Ar krāšņu koncertu kopā ar draugiem Liepas vidējās paaudzes deju kolektīvs nosvinēja 35. darbības jubileju.
Koncertam bija dots zīmīgs nosaukums “Reiz zaļoja jaunība”, tā atsaucot atmiņā nodejotos gadus. Koncertā, kuru kuplināja draugu kolektīvi – “Straupe”, “Solis” no Valmieras, jauniešu deju kolektīvs “Trejdeviņi” un dāmu deju kopa “Kņopienes.lv” no Raunas, Palamuses deju kolektīvs no Igaunijas -, dejoja 32 dažādu laiku “Sadanča” dalībnieki.
Vaira Kandere “Sadancī” nodejojusi 33 gadus, pēdējos divus dejo “Munsturī” Straupē. ““Sadancis ” izveidojās Cēsu patērētāju biedrības klubā no jauniešu deju kolektīva “Varavīksne”. Tur darbojāmies 16 gadus, tad palikām bez mājām un tērpiem, bet ar neizsmeļamu vēlēšanos turpināt dejot. Togad uzņēmām amerikāņu grupu un koncerts bija arī Liepā. Aina un Dainis Tarasovi ieminējās, ka varbūt “Sadancis” varētu kļūt par liepēniešiem. 2000.gada janvārī sākās mēģinājumi Liepā,” pastāsta Vaira Kandere un piebilst, ka līdz tam mēģinājumi notika gan aukstā zālē Priekuļos, bijušās Baltijas izmēģinājumu stacijas administrācijas ēkā, gan “CATA” kultūras namā, jo starp dejotājiem bija daudz cēsnieku.
Gadu gaitā mainījušies vadītāji, “Sadanci” par savu sauc Ingrīda Jaunzeme, Dace Šteina, Rasma Gailīte, Sanita Krastiņa, Sandra Bārtniece. Kolektīva nosaukuma ierosinātāja ir pirmā vadītāja Ingrīda, kura bija dejojusi slavenajā Latvijas Universitātes “Dancī”, un visiem taču gribējās līdzināties labākajiem.
“Sadanci” trīspadsmito sezonu vada Marita Rieksta – Krivjonoka. “”Sadancis” – tas ir dzīvesprieks. Viņi pierāda, ka jauns var būt ikvienā vecumā, kad aizvien tikpat azartiski var nodejot jauniešu dejas,” saka vadītāja un uzsver: “Pēc Dziesmu svētkiem vairāki dejotāji pārtrauca dejošanu. Kad aicinājām dejot jubilejas koncertā, atsaucība pārsteidza. Tas liecina, ko katram nozīmē kolektīvs.”
Dejotāji atzīst, ka Selga Goldmane ir tā, kura kolektīvu satur kopā. Viņa “Sadancī” dejo no desmitās sezonas. “Kolektīvā visi ir draudzīgi. “Sadancis”- tā ir kustība, kvalitatīva brīvā laika pavadīšana, tas ir kā labākās zāles pret stīvumu un ierūsēšanu. Esam kā ģimene. Nebūt ne katrā kolektīvā dejotāji labprāt mainās vietām. Ja meiteņu ir vairāk, nav strīdu, kad kura dejos. “Sadancis” man devis iespēju patiesi svinēt un izjust valsts svētkus. Uzvelc tautastērpu, iepriecini citus, un arī pašai prieks,” saka Selga. Viņa tāpat kā citi uzsver, ka kolektīvu kopā notur tradīcijas. “No 2000.gada mums ir Zvaigžņu balle, kad uzņemam jaunos dejotājus un piedalās arī bijušie. Jubilārus sveicam ar jubilāra danci – meitu izdancina visi puiši, vai puisis dejo ar visām meitām. Vēl braucieni uz festivāliem, arī laivu braucieni, Jāņi pie Ainas un Daiņa, Lieldienu svinēšana, ejam kūjniekos, rīkojam karnevālus. Esam tāds diezgan nerātns kolektīvs, pat autobusos esam dejojuši,” stāsta Vaira Kandere, bet Selga atgādina, ka “Sadancim” nozīmīga ir draudzība ar igauņiem, kas sākās 2000.gadā. Pēc tam sadarbības līgumu ar Palamusi noslēdza pagasta padome, tagad sadarbojas Priekuļu novada pašvaldība.
Benita Sausiņa savulaik bija Liepas kultūras nama vadītāja, arī pati dejoja “Sadancī”. “Uzzināju, ka kolektīvs palicis bez mājām, bet Liepas kultūras namā tolaik bija tikai teātris un jauniešu deju grupa, labs kolektīvs celtu arī pagasta prestižu. Tā “Sadancis” kļuva par Liepas pagasta kolektīvu. Un prieks visiem,” saka Benita Sausiņa, piebilstot: “Kolektīva izbraukumos ir kas tāds, ko nevar izstāstīt. Tā ir tāda īpaša kopības sajūta un dzīvesprieks. Mēģinājumos gan mani kaitināja, ka visi reizē nevar sabraukt un sākt strādāt.”
Desmit gadu “Sadancī” nodejojis Artūrs Tereško, nu jau piecus gadus, kā pats saka, ietur pauzi. Viņš atklāj, ka dzīvesbiedre Baiba savulaik bijusi “Ačkupa” dalībniece, gribējusi dejot, viņš aizgājis līdzi. “Izrādījās – labs pasākums. Dejošana ir tautas sports. Dejotājiem stalta stāja, precīzas kustības, reakcija, koordinācija,” atgādina Artūrs Tereško un ar smaidu atzīst: “ “Sadancis” nekad nav bijis pārāk nopietns kolektīvs. Vienmēr prātā kādas ēverģēlības, arī dejās tiek meklēti nestandarta risinājumi.” Artūrs piebilst, ka desmit gados kolektīvā piedzīvoto nevar aizmirst. Tie ir arī koncerti Amerikā. Slovēnijā, Čehijā, Somijā, Maltā, Igaunijā, protams, Dziesmu un Deju svētki, daudzie notikumi kolektīvā.
Nu jau jubilejas kliņģeris apēsts, balle nodejota, un kārtējā mēģinājumā tiks uzstādīta kāda jauna deja. 35 gados “Sadancī” īsāku vai ilgāku laiku dejojuši 74 puiši un 67 meitenes, kolektīva repertuārā bijušas 117 dejas.
Komentāri