Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Amatā sākusies laivošanas sezona

Līga Eglīte
00:00
19.03.2019
56
Amata Leglite

Amatas upe aizvadītās nedēļas nogalē atkal pildījās ar laivām, kajakiem un katamarāniem, skanēja braucēju sasaukšanās,
apmetnēs kūrās ugunskuri un žāvējās izmirkušie.

Latvijas aktīvajiem ūdenstūristiem Amatas brauciens ir obligātais pavasara uzdevums. Interneta ziņās cītīgi tiek sekots ūdens līmeņa kāpumam, līdzko ledi ir prom, tiek meklētas laivas un pulcēti domubiedri. Kopš 5.marta ūdens līmenis Amatā strauji cēlies, sasniedzot metru un 20 centimetrus, bet sestdien turpināja kāpt līdz 1,40 metriem. Nezinātājam liktos, ka tas nav daudz, taču papildu faktors ir ļoti ātrā straume un viļņi. Upe “vārās”, griežas atvaros un nes līdzi gan ledus gabalus, gan kokus, resnus zarus un pat celmus. Jāat­ceras, ka Amatas ūdens ir 0 līdz +4 grādus “slapjš” un izpeldēšanās gadījumā pēc iespējas ātrāk jātiek līdz krastam, lai sasildītos.

Amata ir sezonāli laivojama upe, vispiemērotākā pavasarī, martā un aprīlī. Reizēm siltās ziemās, kad nav ledus, labs braucamais līmenis gadās arī janvāra beigās un februārī. Populārākais posms ir no Melturiem, ātrumposms no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam. Zinātāji stāsta, ka tie, kuri nav laivojuši no Skujenes, Amatu nepazīst, jo augšteci izbraukt ir tehniski daudz sarežģītāk. Var nākties apiet vietas, kur upē vēl ledus, un beigās vilkt cauru laivu mājup.
Pie Melturu tilta sestdien “Druva” sastapa vairākas kompānijas, kas ģērbās, sakārtoja laivas un gaidīja pārējos ceļabiedrus. Aivars Butāns no Ķekavas gatavojās doties braucienā kopā ar sievu: “Domās esam Amatas fani, dzīvē – kā nu kuro reizi. Amatas mačos vēl nav sanācis piedalīties.”

Vairākas grupas bija no Rīgas un Baltezera ar dažādas pieredzes laivotājiem un iesācējiem. Kāds gatavojās pirmajam piedzīvojumam, cits nebija 20 gadus kāpis laivā, cits aktīvi izmēģinājis visas straujupes Latvijā. Vairākums inventāru nomājuši, jo tas ir ērti, pašiem nav jādomā, kā nogādāt laivas, airus un vestes līdz upei un atpakaļ, kā arī galapunktā sagaida transports un atved līdz personīgajām automašīnām.

Rīdzinieks Ainārs Leilands atcerējās jaunību, kad ar vilcienu, no Rīgas braucot, bijusi iespēja palūgt mašīnistam, lai pie Amatas tilta nobremzē un ļauj izlēkt: “Vilciens iztukšojās, visi ar laivām, mantām ripoja lejā. Šoreiz pēdējā brīdī izdomājām, ka brauksim, nav līdzi speciālā apģērba, rēķināmies, ka samirksim.”

Netālu mugursomas kārtoja alūksnietis Raimonds Vīksniņš, kurš laivojis vienatnē no Amatas dzelzceļa tilta: “Veselība vairs lāgā neatļauj, tomēr pa Amatu braucu katru gadu. Esmu vienpatis, sacensībās nepiedalos. Reizēm brau­cu kopā ar dēlu, esam arī “izpeldējušies”. Gauja ir mana upe, ko esmu izbraukājis visā garumā. Bet Amata…, šeit ir kaut kas tik skaists! Šorīt ar gumijas laivu līdz Melturiem pagāja pusotra stunda. Pa ceļam bija pārsteigums. No­braucu apmēram 20 minūtes, pēkšņi vižņu un ledus sanesums, garš posms, apmēram kilometrs. Apbrīnojami, kā upe to ūdens masu var izgrūst pa apakšu. Nācās apiet pa krastu. Skatījos, ka ūdens līmenis te bijis pat 30 centimetru augstāk.”

Pie Zvārtes ieža divi kajaku braucēji centās pārtvert apgāzušos gumijas laivu, taču neizdevās, peldlīdzeklis strauji pašāvās garām. Laivas pasažieris, sveiks un vesels, un, protams, izmircis, airi vicinādams, aizjoņoja pa krastu cerībā, ka atstraumē izdosies “bēgli” notvert. Tā gadās bieži, un, kā smejas laivotāji, no Amatas sausā neviens neatgriežas.

“Druva” novēroja, ka vairākums braucēju bija sakoncentrējušies gluži kā rallija trasē pie automašīnas stūres. Tādā straumē tikai retajam bija laiks pavērties apkārt uz smilšakmens iežiem krastos vai pasmaidīt un pamāt sveicienu skatītājiem. Gadījās arī “jautrie zēni”, gatavi jokiem un atrakcijām, stāvot kājās uz laivas soliņa un žonglējot cauri krācēm.

Izbaudot ātro straumi, vairākas draugu kompānijas šajā dienā paspēja nobraukt pa upi no Mel­turiem līdz Veclaučiem divas un pat trīs reizes. Kāds no krastā gaidošajiem pusdienu gatavotājiem atzinās, ka “ar vienu reizi pietika, vairāk nekad laivā nekāpšu”. Takā no Zvārtes ieža līdz Veclauču tiltam pretimnācēji sasveicinājās un aprunājās kā no vienas lielas draudzīgas ģimenes: “Vai jūs jau nobraucāt? Vēl ne? Vai katamarāns jau pabrauca garām? Mūsējie nez kur kavējas. Trīs laivas sagaidījām, divas vēl ceļā.”

Tūristu apmetnē pie Veclauču tilta automašīnu bija tik daudz kā pie lielveikala. Šoferi gaidīja, līdzjutēji apspriedās, ugunskuri kūpēja, smaržoja desiņas. Slapjo un laimīgo braucēju piedzīvojumu stāsti mijās ar jokiem un šķendēšanos par Amatas “ūdensdievam” ziedotajiem airiem, cimdiem un pat dārgi pirkto filmu kameriņu: “Lustūzis varēja būt trakāks! Vienalga, adrenalīn pietika un laiva ar ūdeni pilna!”

Neliela grupa ūdenstūristu devās tālāk, Gaujas virzienā, gan ar laivām, gan SUP dēļiem.
Ja turpmāk būs lietains, braucamais līmenis Amatā saglabāsies. Aprīļa pirmajā nedēļā gaidāms zīmīgs notikums – 55 gadu jubileja kopš pirmajām Amatas ūdenstūrisma sacensībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
25

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
40

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
165

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
436
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi