēka prieku un azartu SIA “Timbro” izpilddirektors Raimonds Cipe “Druvai” izrāda pašlaik remont­darbu noslēguma fāzē esošās uzņēmuma jaunās telpas Cēsīs, Gaujas ielā 5, kur paredzēts pārcelties pavisam drīz, līdz gada beigām. Uzņēmuma vadītājs “Dru­vai” apstiprina nesen masu medijos izskanējušo informāciju, ka Cēsu mežsaimniecības uzņēmums SIA “Timbro” mež­izstrādes tiesību […]

Kūkas, piparkūkas un rosība ģimenē

05:17
09.12.2025
138

Māja piekalnītē redzama pa gabalu, pagalmā taku izgaismo krāsainas lampiņas, sevi izrāda rūķi, dažs  arī slēpjas. Pie namdurvīm Adventes vainags.  Virtuvē smaržo piparkūkas. “Ziemassvētku noskaņa nav tikai bērnu, arī pieaugušo priekam,” saka līgatniete Irita Vempere un uzsver, ka viņai ikvieni svētki saistās ar rosību. Iritas vaļasprieks ir kūku cepšana, un, saprotams, svētkos tās gaida ne […]

Meksika - senu un mūsdienīgu tradīciju zeme

06:21
08.12.2025
56

Aivis Dombrovskis ir psihologs, psihoterapeits, viņa sirds pieder vienīgi Cēsīm, bet darba dzīve ir Rīgā un ārzemēs. Šoruden viņš bija Meksikā, piedalījās pasaules transpersonālās psiholoģijas un psihoterapijas konferencē “2025 XOLOTL”. Pasākuma norises laiks pielāgots meksikāņiem tik nozīmīgajām Mirušo dienas svinībām. Piepildīt sapņus – iepazīt Meksiku Kad ģeogrāfijas skolotāja Cēsu 1. vidusskolā rādīja filmu par Meksiku, […]

Sabiedrības līdzatbildības izjūta aug

06:06
07.12.2025
505
4

Iedzīvotāju ziņojumi par iespējamu vardarbību kļūst aizvien biežāki, netrūkst ne dzērājšoferu, ne pieaugošas agresijas izpausmju, kā arī aizvien vairāk ir telefonkrāpnieku upuru. Par raizēm un arī panākumiem darbā Policijas dienas, 5. decembra, priekšvakarā uz sarunu aicinājām Valsts policijas (VP) Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) Dienvidvidzemes iecirkņa priekšnieci Ingu Randari. -Kā jutāties, uzsākot dienestu policijā, un kā […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi