Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Būt daļai no nākotnes

Jānis Gabrāns
23:00
01.04.2019
4
Konfrence1

Vidzemes koncertzālē aizvadīta konference “Es. Identitāte. Dati”, kas ir pirmais pasākums kustības “Valsts #196” ietvaros. Jau rakstīts, ka Cēsis kā pirmā pašvaldība pievienojās šai kustībai, kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju digitālās identitātes nostiprināšanu un attīstīšanu datu tehnoloģiju laikmetā.

Pasākums pulcēja daudz interesentu, pieteicās vairāk nekā 650 cilvēku, dažādu paaudžu cēsnieki, pilsētas viesi.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā norādīja, ka šī konference ir sākums maratonam gada garumā, kurā plānoti dažādi pasākumi: “Ceļš būs garš, interesants, pārsteigumiem pilns, bet ir pārliecība, ka mums, Cēsīm un cēsniekiem, tas jāiet.”

Prezentācijas sākumā J.Ro­zenbergs bija ielicis šādas rindas: “Cēsis – Silīcija ieleja. Tā ir trešā bagātākā teritorija pasaulē, ar iekšzemes kopproduktu 77 tūkstoši dolāru uz vienu iedzīvotāju. Tur ir pasaulē augstākā IT uzņēmumu, jaunuzņēmumu koncentrācija.”

“Šajā teritorijā ir zināšanas, investīcijas. Kāpēc gan Cēsis nevarētu izvirzīt šādas ambīcijas? Varbūt kādreiz to nosauksim par Gaujas ieleju, bet sākotnēji atskaites punkts ir Silīcija ieleja. Varam pārmaiņām pretoties, bet varam tās izmantot savā labā. Čarlzs Darvins savulaik rakstīja: “Tā nav ne stiprākā no sugām, kas izdzīvo, ne arī gudrākā, izdzīvo tie, kuri spēj vislabāk piemēroties pārmaiņām.” Es to gribētu attiecināt uz mums, uz Cēsīm un cēsniekiem. Vai spēsim ielēkt ātrvilcienā, kurā traucas pasaule, būsim daļa no šīm pārmaiņām, vai tomēr izvēlēsimies pretoties?”

J. Rozenbergs minēja piemērus, parādot, kādas pārmaiņas notiek pasaulē, kuru pamatā ir digitālās tehnoloģijas. Tas uzliek jaunus uzdevumus ne tikai izglītības sistēmai, tās skar ikvienu.

“Svarīgi, lai katrs cēsnieks ir izglītots, lai nemitīgi mācītos, tad būs konkurētspējīgs darba tirgū. Varēs strādāt nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, jaunus produktus. Tas ļaus dibināt uzņēmumus, kas dos būtisku pienesumu pilsētas ekonomikā. Tad cilvēki būs sociāli aktīvi, gribēs būt piederīgi Cēsīm, būs laimīgi. Ja to izstarosim uz ārpusi, leposimies ar savu pilsētu, stāstīsim par to, tas pievilks jaunus laimīgos,” norādīja J. Rozenbergs.

Kustības “Valsts #196” vēstnieks, IT uzņēmuma “SQUALIO” vadītājs Sandis Kolomen­skis, runājot par mākslīgo intelektu, uzsvēra, ka tas nav kaut kas tāls, nezināms, tā ir mūsdienu re­alitāte. Arī viņš runāja par profesiju transformēšanos, ko ietekmēs automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts. Lai arī pasaulē runā par profesijām, kas izzudīs, viņaprāt, pareizāk būtu runāt par transformāciju: “Piemēram, grāmatvedis vairs nebūs grāmatvedis, no viņa tiks gaidītas citas prasmes, tiks iedots moderns profesijas nosaukums. Mūsu kustība eksperimentēs, mērīs, kādas zināšanas un rīki jāprot izmantot, lai mēs varētu transformēties, pielāgoties jaunajām profesijām, jaunajām digitālā laikmeta prasībām.”

Konferences dalībniekus video uzrunā sveica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, bet klātienē uzrunāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa pievērsa uzmanību digitālajai identitātei. Ministre teica, ka, pārstāvot humanitāro jomu, viņa pārstāvot cilvēkus, kuri uz digitālo pasauli skatās ar zināmu filozofisko skepticismu: “Tas gan nenozīmē, ka nenovērtēju digitālās pasaules priekšrocības, taču man ir daudz jautājumu, uz kuriem gribētu iegūt atbildes. Vai pietiekami labi pārvaldām digitālās pasaules ceļa karti, vai apzināmies un saprotam, kur ir šķēršļi un bedres, vai pietiekami labi zinām noteikumus un vai mums ir vajadzīgās prasmes, lai droši trauktos pa šo digitālo pasauli?”

Ministre pauda bažas, vai digitālajā pasaulē varēsim saglabāt brīvu izvēli, veidot savu identitāti, varbūt to sāks ietekmēt spēks, ko saucam par algoritmu, kas, spiežot uz lietotāja emociju pogām, pētot viņa datus, vilinot dažādās kopienās, neizspiedīs identitāti, pašam cilvēkam to pat neapzinoties.

Konferences programma bija ļoti plaša, ar stāstiem, pieredzi, redzējumiem dalījās dažādu jomu pārstāvji.

S. Kolomenskis uz “Druvas” jautājumu, vai svarīgi, ka šajā kustībā iesaistās arī pašvaldība, atbildēja apstiprinoši: “Esam definējuši, ka “Valsts #196” pamatā ir trīs lielumi: iedzīvotājs, uzņēmējs, pašvaldība. Pašvaldība ir svarīga, jo tā veido vidi, apvieno uzņēmējus, iedzīvotājus. Pašval­dības ir kā sava veida katalizators visām pārmaiņām, kas notiek un varētu notikt. Pašvaldība var būt tā, kas palīdz ikvienam iedzīvotājam izprast jautājumus, kas pirmajā mirklī varbūt šķiet nesaprotami.”
Ar šo iniciatīvu Cēsis, kas sevi vienmēr pozicionējušas kā kultūras un vēstures pilsētu, spērušas jaunu, ambiciozu soli. J. Rozen­bergs gan uzsver, ka arī esošās vērtības nedrīkst pazaudēt: “Mums jāsaprot, ka tehnoloģijas attīstīsies, daudz kas mainīsies, bet cilvēks gribēs saglabāt cilvēcisko sadaļu – tīru vidi, mijiedarbību ar citiem, kultūrtelpu. Mums tas ir, to vajag godāt un sargāt, liekot klāt nākotnes attīstības ceļu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
112

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi