, pensionārs
Cēsis jau ir slavenas patriotisko spēku veidošanā. Tagad redzu, ka nošņurkušajam Staļnojam cenšas piebiedroties vēl daži patrioti. Padomā tik, Latvijas vēstures mācīšana skolā esot latviešu skolēnu latifikācija! Taisni brīnums – kur skolā ar tik augstu reitingu radies tāds savas valsts patriots kā Juris Stabiņš. Un kas par jaunrades vārdu – latifikācija! Jaunais censonis pat atradis iespēju latifikācijai vilkt paralēles ar rusifikāciju, kas notikusi pirms simts gadiem. Ja censonim būtu labāk mācījuši latviešu tautas vēsturi vai arī censonis pats būtu vairāk laika veltījis tās izpētei, tad varbūt saprastu, kas ir rusifikācija, kā tā izpaudās pirms simts gadiem un darbojas arī vēl šodien. Toties vārdu kopas ”latviešu skolēnu pārlatviskošana” manī izraisa neizpratni, vai tā ir liecība tam, ka mūsu jaunatne jau sevi ir integrējusi ar krievvalodīgajiem? Pirms dažiem gadiem skolotāja Perļina savā rakstā raudāja par šķēršļiem, kas tiek likti krievvalodīgās kultūras attīstībai (gan nepaskaidrojot, ko viņa saprot ar krievvalodīgo kultūru), šodien latviešu puisis uztraucas par to, ka viņš tiek pārlatviskots. Nepārprotami viņu apmierina krievvalodīgo kultūra. Viņam latviešu vēsture nav jāmācās, varbūt arī latviešu valoda nav jāprot? Par to taču cīnās simti tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, nevis daži desmiti, kā par Latvijas vēstures mācīšanu.
Tādu īsteno patriotu, kas darbos rīkojas pret Latvijas valsti, mums vēl ir pārāk daudz. Par to varam pārliecināties vai uz katra soļa. Vai ne Cēsu varasvīri ar policijas palīdzību izraidīja no rajona patriotiskos ”Visu Latvijai” jauniešus? Cik pagastos pie privātmājām svētkos netiek izkārti valsts karogi? Par to visiem nospļauties. Skolas vadā savus audzēkņus ekskursijās pa strausu un zaķu fermām, bet Mores kauju atceres pasākumos neesmu manījis nevienas skolas audzēkņus. Bet tie ir priekšnosacījumi jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un, liekas, ka skolās (un ne tikai skolās) tā nav cieņā. Esot daudz citu problēmu, kas jārisina. Tiesa, bet pati galvenā ir mūsu jaunatnes patriotiskā audzināšana. Un tieši šis rakstiņš parāda, ka Latvijas vēsture kā atsevišķs priekšmets ir pilnīgi nepieciešama, jo salasīt Latvijas vēstures drumslas pasaules vēsturē padomju pedagogi nemaz i nevēlas. Tad šis patriotiskais jauneklis pavisam citādi skatītos uz pārkrievošanas jautājumiem un nez vai uzdotu jautājumu par latviešu jaunatnes latifikāciju
Komentāri