Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Ja te nesanāks – dosies prom

Druva
23:00
25.09.2006
6

Rajonā ir trīs lielas arodizglītības mācību iestādes, tā kā mums ir nopietni jādomā par to, ko piedāvājam, jāņem vērā, ka pie mums nāk mācīties skolēni no visa reģiona – Madonas, Alūksnes, Jēkabpils un Gulbenes rajona.

Paši saskaramies ar problēmu, ka mums sāk pietrūkt skolotāju. Esam pat aicinājuši strādāt profesionāļus no celtniecības uzņēmumiem. Ir uzrunāts Cel- Tik direktors Jānis Gruntmanis. Uzņēmēji mūs atbalsta. Viņi ir arī tie, kuri pieņem kvalifikācijas eksāmenus, kuri novērtē, ko esam izdarījuši. Vēl labāk būtu, ja darba devēji

vairāk iesaistītos kā pasniedzēji. Patiesībā mēs esam atvērti jebkam – jebkurai sarunai un sadarbībai, ja vien

varētu sanākt visi kopā un izdomāt, kā šo problēmu risināt. Runājot arī par nepieciešamo profesiju pārstāvju izglītošanu – ja tās ir profesijas, kuras mēs spējam mācīt, piemēram, ja trūkst konditoru, tad varam runāt. Varbūt mums ir jāatver konditoru vai konditoru palīgu grupa. Taču baidos, ja mēs šo programmu

nākamajā gadā piedāvāsim, vai būs pietiekams skaits skolēnu, kuri vēlēties kļūt par konditoriem. Šīs profesijas pārstāvim jāsāk strādāt piecos no rīta, tas ir smags darbs. Vai piecpadsmitgadīgs pusaudzis saprot, ko nozīmē celties četros no rīta un cept maizīti. Problēmas ir arī citās skolās – nevar nokomplektēt desu vai piena meistarus, jo tie vairs nav

prestižie amati, kā tas bija kādreiz.

Negribu mest akmeni vispārizglītojošo skolu dārziņā, bet mani baida tas, par ko runā skolās. Man šķiet, ka bērni vairāk tiek virzīti uz sociālajām zinībām, uz tādām it kā vieglākām nozarēm. Var jau būt, ka mēs arī maz esam braukuši un runājuši skolās. Bet pagājušajā gadā aizsūtījām uz visām rajona pamatskolām e – pastu, piedāvājām aizbraukt un pastāstīt par mūsu skolu, taču nesaņēmām nevienu atbildi. Saprotu, ka vidusskolām ir jānokomplektē savas desmitās klases, kuras arī cenšas savējos atstāt. Es to visu saprotu. Bet derētu kāds pētījums, cik daudz bērnu pēc vidusskolas aiziet studēt, kur viņi aiziet, kur paliek pārējie skolēni.

Pieļauju, ka arī kāds darba devējs, paņemot no vidusskolas skolēnu, pats to izskolojot par galdnieku vai automehāniķi, ir lielāks ieguvējs nekā ar vienu vai otru mūsu absolventu, kuram ir vidējas vai pavisam švakas zināšanas. Es to saprotu. Saprotu uzņēmējus, kuri ļoti baidās. Piemēram, automehāniķi, kuriem iedodam savus praktikantus. Tur ir dārgas mašīnas. Tā ir atbildība, un es saprotu, kādu risku uzņemas autotransporta uzņēmums, kurš ir paņēmis praktikantu, ja tiek sabojāta mašīna. Ko tu no viņa paņemsi? Un šādi gadījumi ir. Tas pats arī celtniecībā, kad praktikanti

sabojājuši ļoti dārgus materiālus.

Mēs cenšamies, kā varam, bet, kad aizsūtām skolēnus praksē, nevaram droši apgalvot, ka viņi nenodarīs kādu kaitējumu vai zaudējumus uzņēmējam.

Klibo

arī darba disciplīna. Saprotu, kāpēc praktikanti daudzos uzņēmumos netiek sevišķi mīlēti. Darbā jābūt astoņos no rīta, bet atnāk desmitos vai neatnāk vispār. Bet ar to mēs saskaramies arī skolā. Daža nav stundās – dienu, divas.

Kopš tā laika, kad mūsējie masveidā sāka braukt uz Īriju vai Angliju strādāt, ir pazudusi nepieciešamība par katru cenu iegūt izglītību, mācīties, lai dzīvē ko sasniegtu. Tagad var pateikt: “Es nevaru? Labi, metiet mani ārā, es braukšu strādāt uz Īriju. Es tāpat tur pelnīšu vairāk nekā šeit!” Tas ir

graujoši. Nav

argumentu, lai mēs spētu šo viedokli atspēkot. Viņi zina,

ja nesanāks te, ir kurp doties. Un viņi jūtas ļoti droši par sevi, jo ir jau kur palikt.

Patiesībā mēs strādājam kā lauvas. Ir ļoti daudz darba. Nav

nekāds noslēpums, ka pie mums neatnāk paši izcilākie audzēkņi. Atnāk tie, kuri nav tikuši ģimnāzijās, vidusskolās, mēs to, kas tur kādreiz ir palicis neizdarīts, esam spiesti izlīdzināt. Mūsu skolu nevar pabeigt ar nepietiekamu vērtējumu. Visos mācību priekšmetos un visās praksēs simtprocentīgi ir jābūt

vismaz četriniekam. Arī kvalifikācijas eksāmens ir jānokārto uz pieci, nevis četri. Un tikai tad var dabūt diplomu par vidējo profesionālo izglītību. Tā kā mēs tiekam galā gan ar matemātiku, gan angļu un latviešu valodu. Ar to, ka pamatskolā

šis skolēns ticis uzskatīts par bezcerīgu kādā mācību priekšmetā.

Varu apgalvot, ka tas, kurš ir ieguvis vidējo profesionālo izglītību, ir vērtīgs cilvēks. Ja vien vēlas, viņam ir iespējas studēt. Viņš var mācīties un strādāt, jo profesija ir apgūta. Pat visšvakākais, kurš varbūt tikai kaut kā ir izmuļļājis cauri tos četrus gadus, ir ārkārtīgi daudz iemācījies.

Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
13

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
26

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi