Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Kļūsim noteicēji savā zemē!

Druva
00:00
09.01.2006
3

Cēloņu un seku likumsakarība. Jaungada naktī dzirdējām premjerministra Aigara Kalvīša runu, kurā viņš teica: ”Strādāsim, mēs esam pati progresīvākā un plaukstošākā tauta.” Viņš ņirgājas par mums. Tas ekonomiskais progress, kas tagad notiek, ir, pateicoties tikai tam, ka tirgus vērtība izlīdzinās. Izaugsme notiek pa spirāli, nevis tāpēc, ka mums labi klātos. Tas arī no tā, ka mēs izmantojam to, kas paaudzēm krāts un taupīts. Neba mežs, ko izzāģē, ir vecs un pāraudzis. Vai, mežam un zemei nonākot ārzemnieka rokās, viņš to kops un mīlēs kā savējo? Kāda ir viņa attieksme pret to? Kāpēc daudzi cilvēki brauc strādāt uz Īriju? Tāpēc, ka šeit viņi neredz nākotni. Cilvēks, aizbraucot svešumā, strādā, lai atgriežoties varētu kaut ko iegādāties savā dzimtenē, lai varētu kaut ko uzsākt. Vai cilvēks par savu darbu Īrijā var zemi nopirkt? Nē, nevar. Kad cilvēki atgriezīsies Latvijā, šeit zeme maksās tieši tikpat, kā citviet Eiropā, un atkal cilvēks neko nevarēs iegādāties. Arī kalpot svešā zemē svešam kungam ir vieglāk nekā tam pašam svešajam savā zemē. Vienīgā iespēja būs atgriezties darbā ārzemēs. Ja “Druva” spētu pamodināt tautā pašsaglabāšanās instinktu, tas būtu ļoti labi, bet visticamāk, ka ne. “Druvai” bail, jo naudai ir pārāk liela vara.

Kad Vaives pagastā cīnījāmies pret dedzinātavu, sākumā publikācijas bija ļoti pieklusinātas. Attieksme bija ļoti bailīga pret tiem, kas pārstāvēja dedzinātavas pretiniekus. Tikai tad, kad sāka virmot ļoti augstas kaislības, kad iejaucās īstie “zaļie”, kas cīnās par tīru Latviju, sākās asāka attieksme. Citādi visa procesa gaitā spēle notika vienos vārtos.

Savā laikā šis pagasts bija viens no zaļākajiem, tagad no tā visa nekas nav palicis. Varu aizbraukt uz Rāmuļu pusi un nofotografēt to postažu, kas tur ir. Un tādu vietu ir daudz. Cilvēkiem malku pat vairs nedod, jo koka vairs Latvijā nav.

Mans ierosinājums ir sākt laikrakstā “Druva” rubriku “Lasītājs jautā”, kurā no politikas tālu stāvošie varētu atklāti uzdot jautājumus un saņemt atbildes no pašvaldību vadītājiem un deputātiem, kā arī no mūsu pārstāvjiem Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts struktūrās. Iepriekšējā prakse liecina, ka “tautas kalpi” vēlētājus atceras tikai īsi pirms vēlēšanām, lai atkal no jauna sasolītu mannas kalnus un ķīseļa

upes un pēc vēlēšanām turpinātu visu sev ierastā garā. Lai saikne starp tautu un tautas pārstāvjiem valsts pārvaldē saglabātos, vienīgais ceļš ir atklāta saruna. Avīzēm, protams, cilvēki var rakstīt un uzdot sev interesējošos jautājumus, bet nekur nav rakstīts, ka tā var darīt. Cilvēki ir jāmudina. Rakstiet, mēs jautāsim!

Ja mēs ,pārējie iedzīvotāji, kas esam valstī, rūpējoties par savu labklājību, rūpējamies par valsts labklājību, tad tautas kalpi ir tie, kuri, rūpējoties par tautas labklājību, gādā par savējo. Pašlaik “tautas kalpi” rūpējas tikai un vienīgi par savu kabatu, aizmirstot savu sūtību.

Nedrīkst būt, kā līdz šim, kad cilvēks, kļūstot par politiķi, kļūst par miljonāru, bet gan pēc tam, kad ir kļuvis par miljonu īpašnieku, var sākt politisko darbību. Kaut vai Andris Šķēle ir teicis, ka “politika ir bizness viduvējībām”. Bet vai politika vispār drīkst būt bizness? Ja šāda ranga cilvēki tā dara, jājautā, kas paliek tautai?

Lai tas nenotiktu, es aicinu cilvēkus domāt, par ko viņi balso, lai nebalso par tiem, kuriem primārās ir personīgās intereses un, ja laiks atliek, tad veic arī uzticētos pienākumus. Es aicinātu cilvēkus rakstīt par tiem tautas pārstāvjiem, kuri pārkāpj doto solījumu. Vai kaut kur pasaulē notiek tā, ka likumu atver uz sešiem mēnešiem, lai atsevišķi indivīdi var privatizēt to, ko vēlas, un tad atkal aizver ciet.

Var atsaukties uz Krišjāni Baronu, jo pateicoties tautasdziesmu vākšanai, latviešu tauta saprata, ka ir unikāla, apzinājās savu gara mantojumu. Tagad ir pienācis laiks vākt notikumus, lai pēc gadiem varētu saprast, kas ir noticis ar Latviju, ar latviešu tautu. Un tad varēs pētīt, kāpēc viss ir mainījies tieši tā, nevis citādāk. Pateicoties šādai informācijai, varēs atrast arī Latvijas nelabvēlīgo likteņa pagriezienu vaininiekus. Nedrīkst palikt nesodīts neviens, kurš ir kaut ko ļaunu izdarījis. Būtu jāizceļ tie, kas daudz darījuši valsts attīstībā. Ja to nedarīs, viss paliks, gaisā karājoties.

Pierakstījis Māris Buholcs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts bez savas vīzijas

15:13
22.04.2024
23

Latvija ir valsts, kurā ciena savu valodu, ir senas tradīcijas, bagāts kultūras mantojums. Tāpat vienmēr uzsvērts, ka Latvijā ir ļoti skaista daba, turklāt te varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Bet vai tas ir pietiekami, lai ieinteresētu ārvalstu investorus ieguldīt? Acīmredzot nē. To apliecina arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktais pētījums […]

Krievijas iedzīvotāju portrets martā

15:13
22.04.2024
13

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi vismaz vairākus gadus nedod precīzu un patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas vieš. Levadas Centrs, kurš jau sen Krievijā ieguvis “ārvalstu aģenta” statusu, martā veica divas interesantas aptaujas: Ļeņins un viņa loma Krievijas dzīvē un […]

Iedzer, vecais, granapipku…

09:05
18.04.2024
56

Nav dienas, kad policija neziņotu, cik dzērājšoferu aizturēts, cik skandālu noticis, kopīgi lietojot alkoholu.    Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem Latvija ieņem 4. vietu, bet Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstu vidū Latvija alkohola patēriņā ieņem 1. vietu. 2020. gadā reģistrētā absolūtā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadus vecu un vecāku iedzīvotāju Latvijā bija 12,1 litrs, […]

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
51

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
28

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
31

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi