Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis
weather-icon
+5° C, vējš 3.13 m/s, R-DR vēja virziens

Ja te nesanāks – dosies prom

Druva
23:00
25.09.2006
10

Rajonā ir trīs lielas arodizglītības mācību iestādes, tā kā mums ir nopietni jādomā par to, ko piedāvājam, jāņem vērā, ka pie mums nāk mācīties skolēni no visa reģiona – Madonas, Alūksnes, Jēkabpils un Gulbenes rajona.

Paši saskaramies ar problēmu, ka mums sāk pietrūkt skolotāju. Esam pat aicinājuši strādāt profesionāļus no celtniecības uzņēmumiem. Ir uzrunāts Cel- Tik direktors Jānis Gruntmanis. Uzņēmēji mūs atbalsta. Viņi ir arī tie, kuri pieņem kvalifikācijas eksāmenus, kuri novērtē, ko esam izdarījuši. Vēl labāk būtu, ja darba devēji

vairāk iesaistītos kā pasniedzēji. Patiesībā mēs esam atvērti jebkam – jebkurai sarunai un sadarbībai, ja vien

varētu sanākt visi kopā un izdomāt, kā šo problēmu risināt. Runājot arī par nepieciešamo profesiju pārstāvju izglītošanu – ja tās ir profesijas, kuras mēs spējam mācīt, piemēram, ja trūkst konditoru, tad varam runāt. Varbūt mums ir jāatver konditoru vai konditoru palīgu grupa. Taču baidos, ja mēs šo programmu

nākamajā gadā piedāvāsim, vai būs pietiekams skaits skolēnu, kuri vēlēties kļūt par konditoriem. Šīs profesijas pārstāvim jāsāk strādāt piecos no rīta, tas ir smags darbs. Vai piecpadsmitgadīgs pusaudzis saprot, ko nozīmē celties četros no rīta un cept maizīti. Problēmas ir arī citās skolās – nevar nokomplektēt desu vai piena meistarus, jo tie vairs nav

prestižie amati, kā tas bija kādreiz.

Negribu mest akmeni vispārizglītojošo skolu dārziņā, bet mani baida tas, par ko runā skolās. Man šķiet, ka bērni vairāk tiek virzīti uz sociālajām zinībām, uz tādām it kā vieglākām nozarēm. Var jau būt, ka mēs arī maz esam braukuši un runājuši skolās. Bet pagājušajā gadā aizsūtījām uz visām rajona pamatskolām e – pastu, piedāvājām aizbraukt un pastāstīt par mūsu skolu, taču nesaņēmām nevienu atbildi. Saprotu, ka vidusskolām ir jānokomplektē savas desmitās klases, kuras arī cenšas savējos atstāt. Es to visu saprotu. Bet derētu kāds pētījums, cik daudz bērnu pēc vidusskolas aiziet studēt, kur viņi aiziet, kur paliek pārējie skolēni.

Pieļauju, ka arī kāds darba devējs, paņemot no vidusskolas skolēnu, pats to izskolojot par galdnieku vai automehāniķi, ir lielāks ieguvējs nekā ar vienu vai otru mūsu absolventu, kuram ir vidējas vai pavisam švakas zināšanas. Es to saprotu. Saprotu uzņēmējus, kuri ļoti baidās. Piemēram, automehāniķi, kuriem iedodam savus praktikantus. Tur ir dārgas mašīnas. Tā ir atbildība, un es saprotu, kādu risku uzņemas autotransporta uzņēmums, kurš ir paņēmis praktikantu, ja tiek sabojāta mašīna. Ko tu no viņa paņemsi? Un šādi gadījumi ir. Tas pats arī celtniecībā, kad praktikanti

sabojājuši ļoti dārgus materiālus.

Mēs cenšamies, kā varam, bet, kad aizsūtām skolēnus praksē, nevaram droši apgalvot, ka viņi nenodarīs kādu kaitējumu vai zaudējumus uzņēmējam.

Klibo

arī darba disciplīna. Saprotu, kāpēc praktikanti daudzos uzņēmumos netiek sevišķi mīlēti. Darbā jābūt astoņos no rīta, bet atnāk desmitos vai neatnāk vispār. Bet ar to mēs saskaramies arī skolā. Daža nav stundās – dienu, divas.

Kopš tā laika, kad mūsējie masveidā sāka braukt uz Īriju vai Angliju strādāt, ir pazudusi nepieciešamība par katru cenu iegūt izglītību, mācīties, lai dzīvē ko sasniegtu. Tagad var pateikt: “Es nevaru? Labi, metiet mani ārā, es braukšu strādāt uz Īriju. Es tāpat tur pelnīšu vairāk nekā šeit!” Tas ir

graujoši. Nav

argumentu, lai mēs spētu šo viedokli atspēkot. Viņi zina,

ja nesanāks te, ir kurp doties. Un viņi jūtas ļoti droši par sevi, jo ir jau kur palikt.

Patiesībā mēs strādājam kā lauvas. Ir ļoti daudz darba. Nav

nekāds noslēpums, ka pie mums neatnāk paši izcilākie audzēkņi. Atnāk tie, kuri nav tikuši ģimnāzijās, vidusskolās, mēs to, kas tur kādreiz ir palicis neizdarīts, esam spiesti izlīdzināt. Mūsu skolu nevar pabeigt ar nepietiekamu vērtējumu. Visos mācību priekšmetos un visās praksēs simtprocentīgi ir jābūt

vismaz četriniekam. Arī kvalifikācijas eksāmens ir jānokārto uz pieci, nevis četri. Un tikai tad var dabūt diplomu par vidējo profesionālo izglītību. Tā kā mēs tiekam galā gan ar matemātiku, gan angļu un latviešu valodu. Ar to, ka pamatskolā

šis skolēns ticis uzskatīts par bezcerīgu kādā mācību priekšmetā.

Varu apgalvot, ka tas, kurš ir ieguvis vidējo profesionālo izglītību, ir vērtīgs cilvēks. Ja vien vēlas, viņam ir iespējas studēt. Viņš var mācīties un strādāt, jo profesija ir apgūta. Pat visšvakākais, kurš varbūt tikai kaut kā ir izmuļļājis cauri tos četrus gadus, ir ārkārtīgi daudz iemācījies.

Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
32

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
72

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
55

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
26

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Ne pratības, ne prasmju, bet jādzīvo vien ir

13:43
24.03.2025
49

Bērnībā ne viens vien nosaukts par neprašu, tādā mīlīgā vārdā, lai norādītu, ka kaut ko izdarījis nepareizi, nevietā, nelaikā. “Viņš nu gan ir prasmīgs!” tā savukārt teica par kārtīgu amata meistaru, cilvēku, kurš zināja savu lietu. Pēdējos gados daudz tiek runāts par dažādu prasmju apgūšanu, kad kāds ko jaunu iemācījies vai vēlas to darīt. Un […]

Kaimiņos siro laupītājs, bet mēs turpinām svinēt

13:41
23.03.2025
59

Pagriezt pārvaldes institūciju darbības virzienus nav vienkārši un ātri. Pat tad, ja skaidri redzams – situācija deg spēcīgām liesmām un jauni lēmumi un virziena maiņa ir neatliekama. Redzam, cik grūti Eiropas Savienības līderiem tikt līdzi sprādzienbīstamām pārmaiņām, kuras globālajā politikā iemet pasaules lielvaras avantūriskā prezidenta ieraksti sociālajā tīklā. Jā, 27 valstīm, kur katrai savas ambīcijas, […]

Tautas balss

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
15
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
25
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
41
22
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
24
1
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
43
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Sludinājumi