Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Pūliņus iegulda, kur “Lodi” ciena

Monika Sproģe
00:00
25.03.2019
60
Lode 4 1

SIA “Lode” pieder pie lielākajiem keramisko būvmateriālu ražotājiem Baltijas valstīs.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 12,1 miljonu eiro, no kuriem tieši Liepas rūpnīca 5,5 miljonus eiro. Likumsakarīgi, ka uzņēmums ir arī viens no senākajiem darba devējiem apkaimē, turklāt uzņēmuma mārketinga un pārdošanas daļas direktors Valdis Zariņš uzsver – “Lode” ir godīgs nodokļu maksātājs, tāpēc no publicitātes nebaidās.

Pieprasījumu nosaka tradīcijas

Liepas ķieģeļu ražotne pagājušajā gadā saražojusi 22 miljonus ķieģeļu, un uzņēmums bez problēmām spējis visu pārdot. Taču Latvijas tirgū “Lode” realizē tikai 16 procentus no savas produkcijas. Visvairāk jeb 41 procentu no saražotā būvmateriālu klāsta ražotājs pārdod Polijā.

“Pēc 18 gadu darbības “Lodē” varu teikt, ka vēsturiskie paradumi, kā būvēt ēkas, ir tik stipri, ka nekādas reklāmas kampaņas nemainīs nācijas attieksmi pret konkrētu būvmateriālu. Tā, piemēram, Nīderlandē un Beļģijā keramiku mājas apdarei lieto 99 procenti ēku īpašnieku. Vācijā, Austrijā šie rādītāji ir 60 procentu līmenī, Polijā 40, Lietuvā 30, Latvijā keramiku māju apdarei izmanto seši procenti ēku īpašnieki, Igaunijā četri procenti, bet Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā tikai viens procents, jo tur māju celt­niecībā dominē koks. Tā tas paaudzēs iegājies,” skaidro V. Zariņš.

Pārdošanas daļas vadītājs centies mainīt Latvijas arhitektu un celtnieku domas, taču bez rezultātiem. Pašā saknē arhitekti saprotot, ka ķieģelis ir labākais apdares materiāls, taču, sastopoties ar pasūtītāju, arhitekti pakļaujas pseido taupīšanas metodēm, jauniem ideju strāvojumiem, un, kaut arī vēlāk tie pasūtītājam maksās dārgāk, turklāt ilgtermiņā kalpos sliktāk, arhitekti izpilda naudas devēja vēlmes. V. Zariņš secinājis, ka daudz “prātīgāk ieguldīt pūliņus tur, kur “Lodes” ražojumu ciena, mīl un pieprasa”.

Starp citu, kamēr lauksaimnieki ar skumjām atminas piena ceļu Krievijas virzienā, “Lodei” kaimiņvalsts vēl arvien ir liels produkcijas noņēmējs. V. Zariņš stāsta, ka Krievijā ir vietējais ražojums un “ārzemju” ķieģelis. “Mēs cenšamies būt piegādātājs ar visefektīvāko cenas piedāvājumu ārzemju ķieģeļiem, jo atrodamies vistuvāk robežai. Krievijas arhitekti ļoti seko līdzi Eiropas modei fasāžu apdarē un strauji projektē tādus risinājumus, kādi pašlaik ir topā Beļģijā, Nīder­landē un Vācijā. Mūsu izaugsme sadarbībā ar Krieviju gadu no gada kļūst arvien labāka,” saka V. Zariņš, piebilstot, ka uz vienu arhitektu, kurš risinājumā vēlas iekļaut ķieģeli, ir vismaz pieci piedāvātāji, taču uzvar tas, kuram daudzu gadu garumā atstrādāta vislabākā sadarbība. Šajā ziņā “Lodei” ir daudz priekšrocību.

Tie laiki, kad rūpnīcas vadība pati izdomāja, ko un cik daudz ražos, esot pagājuši. Katras valsts arhitekti nosaka, kādas krāsas un formas ķieģeļi būs vajadzīgi. Brīvā tirgus apstākļos izdzīvo tie ražotāji, kas spēj šo pieprasījumu nodrošināt. “Ja agrāk ražojām triju krāsu ķieģeļus – sarkanus, brūnus un dzeltenus -, tagad ķieģeļi ir 50 krāsās. Turklāt “Lode” neražo noliktavai, bet konkrētiem pasūtījumiem, līdz ar to uzņēmums samazina “iesaldētos” līdzekļus, kas neļauj attīstīties,” paskaidro mārketinga daļas vadītājs.

Bija nepieciešamas pārmaiņas

Ja vēlaties panākt izcilus sasniegumus un labus uzņēmuma finanšu rādītājus, lietderīgi aprunāties ar “Lodes” vadību par radikālām pārmaiņām. Pēdējos divos gados “Lode” ķērusies pie darbinieku izvērtēšanas. Uzņēmumā joprojām ir svarīgs darba ražīgums un strādājošo attieksme pret darbu.

“Pirms četriem gadiem nomainījām dažus augstākā un vidējā līmeņa vadītājus, pieņēmām darbā cilvēkus ar izpratni par to, kāda ir mūsdienīga ražotne, kultūra un darba vide, taču tā attieksme, kas uzņēmumā bija iesūkusies, ātri nosmacēja jauno dzirkstelīti. Nācās pieņemt bezprecedenta lēmumu un “Lodes” ražotnē nomainīt pilnīgi visu augstākā līmeņa vadību. Šeit jāsaka paldies personāla atlases uzņēmumam “Amrop”, kas pērnā gada nogalē augstākās raudzes speciālistus atrada šeit pat, Cēsīs. Mūsu piedāvājumu kā izaicinājumu pieņēma četri “Cēsu alus” speciālisti. Šajos nieka piecos mēnešos, kopš puiši pie mums strādā, viņi parādījuši tādu attieksmi pret darbu, kādu iepriekšējie darbinieki nebija spējuši uzrādīt daudzu gadu garumā,” saka V. Zariņš.

Varam teikt, ka uzņēmums nupat strādā ar pilnu jaudu, taču karsti gājis ne vien augstākās vadības gaiteņos, arī cehā, jo nācies mainīt ne vien vadības grožus, bet arī iekārtas. Viss novedis pie tā, ka spāņi izstrādājuši vecās ķieģeļu krāsns rekonstrukcijas plānu, poļi krāsni uzmūrējuši, bet pirmās partijas, kas “gājušas” caur šo krāsni, jau ieinteresējušas nīderlandiešus un angļus.

Ķieģeļus neizvēlas spontāni

Uzņēmums nesūdzas par noietu, atpazīstamību un panākumiem, taču, salīdzinot ar citiem Latvijas uzņēmumiem, “Lode” skaļi par sevi nestāsta. V. Zariņš uzskata, ka uzņēmumam tāda sevis reklamēšana ir pilnīgi bezjēdzīga: “Pirms četriem gadiem bijām iesaistījušies vienā projektā, ieguldījām lielus līdzekļus gan reklāmā, gan skaidrojošā darbā, taču atsaucība bija tik niecīga, ka no tās nebija nekādas jēgas. Reklāmas dēļ uzņēmumā nekas nemainīsies, jo Liepas ķieģeļu ražotnes produktus neizvēlas spontāni kā pienu vai saldējumu. Mūsu produktu izvēlas tie, kas saņēmuši grādu arhitektūrā, un viņus mēs uzrunājam tieši. No futbola komandas sponsorēšanas “Lodē” nekas nemainīsies. Taču “Lode” atbalsta visus Latvijas keramiķus: vai tie būtu Mākslas akadēmijas censoņi, vai individuālie mākslinieki. Ikviens no viņiem sava darba vajadzībām pie mums mālu var dabūt bez maksas. Viņi ir mūsu mūza.”

V. Zariņš atzīst, ka viņam vēl pietiek spēka uzņēmuma vadīšanai un iedvesmu smeļas ārzemju vizītēs, konkurējošos uzņēmumos, veikalos vai runājot ar projektētājiem. “Patīkami redzēt krievu arhitektu augsto līmeni, jo viņi prot parādīt, kā jāveido gaumīga mājas fasāde, tad mans sportiskais azarts liek izdarīt savu darbu ātrāk, labāk un ekonomiski pievilcīgāk, nekā to dara pārējā Eiropā. Nav lielāka gandarījuma, kā parādīt, ka mēs – Latvijas bāleliņi no laukiem – varam “ielikt kloķi” Vācijas vai Beļģijas ražotājiem. Mūsu ražojumam ir tieši tāda pati kvalitāte kā viņu produkcijai, pārējais ir tikai prestiža un cenas jautājums,” apgalvo vadītājs.

V.Zariņš gadu gaitā pārliecinājies, ka veiksmīgas ražotāja un patērētāja ilgtermiņa attiecības nodrošina tiešums, vienkāršība un godīgums. Pats kādreiz praktizējis “septiņus pārdošanas brīnumus”, kā pierunāt cilvēku nopirkt ķieģeli, kuru viņam nemaz nevajag, taču pēdējos sešos gados mārketinga vadītājs sapratis – tas ir īsākais ceļš uz sabojātām attiecībām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
17

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
32

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
155

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
421
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
17
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi