Dzintra un Jānis Bērziņi atbildēja: -Tirgu nākotnē mēs saskatām kā slēgtu teritoriju ar vienstāva ēku apbūvi pastāvīgajiem uzņēmējiem, kā arī ar teritorijas daļu, kuru var pārveidot sezonas tirdzniecībai ( nojumes, galdi). Arī rūpniecības preču tirdzniecība būtu iekļaujama, jo tā piesaista mazāk nodrošinātus iedzīvotājus (tomēr lētāka prece nekā pilsētas veikalos). Tirgus nākotni redzam kā SIA “Cēsu tirgus” darbību, kas organizē mājražotāju, lauksaimnieku un citu mazo uzņēmēju iespējas veikt uzņēmējdarbību, saglabājot jau esošās darba vietas.
Mums lielveikali konkurenci nerada. Sortiments saistīts ar lauksaimniecību, specifisks- minerālmēsli un citas preces.
Tirgus projekts neapmierina, jo pašvaldība cenšas lielās celtnes sablīvēt pilsētas centrā. Šī politika padarīs Cēsis līdzīgas Rīgai, ēku rindas augs un augs, tikai zaļumi un skvēri pamazām iznīks. Skvēru trūkums pavisam nav raksturīgs mazpilsētai. Lielveikaliem apbūves gabalus vajadzētu piedāvāt pilsētas nomaļu virzienā.
Česlavs Grohovskis: – Tirgu nākotnē redzu kā jaunu vienstāva ēku. Neapmierina gadatirgi, jo tie traucē mūsu tirdzniecību. Gribētu, lai tirgus ir vairāk sakopts, lai nav tā, ka drēbes izkarinātas ārā, lai tās būtu slēgtās telpās un atrastos normālos apstākļos. Man šķiet, ka lielveikalu Cēsīs ir par daudz. Tas neļauj attīstīties mazajiem uzņēmējiem, jo visu politiku valstī jau diktē lielveikali.
Jaunajā tirgus projektā nepatīk , ka rūpniecības preču tirdzniecība paredzēta otrajā stāvā. Telpas piederēs lielveikalam, tas arī noteiks cenu politiku. Uzskatu, ka pašvaldībai vairāk jādomā par mazajiem uzņēmējiem.
Astrīda Auziņa:- Lai viss būtu stendos, lai būtu, kur tirgot gan lauksaimniekiem, gan amatniekiem, lai būtu sajūta kā tirgū. Vēlētos, lai tirgotājs justos civilizēti, viss būtu stendā, lai tiktu nodrošinātas visas pārējās tirgus komunikācijas, nepieciešamības. Raugos, ka pilsētā ir aizvien vairāk lielveikalu, tas mani ietekmē nedaudz. Raugoties uz viņu ne pārāk kvalitatīvajām precēm, man personīgi gribas strādāt labāk vēl un vēl. Domāju, ka puse Cēsu domnieku ieklausās tirgotājos.
Jānis un Sigita Kokini: –
Domājam, ka tirgus var mierīgi konkurēt ar lielveikaliem, jo tirgū cenas ir elastīgas, salīdzinot ar veikaliem. Tirgū arī pircējiem pievērš vairāk uzmanības nekā veikalos (pārdevēja stāv un runājas) , bailes pat jautāt viņām kaut ko. Protams, to nevar teikt par visām. Tirgum jābūt savā vietā, jo tas ir katras pilsētas vizītkarte. Tirgum jābūt vizuāli pievilcīgam, jo Cēsu tirgus ir viens no labākajiem Vidzemē.
Lielveikali ietekmē jūtami, ja ir konkurence, paaugstināsies arī kvalitāte. Cilvēki ies tur, kur būs labas preces par saprātīgu cenu. Aija Ozola:
– Es nākotni saskatu kā tirgotājiem un pircējiem mūsdienīgu, ērtu, sanitārām prasībām atbilstošu tirgu. Katras pilsētas seja – tirgus! Tas bija un būs! Manā izpratnē tirgus ir vietējie lauksaimniecības ražojumi- stādi, augļi, dārzeņi, ziedi, mājražotāju izstrādājumi. Jaunajā projektā nepatīk, ka būs vēl viens lielveikals blakus tirdzniecības vietām pie tirgus. Pašvaldība tirgotājos neieklausās, tas pierādījās jautājumā par maksas autostāvvietām.
Gatis Strazdiņš:
– Tirgus nākotnē- slēgta teritorija ar vienstāva ēku apbūvi. Pastāvīgajiem uzņēmējiem, kā arī ar teritorijas daļu, kuru var pārveidot sezonas tirdzniecībai (nojumes, galdi). Arī rūpniecības preces varētu iekļaut šajā teritorijā, jo tā piesaistītu mazāk nodarbinātos iedzīvotājus. Balto būdu vietā varētu būt pazemes stāvvietas.
Tirgus nākotni es redzu kā SIA “Cēsu tirgus” darbību , kas nodarbotos ar lauksaimniecības preču, mājražotāju, rūpniecības preču un dabas velšu pārdošanu. Mani lielveikalu klātbūtne Cēsīs netraucē. Jo vairāk objektu, jo lielāka konkurence un pilsēta kļūst sakoptāka.
Man jaunajā projektā simpatizēja tirdzniecības centra izvietojums. Cēsnieki būs tikai ieguvēji, jo pagrabstāvā tiks izbūvētas pazemes stāvvietas, pirmajā stāvā “Rimi”. Šajā tirdzniecības centrā pieejami saloni, kafejnīcas, restorāni un vēl daudz kas cits. Pašvaldība rīko publisko apspriešanu, bet iedzīvotāji paši ir kūtri domu izteicēji.
Komentāri