Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Goda vietā priekšauts

Sarmīte Feldmane
23:00
15.04.2019
67
Ligatne Priekshauti 1

Līgatnes Kultūras centrā un atpūtas kompleksā “Zeit” apskatāma mākslas un amatniecības izstāde “Priekšauts ar stāstu” .

Tajā vairāk nekā 170 priekšautu, kurus darinājušas 25 studiju dalībnieces, 20 meistari un mākslinieki, kā arī bērni un jaunieši. Kultūras namā apskatāmi etno­grāfiskie atdarinājumi un stila priekšauti, un variācijas par etnogrāfijas tēmu, bet “Zeit” – radošie un dizaina darbi.

Tā jau ir tradīcija – pavasarī Līgatnes Amatu māja un studija “Līgatne” rīko mākslas un amatniecības radošo darbu izstādi. Agrākos gados bijušas gan “Rozes”un “Taureņi”, gan “Bal­tā”. Par tām bija liela rokdarbnieku un skatītāju interese.
“Domājām, kāda varētu būt šīgada izstādes tēma. Šūšanas klubiņā sievas šuva priekšautus. Kāpēc gan ne priekšauti? Šopa­vasar izstāde ir divās vietās, konferencē runājam par priekšautu vēsturi un kā svarīgu apģērba sastāvdaļu šodien,” gandarīta saka Līgatnes Kultūras un tūrisma centra direktore Daina Klints.

Kad Amatu mājas vadītāja Areta Raudzepa par priekšautu izstādi izstāstīja Limbažu studijas vadītājai Baibai Vaivarei, radās ideja par izstāžu ciklu. “Ideja radās vienlaikus, bija sajūta, ka rokdarbnieces un mākslinieki to vien gaidījuši, lai pievērstu uzmanību kaut kam tik pierastam,” saka B. Vai­vare.

Februārī Limbažos notika izstāde, kurā bija apskatāmi etnogrāfiskie priekšauti, kā arī notika seminārs “Vidzemes priekšauts 19./20.gs.”. Augustā atkal Limba­žos būs tērpu skate, izstāde un seminārs. “Ja kādam mājās ir valkāti priekšauti, par kuriem var ko pastāstīt, vajag iesaistīties, dalīties,” aicina B. Vaivare. Vidzemes stāstnieki meklē teikas, pasakas un stāstus par priekšautiem, folkloras kopa dziesmas. Pēc tam taps grāmata par priekšautiem. “Villaines, cimdi, vainagi, brunči ir celti godā, bet bez priekšauta neiztika. Tradīcijas to valkāšanā tautām atšķiras. Bija goda un darba priekšauti. Tāpēc svarīgi ir ap­raksti priekšautiem, stāsti par tiem. Katrā ciklā uzstājas pazīstamākie pētnieki, katrs no sava skatupunkta caur zinātnisko prizmu vērtē priekšautu attīstību,” uzsver B. Vaivare un atzinīgi vērtē, ka savus darbus piedāvā arī bērni un jaunieši.
Apskatot izstādes kultūras namā un “Zeit”, katram redzētais rosināja atmiņas, pārdomas.

“Tā ir vērtību izstāde. Redzot priekšautus, man atmiņā ir vecmāmiņa, kurai vienmēr bija priekšauts. Virtuvē savs, kad gāja uz kūti – savs. Priekšauts asoci­ējas ar sievišķību, bet vīriešiem tas ir meistara simbols – kalējam, pavāram, mūrniekam. Tie ir gan balti, gan notraipīti ar asinīm, kā miesniekiem. Priekšauts sargā, sargā dvēseles tīrību,” sacīja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un pauda gandarījumu, ka Vidzemes izstāde notiek Līgatnē.

“Zeit” saimnieks Marģers Zeitmanis ar lepnumu rādīja savu mīļāko priekšautu, ko viesmīļiem šuvusi līgatniete, māksliniece Agnese Laudere. “Priekšauts man saistās ar saimnieku savā mājā, arodā, pilsētā. Arī idejai vajag saim­nieku, tad viss notiek,” atzina M. Zeitmanis un uzsvēra, ka ir priecīgs par “Zeit “ telpās iekārtoto skaisto izstādi. “Sadarbo­jamies, pielāgojamies situācijai,” bilda M. Zeitmanis.

Par izstādi un apmeklētāju, arī meistaru atsauksmēm bija gandarīta Areta Raudzepa: “Gandarī­jums, ka esam tik daudzus ieinteresējuši. Dzirdējām pārmetumus, kāpēc tikai Vidzemes izstāde, interesi izrādīja arī no citiem reģi­oniem.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksper­te Linda Rubena uzsvēra, ka daudzviet līgatniešus apskauž par prasmi sadarboties ar citiem novadiem, ar Latviešu tautas mākslas savienību, par uzņēmēja ieinteresētību un atbalstu tautas lietišķās mākslas izstādes sarīkošanā. “Apbrīnoju uzņēmēja uzticēšanos, uzņemot tekstila izstādi. Te izstādēm ir ļoti piemērota vieta,” sacīja L. Rubena un piebilda: “Priekšauts mainās līdzi laikam, tie ir tik dažādi – gan praktiski, gan greznumam, gan kā mākslas darbi. ”

Konferencē vēstures doktore Anete Karlsone stāstīja, ka arheoloģiskajos izrakumos Latvijā iegūts gan lībiešu sievietes priekšauta fragments no 12. -13. gadsimta, gan fakti par 15. – 16. gadsimtā Ziemeļkurzemē valkātajiem priekšautiem. Līgatnes gide Dai­na Birne stāstīja par papīrfabrikas strādnieču priekšautiem. Agnese Laudere rādīja no brezenta šūtus amatnieku priekšautus, kuriem ir pasūtītāji Austrālijā, Amerikā, Kanādā. Arhitekte Elīna Skudra radījusi zāļu sievu priekšautus, kuriem lielā kabata sākas uzreiz zem krūšu daļas. Skrīveru tekstilstudija “Putnu kalns” izveidojusi kolekciju “Zero waste”, dodot “otro mūžu” lietotiem vīriešu krekliem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
24

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
430
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi