Cēloņu un seku likumsakarība. Jaungada naktī dzirdējām premjerministra Aigara Kalvīša runu, kurā viņš teica: ”Strādāsim, mēs esam pati progresīvākā un plaukstošākā tauta.” Viņš ņirgājas par mums. Tas ekonomiskais progress, kas tagad notiek, ir, pateicoties tikai tam, ka tirgus vērtība izlīdzinās. Izaugsme notiek pa spirāli, nevis tāpēc, ka mums labi klātos. Tas arī no tā, ka mēs izmantojam to, kas paaudzēm krāts un taupīts. Neba mežs, ko izzāģē, ir vecs un pāraudzis. Vai, mežam un zemei nonākot ārzemnieka rokās, viņš to kops un mīlēs kā savējo? Kāda ir viņa attieksme pret to? Kāpēc daudzi cilvēki brauc strādāt uz Īriju? Tāpēc, ka šeit viņi neredz nākotni. Cilvēks, aizbraucot svešumā, strādā, lai atgriežoties varētu kaut ko iegādāties savā dzimtenē, lai varētu kaut ko uzsākt. Vai cilvēks par savu darbu Īrijā var zemi nopirkt? Nē, nevar. Kad cilvēki atgriezīsies Latvijā, šeit zeme maksās tieši tikpat, kā citviet Eiropā, un atkal cilvēks neko nevarēs iegādāties. Arī kalpot svešā zemē svešam kungam ir vieglāk nekā tam pašam svešajam savā zemē. Vienīgā iespēja būs atgriezties darbā ārzemēs. Ja “Druva” spētu pamodināt tautā pašsaglabāšanās instinktu, tas būtu ļoti labi, bet visticamāk, ka ne. “Druvai” bail, jo naudai ir pārāk liela vara.
Kad Vaives pagastā cīnījāmies pret dedzinātavu, sākumā publikācijas bija ļoti pieklusinātas. Attieksme bija ļoti bailīga pret tiem, kas pārstāvēja dedzinātavas pretiniekus. Tikai tad, kad sāka virmot ļoti augstas kaislības, kad iejaucās īstie “zaļie”, kas cīnās par tīru Latviju, sākās asāka attieksme. Citādi visa procesa gaitā spēle notika vienos vārtos.
Savā laikā šis pagasts bija viens no zaļākajiem, tagad no tā visa nekas nav palicis. Varu aizbraukt uz Rāmuļu pusi un nofotografēt to postažu, kas tur ir. Un tādu vietu ir daudz. Cilvēkiem malku pat vairs nedod, jo koka vairs Latvijā nav.
Mans ierosinājums ir sākt laikrakstā “Druva” rubriku “Lasītājs jautā”, kurā no politikas tālu stāvošie varētu atklāti uzdot jautājumus un saņemt atbildes no pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī no mūsu pārstāvjiem Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts struktūrās. Iepriekšējā prakse liecina, ka “tautas kalpi” vēlētājus atceras tikai īsi pirms vēlēšanām, lai atkal no jauna sasolītu mannas kalnus un ķīseļa
upes un pēc vēlēšanām turpinātu visu sev ierastā garā. Lai saikne starp tautu un tautas pārstāvjiem valsts pārvaldē saglabātos, vienīgais ceļš ir atklāta saruna. Avīzēm, protams, cilvēki var rakstīt un uzdot sev interesējošos jautājumus, bet nekur nav rakstīts, ka tā var darīt. Cilvēki ir jāmudina. Rakstiet, mēs jautāsim!
Ja mēs ,pārējie iedzīvotāji, kas esam valstī, rūpējoties par savu labklājību, rūpējamies par valsts labklājību, tad tautas kalpi ir tie, kuri, rūpējoties par tautas labklājību, gādā par savējo. Pašlaik “tautas kalpi” rūpējas tikai un vienīgi par savu kabatu, aizmirstot savu sūtību.
Nedrīkst būt, kā līdz šim, kad cilvēks, kļūstot par politiķi, kļūst par miljonāru, bet gan pēc tam, kad ir kļuvis par miljonu īpašnieku, var sākt politisko darbību. Kaut vai Andris Šķēle ir teicis, ka “politika ir bizness viduvējībām”. Bet vai politika vispār drīkst būt bizness? Ja šāda ranga cilvēki tā dara, jājautā, kas paliek tautai?
Lai tas nenotiktu, es aicinu cilvēkus domāt, par ko viņi balso, lai nebalso par tiem, kuriem primārās ir personīgās intereses un, ja laiks atliek, tad veic arī uzticētos pienākumus. Es aicinātu cilvēkus rakstīt par tiem tautas pārstāvjiem, kuri pārkāpj doto solījumu. Vai kaut kur pasaulē notiek tā, ka likumu atver uz sešiem mēnešiem, lai atsevišķi indivīdi var privatizēt to, ko vēlas, un tad atkal aizver ciet.
Var atsaukties uz Krišjāni Baronu, jo pateicoties tautasdziesmu vākšanai, latviešu tauta saprata, ka ir unikāla, apzinājās savu gara mantojumu. Tagad ir pienācis laiks vākt notikumus, lai pēc gadiem varētu saprast, kas ir noticis ar Latviju, ar latviešu tautu. Un tad varēs pētīt, kāpēc viss ir mainījies tieši tā, nevis citādāk. Pateicoties šādai informācijai, varēs atrast arī Latvijas nelabvēlīgo likteņa pagriezienu vaininiekus. Nedrīkst palikt nesodīts neviens, kurš ir kaut ko ļaunu izdarījis. Būtu jāizceļ tie, kas daudz darījuši valsts attīstībā. Ja to nedarīs, viss paliks, gaisā karājoties.
Pierakstījis Māris Buholcs
Komentāri