Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Kolēģi tiekas svētkos

Monika Sproģe
00:00
30.03.2019
7
Soc Darbinieces Fotomarta 1

19. martā pasaulē un Latvijā atzīmēja Sociālā darba dienu. Savos svētkos, lai atzīmētu profesijas sasniegumus, kopā sanāca Amatas, Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas, Raunas, Priekuļu, Līgatnes un Jaunpiebalgas novadu sociālā darba speciālisti.

Šogad pasaulē Sociālā darba dienā uzmanība tiek vērsta cilvēku savstarpējo attiecību nozīmei, kā arī apkārtējās vides ietekmei uz nākotni. Tas ir laiks, kad īpaši tiek uzsvērts un izcelts sociālā darba speciālistu ieguldījums un paveiktais, kā arī spriests par to, kas jāpilnveido, lai popularizētu, atbalstītu un veicinātu sociālā darba atpazīstamību, celtu tā prestižu Latvijā.
Novadu speciālisti apstiprināja, ka sociālais darbinieks, strādājot ar dažādām cilvēku grupām, aizstāvot viņu intereses un tiesības, kā arī palīdzot cilvēkiem uzlabot savu dzīves vidi, dara grūtu darbu. Sociālā darbinieka uzdevums nav viegls, viņš palīdz cilvēkam izprast radušos problēmu un sadarbībā rast izeju no krīzes situ­ācijas. Profesionāls sociālais darbs ir vērsts uz problēmu risināšanu un pārmaiņām.

Amatas novada sociālās palīdzības organizatore Nītaures un Zaubes pagastos Ieva Vītola atklāj, ka sociālajā jomā sākusi strādāt nesen. “Strādāju pirmo mēnesi un esmu ieinteresēta uzzināt, cik tālu spēju iet, lai nesalūztu. Šis darbs šķiet interesants un ir noderīgs ne vien cilvēkiem, kuru labā strādāju, bet arī man pašai,” saka Ieva.

Viņa neslēpj vēlmi panākt, lai vietējie iedzīvotāji paši sper izšķirošus soļus pretī labākai dzīvei, jo pozitīvas izmaiņas nesākas ar domu, ka man viss pienākas. Sociālās palīdzības organizatore jau pamanījusi, ka pasauli neizmainīs. “Ir tik daudz cilvēku, kuriem vieglāk lūgt sociālo palīdzību, nekā meklēt darbu,” tā I. Vītola.

Vēsturiskajā Cēsu rajonā visās pašvaldībās strādā sociālie dienesti. Ik pa laikam sociālā darba sfērā redzamas izsludinātas vakances. Uz brīvajām vietām pretendenti gaitenī nedrūzmējas.

“Šis ir emocionāli ļoti grūts darbs. Vēl nesen lasīju publikāciju, kurā Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte ieskicēja problēmu, sakot, ka daudzi speciālisti izskolojas, izmēģina savus spēkus novada pašvaldībā, bet zemā atalgojuma dēļ meklē darbu citur. Tas ir signāls, ka sociālo darbinieku darbu finansiāli nenovērtē,” saka I. Vītola.

Arī Priekuļu novadā nesen bija izsludināts konkurss uz sociālā rehabilitētāja amatu. “Mēs saņēmām piecus pieteikumus. Skait­liski vērtējot, tas ir labs rādītājs, tomēr, izvērtējot pretendentu zināšanas un pieredzi, situācija mainās. Sociālā darba speciālistu apmācība Latvijā nav augstā līmenī, līdz ar to mums – esošiem darbiniekiem – jaunais speciālists jāmāca, viņam jāvelta daudz laika,” skaidro Priekuļu novada Sociālā dienesta vadītāja Elita Rancāne.

Viņas novērojumi liecina, ka jaunie kadri tiek sagatavoti ļoti virspusēji. “Kad pati mācījos, mācībās uzmanības centrā bija nevis profesionālis, bet cilvēks, un nav nevienas citas profesijas, kurā ar cilvēku jāstrādā tik holistiski, t.i., vienlaikus tik daudzos līmeņos. Tagad studijās uzmanība vairāk vērsta teorijai, dokumentiem, procesiem, bet cilvēks un cilvēciskais atstāts novārtā,” pārdomas pauž E. Rancāne un turpina, sakot, ka darbiniekam tomēr jāspēj “nolaisties” no saviem augstumiem, jāprot iejusties otra cilvēka vietā. Viņš nedrīkst ieņemt ne nosodošu, ne vajājošu lomu.

Savukārt Līgatnes novada sociālās palīdzības organizatore Dzintra Viļčinska šajā darbā strādā gadu. Viņa piekrīt kolēģēm, ka diplomus iegūst daudz sociālo darbinieku, arī pati pirms gada absolvējusi augstskolu. Liela daļa izvēlas citu darbu. “Darbs ar cilvēkiem ir viens no grūtākajiem. Te var vilkt līdzības ar skaistu ziedu pušķi, taču, tāpat kā pušķī ir daudz dažādu ziedu, arī cilvēki katrs ir individualitāte, un ne ar visiem izveidojas kontakts vai savstarpēja sapratne. Sociālajiem darbiniekiem ir jāprot atrast pareizo pieeju katram klientam, bet ne jau visiem tas ir pa spēkam,” tā sociālā darbiniece.

E. Rancāne atgādina, ka ikviens vēlas būt novērtēts. Cilvēki, kuri ar sociālā dienesta palīdzību ir atrisinājuši savas dzīves problēmas, nevēlas atmiņās pārcilāt savu grūto dzīves posmu, tāpēc mutisku novērtējumu ar mazo “paldies” nākas dzirdēt reti. Taču atgriezeniskā saite esot lielākais novērtējums un tikai pēc tam veidojas pārdomas par finansiālo novērtējumu.
Katru dienu sociālie darbinieki strādā ar sensitīvu informāciju un savu klientu interesēs pa pasauli apkārt nerunā, tāpēc parādoties kādam skandālam, sociālo dienestu pārstāvjus bieži redz aizstāvamies, tālab vairāki klātesošie izteica lielu pateicību “Sociālo darbinieku biedrībai” un “Sociālo dienestu vadītāju apvienībai”, ko vada Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālā dienests” vadītāja Iveta Sietiņsone, jo tieši šo organizāciju pārstāvji esot īstie celmlauži sistēmas pilnveidē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
112

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi