Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Cita pieredze vienmēr noder

Sarmīte Feldmane
00:00
20.02.2019
5
Pieredze Jelgava 1

Septiņu novadu – Amatas, Līgatnes, Priekuļu, Pārgaujas, Raunas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas – vadītāji, sociālo komiteju deputāti, sociālo
dienestu darbinieki un bāriņtiesu locekļi pieredzes braucienā iepazinās ar Jūrmalas pilsētas un Jelgavas novada sociālo dienestu un
bāriņtiesu ikdienu.

“Ar Jūrmalas Lab­klājības pārvaldi septiņas sadarbības pašvaldības no mūspuses esam kopā piedalījušies vairākos projektos, ar Jelgavas novada domi jau pirms vairākiem gadiem noslēgts sadarbības līgums, tāpēc arī pieredzes apmaiņai tika izraudzītas šīs pašvaldības,” stāsta Amatas pašvaldības ārējo sakaru koordinatore Rita Merca, kura organizēja pieredzes braucienu. R. Merca atzīst, lai gan sociālo un bāriņtiesu darbību stingri reglamentē likumi un noteikumi, katrā novadā iedzīvotājiem vajadzības ir atšķirīgas, tāpēc noderīgi redzēt un uzzināt, kā citi risina konkrētas problēmas, kādus iedzīvotājiem piedāvā pakalpojumus. Tā kā no marta Amatas, Jaunpiebalgas, Raunas, Līgatnes un Pārgaujas novadu pašvaldības ir reorganizējušas novadu bāriņtiesas un izveidota kopīga paš­valdību iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgat­nes, Pār­gaujas un Raunas novadu bāriņtiesa”, iepazīt citu pieredzi bija jo svarīgi. Jelgavas novadu veido 13 pagasti, visos tiek nodrošināti sociālie un bāriņtiesas pakalpo­-jumi.

“Protams, bagātās pašvaldībās ir lielākas iespējas, bet tajās ir gan vairāk iedzīvotāju, gan to, kam vajadzīga palīdzība,” bilst Amatas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Vaira Zauere. Jūrmalā patlaban ir vislielākais bērna piedzimšanas pabalsts – 500 eiro. “Runājot ar kolēģēm, viņas atzina, ka tāpat kā citur Latvijā jūtams darbaroku trūkums, bet tie, kuri pieraduši pie pabalstiem, pat nedomā, ka varētu strādāt. Aug jaunā paaudze, kas zina, ko nozīmē – pienākas,” pārdomās dalās dienesta vadītāja un pastāsta, tā kā Jelgavas novadā ir bērnunams, jauniešiem no 13 līdz 18 gadu vecumam ir iekārtota jauniešu mājā. Tajā jaunieši dzīvo, gādā par sevi, gatavo ēst, mācās ikdienas dzīvi. Viņiem palīdz sociālais aprūpētājs un darbinieks. “Mums tāda māja nav nepieciešama, taču vērts domāt par krīzes centru. Diemžēl ne tik reti ir gadījumi, kad mātei un bērniem tāds uz vairākām dienām būtu vajadzīgs. Piedāvājam centrus Valmierā vai Ropažos, kamēr situācija ģimenē uzlabosies, noskaidrosies, bet viņas nav gatavas braukt,” pastāsta V. Zauere. So­ciālā dienesta vadītāja atzīst, ka lauku novados aizvien vairāk ir veco cilvēku, kuriem nepieciešama palīdzība, jo bērni ir maksātnespējīgi.

Raunas pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Ieva Ozola atzīst, ka no katras pieredzes var kaut ko pārņemt, tā ir noderīga, jo ļauj uz problēmām paskatīties no citas puses. “Labi redzējām bagāto pašvaldību iespējas. De­institucio­nalizācijas procesā daudz izdarīts, izveidoti dažādi rehabilitācijas centri, dienas centri. Taču jāatzīst, ka mūsu cilvēki ir kūtri,” pārdomas izsaka I.Ozola un pastāsta, ka pirms diviem gadiem aicinājuši pensionārus, lai aprunātos, ko viņi gribētu, atnāca divi. “Mēs gribam piedāvāt iespējas, pakalpojumus, bet iedzīvotājiem nav intereses,” saka Sociālā dienesta vadītāja un piebilst, ka visu pašvaldības sociālo pakalpojumu izmantotāju skaits palielinās, arī naudas ar katru gadu tiek atvēlēts aizvien vairāk. Izņemot garantēto iztikas minimumu, pakalpojumu saņēmēju loks īpaši nepalielinās.

“Katra tikšanās ar kolēģiem ir noderīga. Pieredzes braucienā var arī izrunāt ikdienas problēmas, kāds redzēts sīkums var dot impulsu jaunām idejām,” saka I.Ozola, bet V. Zauere uzsver: “Ikdienā bieži šķiet, ka tikai man vienas vai citas problēmas jārisina. Bet arī citiem ir tādas pašas, un no katra var ko mācīties.”

R. Merca piebilst, ka Jūrmalā tiek domāts par katru iedzīvotāju, arī bezpajumtniekiem. “Sociālais dienests nakts patversmes klientiem rīko ekskursijas, lai cilvēki būtu sabiedrībā, lai dzīvē redz kaut ko citu, lai izrautu no ikdienas. Visos centros – veciem cilvēkiem, vecākiem un bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem, jaunajām ģimenēm – arī rīta pusē bija daudz cilvēku. Kolēģi atklāti runāja par problēmām, risinājumiem,” pastāsta R.Merca un atzīst, ka tie, kuri bija pieredzes braucienā, katrs guva kādu vērtīgu atziņu un padomu.

“Par vienu gan visi bijām vienisprātis – birokrātija, pārskatu rakstīšana aizņem aizvien vairāk laika. Kontrolējošo institūciju prasības mainās, par ko vienu gadu slavē, nākamajā tas vairs nav pieņemams. Diemžēl sociālajiem darbiniekiem darba ir aizvien vairāk,” saka V. Zauere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
6

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
121

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
48

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
30

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
25
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
17
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi