Trešdiena, 19. novembris
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze, Betija

Būt daļai no nākotnes

Jānis Gabrāns
23:00
01.04.2019
13
Konfrence1

Vidzemes koncertzālē aizvadīta konference “Es. Identitāte. Dati”, kas ir pirmais pasākums kustības “Valsts #196” ietvaros. Jau rakstīts, ka Cēsis kā pirmā pašvaldība pievienojās šai kustībai, kuras mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju digitālās identitātes nostiprināšanu un attīstīšanu datu tehnoloģiju laikmetā.

Pasākums pulcēja daudz interesentu, pieteicās vairāk nekā 650 cilvēku, dažādu paaudžu cēsnieki, pilsētas viesi.

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs uzrunā norādīja, ka šī konference ir sākums maratonam gada garumā, kurā plānoti dažādi pasākumi: “Ceļš būs garš, interesants, pārsteigumiem pilns, bet ir pārliecība, ka mums, Cēsīm un cēsniekiem, tas jāiet.”

Prezentācijas sākumā J.Ro­zenbergs bija ielicis šādas rindas: “Cēsis – Silīcija ieleja. Tā ir trešā bagātākā teritorija pasaulē, ar iekšzemes kopproduktu 77 tūkstoši dolāru uz vienu iedzīvotāju. Tur ir pasaulē augstākā IT uzņēmumu, jaunuzņēmumu koncentrācija.”

“Šajā teritorijā ir zināšanas, investīcijas. Kāpēc gan Cēsis nevarētu izvirzīt šādas ambīcijas? Varbūt kādreiz to nosauksim par Gaujas ieleju, bet sākotnēji atskaites punkts ir Silīcija ieleja. Varam pārmaiņām pretoties, bet varam tās izmantot savā labā. Čarlzs Darvins savulaik rakstīja: “Tā nav ne stiprākā no sugām, kas izdzīvo, ne arī gudrākā, izdzīvo tie, kuri spēj vislabāk piemēroties pārmaiņām.” Es to gribētu attiecināt uz mums, uz Cēsīm un cēsniekiem. Vai spēsim ielēkt ātrvilcienā, kurā traucas pasaule, būsim daļa no šīm pārmaiņām, vai tomēr izvēlēsimies pretoties?”

J. Rozenbergs minēja piemērus, parādot, kādas pārmaiņas notiek pasaulē, kuru pamatā ir digitālās tehnoloģijas. Tas uzliek jaunus uzdevumus ne tikai izglītības sistēmai, tās skar ikvienu.

“Svarīgi, lai katrs cēsnieks ir izglītots, lai nemitīgi mācītos, tad būs konkurētspējīgs darba tirgū. Varēs strādāt nozarēs, kas rada pievienoto vērtību, jaunus produktus. Tas ļaus dibināt uzņēmumus, kas dos būtisku pienesumu pilsētas ekonomikā. Tad cilvēki būs sociāli aktīvi, gribēs būt piederīgi Cēsīm, būs laimīgi. Ja to izstarosim uz ārpusi, leposimies ar savu pilsētu, stāstīsim par to, tas pievilks jaunus laimīgos,” norādīja J. Rozenbergs.

Kustības “Valsts #196” vēstnieks, IT uzņēmuma “SQUALIO” vadītājs Sandis Kolomen­skis, runājot par mākslīgo intelektu, uzsvēra, ka tas nav kaut kas tāls, nezināms, tā ir mūsdienu re­alitāte. Arī viņš runāja par profesiju transformēšanos, ko ietekmēs automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts. Lai arī pasaulē runā par profesijām, kas izzudīs, viņaprāt, pareizāk būtu runāt par transformāciju: “Piemēram, grāmatvedis vairs nebūs grāmatvedis, no viņa tiks gaidītas citas prasmes, tiks iedots moderns profesijas nosaukums. Mūsu kustība eksperimentēs, mērīs, kādas zināšanas un rīki jāprot izmantot, lai mēs varētu transformēties, pielāgoties jaunajām profesijām, jaunajām digitālā laikmeta prasībām.”

Konferences dalībniekus video uzrunā sveica vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, bet klātienē uzrunāja kultūras ministre Dace Melbārde. Viņa pievērsa uzmanību digitālajai identitātei. Ministre teica, ka, pārstāvot humanitāro jomu, viņa pārstāvot cilvēkus, kuri uz digitālo pasauli skatās ar zināmu filozofisko skepticismu: “Tas gan nenozīmē, ka nenovērtēju digitālās pasaules priekšrocības, taču man ir daudz jautājumu, uz kuriem gribētu iegūt atbildes. Vai pietiekami labi pārvaldām digitālās pasaules ceļa karti, vai apzināmies un saprotam, kur ir šķēršļi un bedres, vai pietiekami labi zinām noteikumus un vai mums ir vajadzīgās prasmes, lai droši trauktos pa šo digitālo pasauli?”

Ministre pauda bažas, vai digitālajā pasaulē varēsim saglabāt brīvu izvēli, veidot savu identitāti, varbūt to sāks ietekmēt spēks, ko saucam par algoritmu, kas, spiežot uz lietotāja emociju pogām, pētot viņa datus, vilinot dažādās kopienās, neizspiedīs identitāti, pašam cilvēkam to pat neapzinoties.

Konferences programma bija ļoti plaša, ar stāstiem, pieredzi, redzējumiem dalījās dažādu jomu pārstāvji.

S. Kolomenskis uz “Druvas” jautājumu, vai svarīgi, ka šajā kustībā iesaistās arī pašvaldība, atbildēja apstiprinoši: “Esam definējuši, ka “Valsts #196” pamatā ir trīs lielumi: iedzīvotājs, uzņēmējs, pašvaldība. Pašvaldība ir svarīga, jo tā veido vidi, apvieno uzņēmējus, iedzīvotājus. Pašval­dības ir kā sava veida katalizators visām pārmaiņām, kas notiek un varētu notikt. Pašvaldība var būt tā, kas palīdz ikvienam iedzīvotājam izprast jautājumus, kas pirmajā mirklī varbūt šķiet nesaprotami.”
Ar šo iniciatīvu Cēsis, kas sevi vienmēr pozicionējušas kā kultūras un vēstures pilsētu, spērušas jaunu, ambiciozu soli. J. Rozen­bergs gan uzsver, ka arī esošās vērtības nedrīkst pazaudēt: “Mums jāsaprot, ka tehnoloģijas attīstīsies, daudz kas mainīsies, bet cilvēks gribēs saglabāt cilvēcisko sadaļu – tīru vidi, mijiedarbību ar citiem, kultūrtelpu. Mums tas ir, to vajag godāt un sargāt, liekot klāt nākotnes attīstības ceļu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pie piemiņas vietas plīvo karogs

00:00
19.11.2025
7

Brīvības cīņu pirmajā kaujas vietā, Vidzemes šosejas 79. kilometrā pie Vāverkroga, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ne tikai piesaista garāmbraucējus, bet arī atgādina par Latvijas ceļu, aizstāvot savu valsti. Te pirms septiņiem gadiem atklāja pieminekli. “Toreiz tika runāts, ka pie pieminekļa plīvos Latvijas karogs. Bieži braucu garām, aizvien nav. Tad arī nolēmu to sarūpēt,” saka kaivēnietis […]

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
23

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
32

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
222

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
100
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
52

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
33
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
26
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
36
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi