Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Kokamatniecība ir sena un jauna nodarbe

Sarmīte Feldmane
23:00
04.04.2019
17
Vienkochi 2 1

Vienkoču parka Kokamatniecības muzejā Līgatnē piekto gadu notika Starptautiskās Koksnes dienas.

Pasākums ir iespēja satikties gan tiem, kuriem patīk koka lietas, gan tiem, kuri ikdienā strādā ar koku un vēlas dalīties pieredzē ar līdzīgi domājošajiem. “Roku darba amatniecība kļūst aizvien populārāka, bet tradicionālās amatniecības mantojuma saglabāšana aktuāla,” uzsver Vien­koču parka saimnieks Ri­hards Vidzickis.

Koksnes dienās tika piedāvāta plaša programma, interesentu netrūka. Rīdzinieks Imants Ašaks atklāj, ka interese saglabājusies no skolas gadiem, bet ar kok­amatniecību nav nodarbojies, taču gribētu kaut ko darīt. Viņš vēroja, kā īrs Edvards Dunne, kurš tagad dzīvo Smiltenē, gatavo logu rāmjus ar rokas instrumentiem. “Darbs pamatīgs, lai izgatavotu sešrūšu logu rāmi,” sprieda vīri, bet Rihards Vidzickis pastāstīja, ka kādreiz stikls bija ļoti dārgs. “Praktisks aprēķins, ja izsitīs mazu rūti, skāde būs mazāka. Vērts ieguldīt lielāku darbu, lai izgatavotu rāmi,” stāstīja Ri­hards. Apkārtējie vērtēja, ka sešrūšu, astoņrūšu logi mājām noteikti dod citu izskatu. Kāds lauku māju ar bezrūšu logiem salīdzināja ar cilvēku, kuram acu vietā tukši dobumi.
Virpošana uz senās kājminamās virpas katrās Koksnes dienās bijusi populāra, katram gribas pamēģināt. Ņikita Naidjonoks atbraucis no Baltkrievijas. Par Vienkoču parku uzzinājis internetā. “Te ir tik daudz vecu instrumentu un cilvēki, kuri prot ar tiem strādāt. Mēģinu virpot, vēl nezinu, kas iznāks,” atklāja Ņikita. Viņš pats būvē māju un cenšas to darīt pēc sentēvu metodēm, lai būtu guļbūve bez naglām. “Ar laiku nāk sapratne, ka daudz kas no aizmirstā ir labāks par to, kā darām tagad. Protams, laika vajag vairāk. Te satiku daudz zinošu cilvēku, daudz iemācījos,” pastāstīja Koksnes dienu apmeklētājs.

Interese bija arī par ģitāru, bungu un kokļu gatavošanu. Puiši, spēlējot pašu gatavotas ģitāras, sarīkoja koncertu. Oskars Gra­bovskis rādīja, kā izgatavot ģitāru, Andris Roze – kokli, bet Rihards Valters – vienkoča bungas.

Pagalmā pie muzeja divas dienas tika zāģēts un tēsts resna koka bluķis. Tās būs lielās celma bungas, kuras sauks “Lielais tirzmalietis”, jo papeles bluķis, no kura top mūzikas instruments, atvests no Tirzas. Bluķa diametrs ir 1.20 metri, lai izgatavotu bungas, jā­strādā daudz dienu.

“Tas nav dižkoks, bet kā rāda gadskārtas, papele ir 80 gadu veca. Dažu gadu izaugusi pat divus centimetrus. Koks bija kļuvis bīstams. Pie celma jau bojājies. Tik resnu koku atrast grūti, tādi mēdz būt tikai dižkoki,” pastāstīja Rihards Valters, viens no mūzikas instrumentu būves aktīvākajiem veicinātājiem.

“Gribas, lai bungas būtu lielākās Baltijā. Vēl jāizgatavo statīvs, ritentiņi. Melnbaltas govs āda sagatavota, kopā ar Miku Čavartu no Drustiem uzvilksim. Iedomājos, ka ar bungām varētu iet Dziesmu svētku gājienā, spēlēt Jāņos vai Uguns naktī Vien­koču parkā. Un spēlēt divatā. Iespaids noteikti būs,” pārdomās dalās Rihards Valters. Bungu izgatavošana ir viņa vaļasprieks. Pirms dažiem gadiem ieraudzījis celmu un sapratis, ka varētu iznākt bungas. ”Sadedzināt jau var vienmēr,” nosaka Rihards. Viņš pārliecinājies, ka tie, kuri grib strādāt ar rokām, saprot roku darba vērtību. “Roku darbs attīsta cilvēku, harmonizē. Visu mūžu ir jāmācās, “ atzīst kokamatnieks.

Kokamatniecības muzejs Vien­koču parkā nav tikai vieta, kur iepazīt vēsturi. Te mācās arī meistari, studenti. “Kokamat­niecība nav aizmirsta. Jauni cilvēki grib iemācīties, strādāt un radīt praktiskus koka izstrādājumus. Vien­koču trauki kļūst populāri, maizes cepējiem vajag abras – vēl nesen par tādām lietām intereses nebija,” saka Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi