Trešdiena, 8. maijs
Vārda dienas: Staņislavs, Staņislava, Stefānija

Arodizglītībai jāceļ prestižs

Druva
23:00
19.09.2006
2

Bez tam jāapgūst arodizglītības vidējās izglītības programma. Tas nozīmē, ka audzēkņiem ir jāpabeidz arī vidusskola. Bet ir saskatāms tas moments, ka daudzi

šeit vidusskolu nevarētu pabeigt, ņemot vērā to , kā beiguši 9. klasi. Negribu

meklēt vainīgos, bet fakts

ir tāds. Pie mums nāk tādi, kuri vidusskolu spēj pabeigt un ir arī arodā erudītāki. Tāpēc

pedagogiem strādāt ir vieglāk.

Uz skolu audzēkņi nāk, bieži vien nezinot, ko tad īsti mācīsies. Domā, ka te būs viegli, ka te tikai arods jāapgūst, bet, kad saskaras ar tām prasībām, kādas ir ne tikai vidusskolas, bet arī aroda izglītības sadaļā, atklāj, ka tās ir augstas. Kad jāmācās fizika, matemātika, pārliecinās, ka te nav tas lauciņš, kādu iedomājušies.

Mūsu skola nav liela, palaban te mācās 444 skolēni. Un, protams, mēs ar savu arodskolu neatrisinām visas problēmas, kas kļuvušas aktuālas tautsaimniecībā. Mēs tās atrisinām tikai noteiktai uzņēmēju daļai, tiem, kuri ar mums sadarbojas. Mūsu datu bāzē ir apmēram 90 uzņēmumi, ar kuriem jebkurā brīdī varam kontaktēties, saņemt prakses vietas. Tā kā faktiski tādas problēmas, ka nav, kur iziet praksi, par ko runā, mūsu skolā nav. Tie uzņēmēji, ar ko sadarbojamies, arī tiek pie jauniem speciālistiem. Pārējie, kas tādu vai citādu iemeslu dēļ nav šajā apritē iesaistījušies, varbūt arī saņem tos sliktākos absolventus vai nesaņem nevienu.

Uzskatu, ka nav stingri izstrādātas valstiskas politikas. Skolas taču tikai izpilda valsts pasūtījumu. Mēs esam stingri ierobežoti, bet tajā pašā laikā varam programmas mainīt, ja uzņēmēji

nāk pie manis un saka: “Mums mehāniķu tik daudz nevajag, mums vajag to un to.” Skola būtu gatava iet pretī uzņēmējiem, bet … nevaram tik ātri pārstrukturizēt

infrastruktūru. Vajadzīgs

finansējums,

iestrādnes, bet tā jau atkal lielā mērā ir valsts kompetence.

Domāju, lai tas akmens kustētos no vietas, ir vajadzīga uzņēmēju, Izglītības ministrijas un, protams, arodskolu sadarbība.

Vispār pēc dabas jau kopš bērnības esmu vērotājs. Visas šīs problēmas ir radušās laika gaitā. Vecā gvarde aiziet. Juku laikos soclaiku cilvēki neizturēja pārmaiņas – zaudēja darbu, dzīvokļus un dzīvesprieku. Juku laiki cilvēkus izsita no sliedēm. Radās strādnieku kritums, viņi vairs neatbilst jaunajām prasībām, nevar pielāgoties uzņēmēju striktajām prasībām un dzīvē ir padevušies. Otra lieta bija arodizglītības intensitātes samazināšanās. Samazinājās prasību līmenis, atteicāmies no vairākām programmām. Arī mūsu skolā nemācīja mehāniķus. Es kā mehāniķis atnācu, mācību bāze bija, un atjaunoju šo programmu. Tās arodvidusskolas, kas bija padomju laikos, sabiedrības acīs sevi kaut kā degradēja ar

zemo zināšanu līmeni. Tas stereotips varbūt vēl tagad kaut kur kā rēgs klejo, un bērni tāpēc no arodizglītības izvairās, domājot, ka tas ir kas slikts. Mūsu uzdevums patlaban ir pacelt arodizglītības prestižu un imidžu. Jāpielāgo mācību programmas, tām jābūt teatrālākām. Jāuzlabo arī programmu

saturs, jāmāca ne tik sausi

lekcijās, kā to pie mums pārsvarā dara.

Protams, par šīm problēmām ir ne tikai jārunā, bet jācenšas tās arī kaut kādā veidā risināt, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm.

Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Apkārtklīstošas pārdomas

12:11
05.05.2024
31

Savulaik populārajā dzies­mā bija vārdi: “Eiropa mūs nesapratīs, Eiropa mūs nepazīs…” Vai 20 gados kas mainījies? Kādam – jā, kādam – nē. Bet Eiropas Savienība ir izdevīga ikvienam – gan tiem, kuri no tās saņem atbalstus un izmanto piedāvātās iespējas, gan tiem, kam negribas pašiem uzņemties atbildību par kādu lēmumu, neizdošanos, jo viegli var pateikt, […]

Ģimenes lieta

12:10
05.05.2024
26

Vērtējot padomju laiku un laiku Eiropas Savienībā, visvairāk nāk prātā domāšanas maiņa. Un tas attiecas arī uz ģimeni. Ja savulaik pastāvēja uzskats, ka viss, kas notiek ģimenē, arī tur paliek, pat ja tiek darīts pāri bērniem, tad tagad tas ir būtiski mainījies. Protams, redzams, ka daļai cilvēku šos uzskatus arvien ir ļoti grūti mainīt, viņiem […]

Dzīve Eiropā, ne pēcpadomijā

12:09
05.05.2024
20

Atceros brīdi, kad vēl tikai runāja, ka Latvija varētu kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Tolaik mācījos skolā, nebija neviena vienaudža, kas sacītu: “Kā negribas, lai esam ES! Cik labi būtu, ja Latvija vienmēr paliktu tikai Latvija – bez dalības jebkādās starptautiskās organizācijās.” Visi tolaik zinājām – iestāšanās ES nozīmēs ne tikai to, ka Latvijā […]

Par sajūtām, ne naudu

12:07
05.05.2024
20

Ieguvumi un zaudējumi, divdesmit gados Latvijai esot Eiropas Savienībā (ES), katram jāizvērtē pašam. Fondu un maksājumu naudu, ko esam saņēmuši kā dalībvalsts, saskaitīs valdības finansisti. Konkurences saspringumu sarēķinās uzņēmēji. Man vairāk sajūtas. To vienu pat tā īsti nevaru pieskaitīt ES devumam. Bet ik pa laikam esmu iedomājusies – tāpēc vien bija vērts stāties Eiropas valstu […]

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
41

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
41

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Tautas balss

Krūmi aizsedz krustojumus

12:21
05.05.2024
31
Druva raksta:

“Viss sazaļojis, saplaukuši arī krūmi. Tāpēc gribētos lūgt dažos Cēsu ielu krustojumos tos pavērtēt, vai nevajag apcirpt, lai netraucē autovadītājiem pārskatīt ceļu. Nezinu, kuram dienestam vajadzētu apsekot pilsētu, bet gan jau tāds ir. Īpaši jau bažas par to, ka no krustojuma pa ietvi var izbraukt velosipēdists vai skrejriteņa vadītājs. Tie pārvietojas ātrāk nekā gājēji, un […]

Lielisks pakalpojums

12:20
05.05.2024
22
Druva raksta:

“Izlasīju avīzē par Cēsu Veselības istabu. Arī es gribu teikt paldies, ka ir vieta , kur var uzzināt to, ko par savu veselību nesaproti, jo nereti ģimenes ārstam tādas it kā vienkāršas lietas neērti prasīt. Māsiņa pastāsta, izskaidro, pasaka, kad tiešām jāmeklē dakteris, kad pietiek ar to, ko pats ikdienā vari uzlabot,” sacīja seniore.

Rezultātu gaidām pārāk ātri

12:20
05.05.2024
24
Druva raksta:

“Daži Saeimas deputāti rosina pārskatīt administratīvi teritoriālo reformu, jo neesot gaidīto ieguvumu. Ļoti dīvains arguments. Ko gan nepilnos trīs gados var tādu paveikt, lai jau būtu redzams būtisks rezultāts? Saprotams, ka pirmajos divos gados apvienotie novadi cits citu tikai iepazina, tapa un dažās vietās vēl top jaunā pārvaldības struktūra, veidojas padziļināta izpratne par kopējo attīstību. […]

Dažas pārmaiņas nogurdina

12:19
05.05.2024
46
Druva raksta:

“Nav jābaidās no pārmaiņām, no jaunā, bet vajag atcerēties, ka kāda racionāla kripata ir arī vecajā, pārbaudītajā. To es par Cēsu satiksmes organizāciju. Katru pavasari sākam ar pārmaiņām. Prieks par labajām, kad saņemam ziņu par kādas ielas remontu, kur radīs labāku un drošāku vidi gājējiem, velosipēdistiem un arī autovadītājiem. Taču pavisam nogurdinoši ir ik pēc […]

Daudznozīmīgās zīmes

12:11
05.05.2024
25
Druva raksta:

“Otrdienas “Druvā” redzamā zīme “70”, kuras stabiņš ir gandrīz horizontāls pret zemi un rāda uz lauka, ne ceļa pusi, varētu būt norāde, ka tur uz tīruma vai tuvīnā mežā strādā 70 cilvēki,” atsaucoties uz aicinājumu vērtēt, ko izsaka neparasti novietotā norāde, versiju pauda lasītājs A.

Sludinājumi