Pirmdiena, 22. jūlijs
Vārda dienas: Marija, Marika, Marina

Būs labāk. Būs

Druva
23:00
24.10.2006
9

, “Gada cilvēka 2005” tituls par rosināšanu palīdzēt grūtdieņiem

Lai gan tiek teikts, ka valstī dzīve ar katru dienu kļūst labāka un pēc gadiem arī Latvija būs labklājības zeme, diemžēl ikdiena, īpaši laukos, ir skaudra. Daudzām ģimenēm klājas grūti. Saprotu, uzņēmēji nespēj maksāt vairāk par minimālo algu. Bet ir arī tādi, kuri iemanījušies strādājošos izmantot – pieņem uz pārbaudes laiku, tad atlaiž un pat nesamaksā nopelnīto. Ko ģimene, kuras apgādnieki saņem minimālo algu, var atļauties? Samaksā komunālos maksājumus, kas paliek pāri, tas pārtikai. Un ir ģimenes, kuras prot izdzīvot, kuras dārziņā izaudzē visu nepieciešamo un vēl padalās ar citiem. Protams, ir cilvēki, kuriem darbs ir vislielākais slogs dzīvē, kuriem trūkst motivācijas strādāt. Pašvaldība un sociālais dienests daudz dara, lai rosinātu cilvēkus būt aktīviem, izprast situācijas, uzņemties atbildību.

Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, mūsu “Glābiet bērnus” draugi Norvēģijā jautāja, vai vēl humānā palīdzība ir vajadzīga. Jā, mums tā ir vajadzīga. Visu, ko saņemam, izdalām līdz pēdējam. Ir daudz cilvēku – pensionāri, mazturīgo ģimenes, kas nevar nopirkt apģērbu, apavus. Mūsu draugi atbalsta arī bērnus, kuri darbojas dažādos pulciņos. Viņiem uzdāvināti brīnišķīgi tērpi. Tas ir atbalsts, zinot, ka pagaidām par tādiem viņi var tikai sapņot, jo visam naudas nepietiek ne pašvaldībai, ne ģimenēm.

Es ticu, ka dzīve Latvijā kļūs labāka. Un arī mums pašiem jākļūst labākiem. Citam pret citu ģimenē, kolektīvā, pagastā, valstī. Mēs “Glābiet bērnus” Liepas nodaļā īstenojām projektu “Lasīsim pasaciņu!” Tā ideja ļoti vienkārša – 30 bērni dodas pie 11 veciem, vientuļiem cilvēkiem un lasa viņiem priekšā pasaciņas. Rezultātā bērni lasa grāmatas un veciem cilvēkiem tiek īsināts laiks. Taču ne tikai – bērni, kuriem ģimenē nav vecmāmiņu, iepazinās ar veciem cilvēkiem, uzzināja, kāda kādreiz bijusi dzīve, saprata, kādi ir veci cilvēki, ka viņiem jāpalīdz. Pēc kādas ciemošanās darba dienasgrāmatā divas meitenes ierakstījušas, ka kopā ar vecmāmiņu raudājušas, kad viņa stāstījusi, ka meita jau sen no Rīgas nebrauc ciemos, ka viņa jūtas ļoti vientuļa, ka bērnībā grūti strādājusi. Iepazīstot konkrēta cilvēka dzīvesstāstu, mainās arī bērnu attieksme ne tikai pret šo vecmāmiņu, bet pret veciem cilvēkiem. Lasot grāmatas, bērni mācījās labestību. Projekts beidzies, bet vairāki bērni mīļuprāt dodas ciemos pie savām vecmāmiņām.

Ik gadu Ziemassvētkos bērni dodas pie pagasta vientuļajiem cilvēkiem, lai uzdāvinātu svecīti, kādu kārumu un nodziedātu dziesmiņu. Jau tagad vairāki nākuši interesēties, vai atkal varēs iet. Bērni ir atvērti, viņi grib darboties, palīdzēt, neprasot, kas par to būs Un ja kāds tikai mazliet viņus pavirza uz tās īstās, lietderīgās taciņas, viņi nebūs tie, kuri lauzīs pagalmā soliņus, izbradās puķu dobes.

Vēl šogad “Glābiet bērnus” Liepas nodaļa atzīmēs 15 darba gadu jubileju. Sanāksim kopā, lai atskatītos, kādi bijām, kādi esam tagad. Nevalstiskās organizācijas, kā bija, tā palikušas pabērna lomā. Tām tā arī nav savas noteiktas vietas, kaut tieši šīs organizācijas, biedrības un nodibinājumi var ļoti daudz palīdzēt pašvaldības un valsts institūcijām ikdienas problēmu risināšanā, arī uzņemoties veikt noteiktas funkcijas. Es ticu, ka pamazām viss mainīsies uz labu, jo aizvien vairāk cilvēku darbojas nevalstiskajā sektorā.

Domājot par pasākumu bērniem ar īpašām vajadzībām, saskāros ar terminu konfidenciāla informācija. Gribam bērniem uzrakstīt ielūgumu, nevis tikai pagasta centrā izlikt afišu. Cik pagastā ir bērnu ar īpašām vajadzībām? Šādas informācijas pašvaldībai nav. Kur to iegūt? Mani patiešām neinteresē personu kodi un slimību diagnozes. Mēs gribam sanākt kopīgā pasākumā, kurā veselie bērni rūpētos par tiem, kam ir veselības problēmas. Esmu pārliecināta, ka ieguvēji būtu visi.

Ikdienā patiesi ne reiz vien gadās situācijas, kad vari tikai brīnīties, kāpēc tas tā notiek. Daudz runā par vardarbību. Bet vai ko citu var sagaidīt, ja televīzija, datorspēles visu laiku mazajā cilvēkā potē – šauj, nogalini. Kad mēs attapsimies? Vai nebūs jau aiziets par tālu?

Man ļoti daudz devuši 15 gadi “Glābiet bērnus”. Sadarbībā ar zviedriem, norvēģiem, amerikāņiem esmu iemācījusies diplomātiski pateikt, ja organizācijai kaut ko vajag. Ja teiksi – ziniet, mums ļoti, ļoti vajag, var jau cerēt, ka palīdzēs, apžēlosies. Bet varbūt labāk tomēr iepazīstināt potenciālos atbalstītājus ar to, ko esat iecerējuši darīt, kāpēc tas vajadzīgs. Ja kāds gribēs palīdzēt, ziedot vai nu naudā, vai graudā, viņš to izdarīs. Tā veidojas ilgstoša sadarbība, kad abas puses viena otru dara bagātākus. Arī saņēmējs var būt devējs. Ar patiesi pateiktu paldies.

Manā dzīvē, attieksmē pret cilvēkiem daudz ko mainījusi tikšanās ar grūtdieņiem un iesaistīšanās draudzē. Visi cilvēki ir pelnījuši, lai pret viņiem izturamies ar cieņu un mīlestību, ne katram dzīvē paveicies, kāds izdarījis kļūdu, bet tāpēc viņš nav sliktāks.

Jo mēs katrs kļūsim labāki, atsaucīgāki, jo mūsu ikdiena kļūs labāka. Gaišāka un saulītes apmirdzēta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
24
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
17
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
23
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
30
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi