Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ja te nesanāks – dosies prom

Druva
23:00
25.09.2006
16

Rajonā ir trīs lielas arodizglītības mācību iestādes, tā kā mums ir nopietni jādomā par to, ko piedāvājam, jāņem vērā, ka pie mums nāk mācīties skolēni no visa reģiona – Madonas, Alūksnes, Jēkabpils un Gulbenes rajona.

Paši saskaramies ar problēmu, ka mums sāk pietrūkt skolotāju. Esam pat aicinājuši strādāt profesionāļus no celtniecības uzņēmumiem. Ir uzrunāts Cel- Tik direktors Jānis Gruntmanis. Uzņēmēji mūs atbalsta. Viņi ir arī tie, kuri pieņem kvalifikācijas eksāmenus, kuri novērtē, ko esam izdarījuši. Vēl labāk būtu, ja darba devēji

vairāk iesaistītos kā pasniedzēji. Patiesībā mēs esam atvērti jebkam – jebkurai sarunai un sadarbībai, ja vien

varētu sanākt visi kopā un izdomāt, kā šo problēmu risināt. Runājot arī par nepieciešamo profesiju pārstāvju izglītošanu – ja tās ir profesijas, kuras mēs spējam mācīt, piemēram, ja trūkst konditoru, tad varam runāt. Varbūt mums ir jāatver konditoru vai konditoru palīgu grupa. Taču baidos, ja mēs šo programmu

nākamajā gadā piedāvāsim, vai būs pietiekams skaits skolēnu, kuri vēlēties kļūt par konditoriem. Šīs profesijas pārstāvim jāsāk strādāt piecos no rīta, tas ir smags darbs. Vai piecpadsmitgadīgs pusaudzis saprot, ko nozīmē celties četros no rīta un cept maizīti. Problēmas ir arī citās skolās – nevar nokomplektēt desu vai piena meistarus, jo tie vairs nav

prestižie amati, kā tas bija kādreiz.

Negribu mest akmeni vispārizglītojošo skolu dārziņā, bet mani baida tas, par ko runā skolās. Man šķiet, ka bērni vairāk tiek virzīti uz sociālajām zinībām, uz tādām it kā vieglākām nozarēm. Var jau būt, ka mēs arī maz esam braukuši un runājuši skolās. Bet pagājušajā gadā aizsūtījām uz visām rajona pamatskolām e – pastu, piedāvājām aizbraukt un pastāstīt par mūsu skolu, taču nesaņēmām nevienu atbildi. Saprotu, ka vidusskolām ir jānokomplektē savas desmitās klases, kuras arī cenšas savējos atstāt. Es to visu saprotu. Bet derētu kāds pētījums, cik daudz bērnu pēc vidusskolas aiziet studēt, kur viņi aiziet, kur paliek pārējie skolēni.

Pieļauju, ka arī kāds darba devējs, paņemot no vidusskolas skolēnu, pats to izskolojot par galdnieku vai automehāniķi, ir lielāks ieguvējs nekā ar vienu vai otru mūsu absolventu, kuram ir vidējas vai pavisam švakas zināšanas. Es to saprotu. Saprotu uzņēmējus, kuri ļoti baidās. Piemēram, automehāniķi, kuriem iedodam savus praktikantus. Tur ir dārgas mašīnas. Tā ir atbildība, un es saprotu, kādu risku uzņemas autotransporta uzņēmums, kurš ir paņēmis praktikantu, ja tiek sabojāta mašīna. Ko tu no viņa paņemsi? Un šādi gadījumi ir. Tas pats arī celtniecībā, kad praktikanti

sabojājuši ļoti dārgus materiālus.

Mēs cenšamies, kā varam, bet, kad aizsūtām skolēnus praksē, nevaram droši apgalvot, ka viņi nenodarīs kādu kaitējumu vai zaudējumus uzņēmējam.

Klibo

arī darba disciplīna. Saprotu, kāpēc praktikanti daudzos uzņēmumos netiek sevišķi mīlēti. Darbā jābūt astoņos no rīta, bet atnāk desmitos vai neatnāk vispār. Bet ar to mēs saskaramies arī skolā. Daža nav stundās – dienu, divas.

Kopš tā laika, kad mūsējie masveidā sāka braukt uz Īriju vai Angliju strādāt, ir pazudusi nepieciešamība par katru cenu iegūt izglītību, mācīties, lai dzīvē ko sasniegtu. Tagad var pateikt: “Es nevaru? Labi, metiet mani ārā, es braukšu strādāt uz Īriju. Es tāpat tur pelnīšu vairāk nekā šeit!” Tas ir

graujoši. Nav

argumentu, lai mēs spētu šo viedokli atspēkot. Viņi zina,

ja nesanāks te, ir kurp doties. Un viņi jūtas ļoti droši par sevi, jo ir jau kur palikt.

Patiesībā mēs strādājam kā lauvas. Ir ļoti daudz darba. Nav

nekāds noslēpums, ka pie mums neatnāk paši izcilākie audzēkņi. Atnāk tie, kuri nav tikuši ģimnāzijās, vidusskolās, mēs to, kas tur kādreiz ir palicis neizdarīts, esam spiesti izlīdzināt. Mūsu skolu nevar pabeigt ar nepietiekamu vērtējumu. Visos mācību priekšmetos un visās praksēs simtprocentīgi ir jābūt

vismaz četriniekam. Arī kvalifikācijas eksāmens ir jānokārto uz pieci, nevis četri. Un tikai tad var dabūt diplomu par vidējo profesionālo izglītību. Tā kā mēs tiekam galā gan ar matemātiku, gan angļu un latviešu valodu. Ar to, ka pamatskolā

šis skolēns ticis uzskatīts par bezcerīgu kādā mācību priekšmetā.

Varu apgalvot, ka tas, kurš ir ieguvis vidējo profesionālo izglītību, ir vērtīgs cilvēks. Ja vien vēlas, viņam ir iespējas studēt. Viņš var mācīties un strādāt, jo profesija ir apgūta. Pat visšvakākais, kurš varbūt tikai kaut kā ir izmuļļājis cauri tos četrus gadus, ir ārkārtīgi daudz iemācījies.

Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi