Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Kļūsim noteicēji savā zemē!

Druva
00:00
09.01.2006
8

Cēloņu un seku likumsakarība. Jaungada naktī dzirdējām premjerministra Aigara Kalvīša runu, kurā viņš teica: ”Strādāsim, mēs esam pati progresīvākā un plaukstošākā tauta.” Viņš ņirgājas par mums. Tas ekonomiskais progress, kas tagad notiek, ir, pateicoties tikai tam, ka tirgus vērtība izlīdzinās. Izaugsme notiek pa spirāli, nevis tāpēc, ka mums labi klātos. Tas arī no tā, ka mēs izmantojam to, kas paaudzēm krāts un taupīts. Neba mežs, ko izzāģē, ir vecs un pāraudzis. Vai, mežam un zemei nonākot ārzemnieka rokās, viņš to kops un mīlēs kā savējo? Kāda ir viņa attieksme pret to? Kāpēc daudzi cilvēki brauc strādāt uz Īriju? Tāpēc, ka šeit viņi neredz nākotni. Cilvēks, aizbraucot svešumā, strādā, lai atgriežoties varētu kaut ko iegādāties savā dzimtenē, lai varētu kaut ko uzsākt. Vai cilvēks par savu darbu Īrijā var zemi nopirkt? Nē, nevar. Kad cilvēki atgriezīsies Latvijā, šeit zeme maksās tieši tikpat, kā citviet Eiropā, un atkal cilvēks neko nevarēs iegādāties. Arī kalpot svešā zemē svešam kungam ir vieglāk nekā tam pašam svešajam savā zemē. Vienīgā iespēja būs atgriezties darbā ārzemēs. Ja “Druva” spētu pamodināt tautā pašsaglabāšanās instinktu, tas būtu ļoti labi, bet visticamāk, ka ne. “Druvai” bail, jo naudai ir pārāk liela vara.

Kad Vaives pagastā cīnījāmies pret dedzinātavu, sākumā publikācijas bija ļoti pieklusinātas. Attieksme bija ļoti bailīga pret tiem, kas pārstāvēja dedzinātavas pretiniekus. Tikai tad, kad sāka virmot ļoti augstas kaislības, kad iejaucās īstie “zaļie”, kas cīnās par tīru Latviju, sākās asāka attieksme. Citādi visa procesa gaitā spēle notika vienos vārtos.

Savā laikā šis pagasts bija viens no zaļākajiem, tagad no tā visa nekas nav palicis. Varu aizbraukt uz Rāmuļu pusi un nofotografēt to postažu, kas tur ir. Un tādu vietu ir daudz. Cilvēkiem malku pat vairs nedod, jo koka vairs Latvijā nav.

Mans ierosinājums ir sākt laikrakstā “Druva” rubriku “Lasītājs jautā”, kurā no politikas tālu stāvošie varētu atklāti uzdot jautājumus un saņemt atbildes no pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī no mūsu pārstāvjiem Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts struktūrās. Iepriekšējā prakse liecina, ka “tautas kalpi” vēlētājus atceras tikai īsi pirms vēlēšanām, lai atkal no jauna sasolītu mannas kalnus un ķīseļa

upes un pēc vēlēšanām turpinātu visu sev ierastā garā. Lai saikne starp tautu un tautas pārstāvjiem valsts pārvaldē saglabātos, vienīgais ceļš ir atklāta saruna. Avīzēm, protams, cilvēki var rakstīt un uzdot sev interesējošos jautājumus, bet nekur nav rakstīts, ka tā var darīt. Cilvēki ir jāmudina. Rakstiet, mēs jautāsim!

Ja mēs ,pārējie iedzīvotāji, kas esam valstī, rūpējoties par savu labklājību, rūpējamies par valsts labklājību, tad tautas kalpi ir tie, kuri, rūpējoties par tautas labklājību, gādā par savējo. Pašlaik “tautas kalpi” rūpējas tikai un vienīgi par savu kabatu, aizmirstot savu sūtību.

Nedrīkst būt, kā līdz šim, kad cilvēks, kļūstot par politiķi, kļūst par miljonāru, bet gan pēc tam, kad ir kļuvis par miljonu īpašnieku, var sākt politisko darbību. Kaut vai Andris Šķēle ir teicis, ka “politika ir bizness viduvējībām”. Bet vai politika vispār drīkst būt bizness? Ja šāda ranga cilvēki tā dara, jājautā, kas paliek tautai?

Lai tas nenotiktu, es aicinu cilvēkus domāt, par ko viņi balso, lai nebalso par tiem, kuriem primārās ir personīgās intereses un, ja laiks atliek, tad veic arī uzticētos pienākumus. Es aicinātu cilvēkus rakstīt par tiem tautas pārstāvjiem, kuri pārkāpj doto solījumu. Vai kaut kur pasaulē notiek tā, ka likumu atver uz sešiem mēnešiem, lai atsevišķi indivīdi var privatizēt to, ko vēlas, un tad atkal aizver ciet.

Var atsaukties uz Krišjāni Baronu, jo pateicoties tautasdziesmu vākšanai, latviešu tauta saprata, ka ir unikāla, apzinājās savu gara mantojumu. Tagad ir pienācis laiks vākt notikumus, lai pēc gadiem varētu saprast, kas ir noticis ar Latviju, ar latviešu tautu. Un tad varēs pētīt, kāpēc viss ir mainījies tieši tā, nevis citādāk. Pateicoties šādai informācijai, varēs atrast arī Latvijas nelabvēlīgo likteņa pagriezienu vaininiekus. Nedrīkst palikt nesodīts neviens, kurš ir kaut ko ļaunu izdarījis. Būtu jāizceļ tie, kas daudz darījuši valsts attīstībā. Ja to nedarīs, viss paliks, gaisā karājoties.

Pierakstījis Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Atstumtība. Tā jāmazina kopīgi

12:05
25.07.2024
21

Salīdzināt Latvijas situāciju ar likteņbiedrēm Lietuvu un Igauniju ir gadu desmitos ierasta mode. Bieži ar kaut ko esam sliktāki. Diemžēl arī tad, kad runājam par sociālo atstumtību. Sociālā atstumtība Latvijā apdraud 369 tūkstošus cilvēku jeb 27,6% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem, Lietuvā tādā situācijā ir 410 tūkstoši cilvēku (20%) un Igaunijā – 178 […]

Rūpēs par emocionālo veselību

11:03
24.07.2024
18

Slimnīca laikam ir vieta, kur retam gribas nokļūt, pat neskatoties uz to, ka mūsdienās lielākoties personāls ir brīnišķīgs, ārsti atsaucīgi un spējīgi pacientam izskaidrot viņam nesaprotamo. Un, protams, arī ārstēšanas metodes ir ļoti mūsdienīgas. Tādēļ, lai brīdī, kad sasirgušais tomēr ir nonācis slimnīcā, viņa paš­sajūta uzlabotos ne tikai fiziski, bet arī emocionāli, ir cilvēki, kuri […]

Karš un miers

07:08
24.07.2024
27

Šodien, 19.jūlijā, jau ir 877. pilna mēroga kara diena Ukrainā. Vakar, 18. jūlija rītā, Krievijas armija bija zaudējusi aptuveni 562 510 militārpersonu. Eiropas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju vai to stelītvalstīm, dažādi stiprina aizsardzību. Polija paziņojusi, ka 1. augustā uz Polijas-Baltkrievijas robežas sāksies speciāla operācija, kuras mērķis ir pastiprināt un nostiprināt robežu un jau izveidoto […]

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
26

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
27

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
23

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi