Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Īstā laime – būt kopā

Druva
00:00
14.03.2019
4
Daudzbernu Gimene 1

Sirsnība, cieņa, smiekli, prieki, bet pāri visam mīlestība valda Meirānu ģimenes mājās. “Ikdiena nav viegla, bet ir skaista,” atklāj septiņu bērnu mamma Kristīne Meirāne no Cēsīm.

Kristīnes un Kaspara ģimenē aug septiņi bērni. Jaunākajai atvasītei Matīsam ir tikai četri mēneši, bet vecākā meita Diāna ir 21 gadu veca. Ģimenē aug arī divus gadus vecais Miķelis, četrgadīgais Mārtiņš, 12 gadus vecā Sintija, Edgars, kuram ir 15 gadi, un 19 gadus vecais Kristaps.

Mamma Kristīne stāsta, ka augusi daudzbērnu ģimenē un vienmēr zinājusi, ka arī pašai reiz būs liela ģimene. “Man ļoti patīk bērni. Viņi sniedz neizsakāmu laimi un prieku. Bērni ir pieraduši samīļoties, mēs viens otram novēlam jauku dienu. Tāpat viens otram stāstām, kā pagājusi diena, kas interesants noticis. Runājam arī par to, kas mūs satrauc vai apbēdina. Mēs viens par otru uztraucamies un zinām, ka varam cits uz citu paļauties – tā ir ģimenes vērtība,” pārliecināta Kristīne, kura neslēpj arī grūtības: “Domāju, sabiedrība vēl nav pieradusi pie daudzbērnu ģimenēm. Valda stereotips, ka ģimenes, kurās aug vairāki bērni, ir sociāli nelabvēlīgas. Mani nekad nav uztraucis tas, ko domā citi, tādēļ arī nebaidījos no kuplas ģimenes veidošanas. Skumji ir tad, ja šādi uzskati skar bērnus. Reizēm viņiem skolasbiedri saka – jūs esat daudzbērnu ģimene un nevarat neko atļauties. Gribētu šos mītus lauzt. Jā, iespējams, mums vairāk jāplāno savas finanses un tas, kādām vajadzībām naudiņu tērēsim. Taču maniem bērniem viss nepieciešamais tiek sagādāts, nekā netrūkst.”

Kristīne uzskata, ka liela loma ir tam, kā bērni tiek audzināti. Viņasprāt, ar bērniem jārunā kā ar līdzvērtīgiem par visu, kas svarīgs. Jāizskaidro, kādēļ un ko ģimene var vai nevar atļauties. “Mācu bērniem, ka ne visu vienmēr iespējams saņemt. Labāk, lai dzīvē sākumā ir grūtāk un pēc tam pats spēj visu sasniegt, nevis bērnībā dabū visu, ko grib. Nekad nevar zināt, kā kuram cilvēkam dzīve pavērsīsies. Grūtāk pierast pie sliktākiem apstākļiem, nevis otrādi. Mēs nedzīvojam īpašā pārticībā, bet neesam arī trūcīgi. Bērniem gādājam dāvanas, dodamies izklaidēties, bērni redz visu, kas notiek apkārt,” stāsta septiņu bērnu mamma.
Dzīvoklis, kurā dzīvo lielā ģimene, nav plašs, bet Kristīne stāsta, ka sadzīvot neesot grūti. Visi viens pie otra pieraduši. Rindas uz dušu koordinē mamma, arī katli un pannas esot sagādāti pietiekami lieli, lai varētu pagatavot maltīti visiem. Skolā uzdotie mājas darbi netiek pārbaudīti, vecāki bērniem uzticoties. “Vecākā meita mani pie tā pieradināja, viņa bija ļoti patstāvīga. Tādi kļuvuši arī pārējie bērni. Viņi zina, ka mājas darbi pašiem jāizpilda. Bet, protams, ja kādam nepieciešama palīdzība, vienmēr palīdzu,” stāsta Kristīne.

Bērni ir izpalīdzīgi, labprāt iesaistās ikdienas darbos. Vecākie bērni ik pa laikam jaunākos aizved uz kādu pasākumu, ekskursijās. Tētis Kaspars strādā Vācijā, viņš mājās uz nedēļu ir ik pēc trīs mēnešiem. “Šāds ritms mūsu ģimenē ir jau divus gadus. Sākumā bija ļoti grūti, bet nu lielākie bērni paši piedāvā palīdzību – gan mājas darbus paveikt, gan jaunākos bērnus pieskatīt. Kad tētis ir mājās, tie ir lieli svētki. Bērni pēc tēta ir ļoti sailgojušies un viņu ļoti gaida,” tā Kristīne.

Arī Kaspars nenoliedz, ka ir grūti būt prom no mājām tik ilgu laiku: “Kad sākās šāds darba ritms, baidījos, ka, atbraucot mājās, mazākie bērni mani pat nepazīs. Viens pēc otra ilgojamies, nedēļa, ko pavadu mājās, ir ļoti īss laiks, paskrien nemanot. Novērtēju, ka ir iespēja sazināties ar video zvanu palīdzību. Kad esmu prom, varu redzēt bērnus un sievu, viņi var redzēt mani.”

Piecpadsmit gadu vecais Edgars priecājas, ka viņam ir brāļi un māsas, ar kuriem kopā tiek pavadīts daudz laika: “Zinu, vairāki vienaudži ir vienīgie bērni ģimenē. Dažkārt domāju, kā tas ir, vai viņiem mājās nav garlaicīgi? Man ļoti patīk, ka man ir vairāki brāļi un māsas – gan jaunāki, gan vecāki. Ir, kam pajautāt padomus. Mums mājās vienmēr ir rosība un kustība, ir interesanti. Kad nepieciešams, cenšos palīdzēt mammai. Grūtāk ir tad, kad tēta nav mājās.”

Edgars mācās breika dejas. Savulaik pats iemācījies kāršu trikus, vienu demonstrēja arī “Druvai”. Arī pārējie bērni apmeklē dažādus ārpus skolas pulciņus. Septiņu bērnu mamma ir pārliecināta, ka tas bērniem palīdz saprast, kas tieši interesē, tiek attīstītas dažādas prasmes un iemaņas.

Kristīne stāsta, cik ļoti atšķirīgi var būt vienas ģimenes bērni: “Katram raksturs ir citāds, katram ir savas vēlmes un intereses. Jāpiemin arī, ka mūsdienu bērni aug daudz drosmīgāki nekā mūsu paaudze. Šodienas bērniem ir savs viedoklis, ja viņiem kas nepatīk, tas tiek demonstrēts un pateikts.”

Visi septiņi ģimenes bērni dzimuši Cēsīs. Seši nāca pasaulē Cēsu klīnikā, bet, kad juta, ka drīz būs klāt pastarītis, Kristīne devās uz Valmieru, Vidzemes slimnīcu, bet arī Matīss gribēja piedzimt Cēsīs, un tā arī notika – jaunākais bērns piedzima neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnā pie Cēsu pilsētas robežas.

Kristīne un Kaspars ir pārliecināti, ka visi bērni izaugs par labiem un godprātīgiem cilvēkiem. “Mēs mācām bērniem būt pieklājīgiem, rūpēties citam par citu un prast uzvesties sabiedrībā. Bērni ir tie, kuri paliks pēc mums, abi ar vīru jau tagad esam lepni un gandarīti par to, kādi aug mūsu bērni,” atklāj septiņu bērnu mamma Kristīne Meirāne.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi