Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Ar skujenieša skatienu uz pagastu

Druva
00:00
17.11.2006
21

, Skujenes pagasta padomes priekšsēdētājs, aptaujā ”Gada cilvēks” 2001. gadā ieguvis nomināciju ”Par skujeniešu rosināšanu līdzdarboties pagasta attīstībā”

– Šoreiz par pagasta attīstības problēmām savulaik man piešķirtās nominācijas aspektā.

Katra pagasta dzīvības artērijas ir ceļi. Prieks, ka normāli sakārtot ir izdevies apmēram 60 procentus pašvaldības ceļu. Līdz ar to pieaug gan pašvaldības, gan privātpersonu īpašumu vērtība. Iegūst gan skujenieši, gan tie citpuses ļaudis, kam pagastā ir īpašumi. Mūsu teritorija ir liela – vairāk nekā 180 kvadrātkilometru zemes, pārsvarā meži.

Pienākusi kārta rekonstruēt ceļu no Taurenes uz Bānūžiem. Tiks uzklāts pamatīgs grants segums. Skujenes centrā ieklās asfaltu, labiekārtos autostāvvietu.

Patīkami, ka Satiksmes ministrija iecerējusi asfaltēt Vidzemei būtiski svarīgu ceļu Mālpils – Nītaure – Skujene – Vecpiebalga. Cauri pagastam iet kādi 20 kilometri šī ceļa. Pagaidām pa šo ceļu nedēļas nogalē no Rīgas vienreiz iet autobuss, regulāras ikdienas autobusu satiksmes nav. Pēc asfaltēšanas, iespējams, uzlabosies autosatiksme cauri vairākiem mūsu rajona pagastiem. Pēc šīs maģistrāles asfaltēšanas tiks atslogota Vidzemes šoseja. Ainava ceļā no Vecpiebalgas cauri Skujenei un Nītaurei līdz Vidzemes šosejai ir ne mazāk gleznaina kā Vidzemes šosejas apkārtne posmā Bērzkrogs – Līgatne. Līdz ar to var izmainīties ne tikai autobraucēju, bet arī tūristu plūsmas ceļi mūsu rajonā.

Viena no pagasta pašvaldības galvenajām rūpēm ir par cilvēkiem, īpaši vecajiem ļaudīm. Pirms gadiem desmit, kad Dānijas veco ļaužu pansionātos runājām par vecļaudīm, es izteicos, ka Latvijā jau gan dzimtas (saimes) turas stingri kopā, īpaši laukos. Nu manas domas mainījušās. Nereti jaunie ar vecajiem cenšas dzīvot šķirti. Tāpēc izveidojām veco ļaužu pansiju, kur viņiem pavadīt mūža nogali. Tā ir brīva režīma, paši sevi apkopj, tomēr pašiem nav jārūpējas par malkas sagādi, ēkas uzturēšanu. Esam nopirkuši vēl vienu māju, tur iekārtosim īstu pansionātu saviem apkopjamajiem ļaudīm. Jau tagad zvana, kad tas sāks darboties. Drīz. Tuvinieki gatavi par dzīvi pansionātā piemaksāt, lai tikai vecie ir aprūpēti. Jaunie nereti strādā citās Latvijas vietās vai pat citās valstīs. Vecie palikuši vieni. Tikko nācās uzlauzt dzīvokli, kur vientuļu tanti atradām jau mirušu.

Dažkārt vecie ir iecirtīgi, negrib doties prom no savām mājām. Nesen nācās pa logu iekļūt mājā, kur nevarīga tante sabrukusi uz grīdas, un sniegt viņai ārsta palīdzību. Uz pansionātu doties? Tikai ne to.

Par ”Zvannieku” problēmām ”Druvā” jau rakstīts. Konflikts somāliešu dēļ pierims, bērnu patversme turpinās darboties. Nav pamata uzskatīt, ka mājas īpašnieks Jānis Ezergailis traucē patversmes darbam. Viņš tikai pārliecināts, ka Latvija vēl ir tik trūcīga, ka te ar lielām pūlēm un sabiedrības turīgākās daļas līdzdalību var sniegt palīdzību tikai saviem trūcīgajiem, nelaimē palikušajiem bērniem. Ar citiem pasaules grūtdieņiem lai tiek galā turīgākās valstis.

Patīkami, ka pašlaik neviens skujenietis nav apcietinājumā. Pagastā reģistrēti 52 bezdarbnieki. Ir jau tādi cilvēki, kas pie regulāra darba nav pieraduši un ir gatavi samierināties ar iztikas minimumu. Tādi pastrādā gadījuma darbus un tad dienām nīkst. Pagastā trūkst strādājošo. Nav mehanizatoru. Nepietiek celtnieku, īpaši tie vajadzīgi guļbūvju sliešanai, arī apdares darbos. Nav, kas aizstāj zemniekus, kad tiem nākas uz kaut kurieni ilgāku laiku aizbraukt.

Iedzīvotāju skaits pagastā turpina samazināties. Ne tik sen bija pāri tūkstotim. Nu deklarēto ir pāri 800. Domāju, ka pasu sistēma bija piemērotāka, īpaši laukos tā vairāk cilvēkus disciplinēja, piesaistīja noteiktai dzīves un darba vietai. Protams, tai bija arī trūkumi, bet kur bez tiem.

Mums jau kopsaimniecības laikā divi pilsētnieki nopirka mājas, par ko mani toreiz stingri sauca pie atbildības. Bet abas mājas rīdzinieki saglāba, jo viņiem bija nauda. Ne viens vien tagad Skujenē dzīvojošais pilsētnieks pa vasaru brauc uz šejieni ar saviem vecākiem. Dažas ģimenes sākušas dzīvot pat ziemā. Rīgā un citās pilsētās dzīve kļūst arvien dārgāka, ar pensiju vien dzīvokļus uzturēt nav iespējams. Veidojas jaunas sadzīves attiecības. Un šie vecie ļaudis, daļa no viņiem ir bijušie laucinieki, Skujenē labi jūtas. Arī Kaspars Dimiters jau ir īsts skujenietis, uz Rīgu brauc tikai darba darīšanās.

Pašvaldības budžets ir apmēram 200 tūkstoši latu. To vēl papildinām ar savu saimniecisko darbību. Piedalāmies dažādos valsts un sabiedrisko organizāciju projektos.

Mūsu situāciju pasliktināja divas ugunsnelaimes – Sērmūkšu pamatskolā un estrādē. Abas atjaunojamas. Atjaunotā skola būs viena no skaistākajām Vidzemē.

Pagastā ir divas skolas. Skujenes pamatskolu pēc vienošanās aprūpē Kaives pašvaldība. Taču skolēnu trūkst. Skujenes skolā pašlaik to ir vairāk nekā Sērmūkšos. Starp abām skolām jāsaglabā labas attiecības. Tāpēc visādi pašlaik balstām mazāko – Sērmūkšu skolu. Un rūpējamies par sava pagasta bērniem, kuri mācās vidusskolās – Dzērbenē un Vecpiebalgā.

Droši vien Sērmūkšu skolā būs nepieciešami būtiski pārkārtojumi. Varbūt nāksies atjaunot internāta darbu, jo satiksme un bērnu izvadāšana kļūst arvien dārgāka. Pie skolas atjaunojam vēsturisku māju, tajā līdz ar dažiem pakalpojumiem būs trenažieru zāle jauniešiem, varēs veidot tādu kā jauniešu klubu, otrajā stāvā telpa naktsmītnēm ar 25 vietām. Ja būs nepieciešams, te varēs iekārtot skolas internātu.

Vecajā pasta mājā veidosim skolotāju dzīvokļus. Viņu paaudzes mainās, nāk jauni pedagogi, jādomā, kur viņi dzīvos.

Kā dzīvoju pats? Esmu skujenietis kopš 1968. gada. Šķiet, esmu iedzīvojies, neesmu no klaiņotājiem. Ar dzīvesbiedri Ainu esam izaudzinājuši sešus bērnus. Pieci no viņiem jau pasaulē, pie mums palikusi jaunākā meita Laura, kura mācās Sērmūkšu pamatskolā. Pašiem mums ir arī saimniecība, turam apmēram 50 liellopu. Līdz ar to abi ar sievu esam nodarbināti, neiztiekam bez palīgiem.

Skujene jau ir skaista vieta, taču saimniekošana te nav vienkārša, sarežģītāka nekā daudzviet citur Latvijā. Atrodamies tālu no tirgiem un pārstrādes uzņēmumiem. Pienu labprāt ņem pretī Drustu, Smiltenes, Rīgas, Valmieras sagādnieki. Taču cenas atšķirīgas. Lielie govju īpašnieki, kuri pienu nodod tonnām, saņem 16 – 17 santīmus, mazie, dažu desmitu litru piegādātāji – daudz mazāk. Attālumi lieli, transports dārgs. Īpaši sarežģīti ir sniegotās ziemās, kad ceļi jāuztur izbraucami. Un daža māja no citas vairāku, pat desmit kilometru attālumā.

Tomēr saimniekošana, kaut lēni, attīstās. Eiropas tehnoloģijas ļauj veidot apjomīgus ganāmpulkus. Taču visvairāk pagastā joprojām ir mazo ražotāju, kuri uztur savas ģimenes, dažreiz vēl atbalsta pilsētniekus. Šos izturīgos ļaudis vajadzētu atbrīvot no jebkuru nodokļu maksāšanas, drīzāk viņiem vēl jāpiemaksā, lai tikai turas laukos un tos nepamet.

Ar satraukumu gaidu administratīvo reformu. Tai noteikti būs arī labi rezultāti. Taču līdz šim jebkura saimniecību vai administratīvo teritoriju palielināšana novedusi pie sīko, nelielo centru atmiršanas. Pazūd skolas, cita infrastruktūra, projām dodas arī cilvēki. Baidos, ka šo-reiz būs līdzīgi un lauki paliks vēl tukšāki. Pierakstījis Verners Rudzītis

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi