Trešdiena, 9. aprīlis
Vārda dienas: Valērija, Žubīte, Alla

Ir vajadzīga plaša diskusija

Druva
00:00
28.11.2006
13

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Rīgā notiks augsta līmeņa starptautiska konference “NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā”, kurā par aktuālajiem starptautiskās drošības politikas jautājumiem diskutēs vairāk nekā 200 pasaulē pazīstami akadēmiķi, vadošie viedokļu līderi, eksperti drošības politikas jomā un žurnālisti no NATO dalīb- un partnervalstīm. Šī konference būs viens no galvenajiem NATO samitu pavadošajiem pasākumiem.

Kā saka profesore, Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žaneta Ozoliņa, ir svarīgi, ko par NATO samitu saka analītiķi, kuri procesus vēro no malas.

– Kad kļuva zināms, ka samits notiks Rīgā, likās, tā darba grafiks būs ļoti blīvs, jo daudzas valstis bija tuvu alianses durvīm. Taču gada laikā situācija mainījās, kļuva skaidrs, ka šis nebūs plašais samits un jaunas valstis organizācijā netiks uzņemtas. Bet, jo šaurāks samits, jo plašāks diskutējamo jautājumu loks ārpus tā. Tāpēc arī bija svarīgi uzaicināt uz Rīgas konferenci pārstāvjus no pasaules vadošajiem pētniecības institūtiem un citus ekspertus, lai uzzinātu, kāds ir viņu redzējums par NATO.

NATO attīstībā ir svarīgi vairāki aspekti. Pirmām kārtām NATO vajadzīgs jauns stratēģisks koncepts, jo organizācija stāv jaunu izaicinājumu priekšā – pieaug terorisms, kodoldraudi, jaunajās valstīs demokratizācijas procesi nav vienkārši. Tāpēc ir nozīmīgi veicināt dialogu par NATO transformāciju un alianses lomu globālajā laikmetā. Otrs svarīgs aspekts ir NATO paplašināšanās. Lai arī Rīgā neuzņems jaunas valstis, ir nepieciešams definēt, ka paplašināšanās turpināsies. Latvija šajā procesā ir ieinteresēta, jo mēs zinām, cik tas ir sarežģīts un svarīgs. Viennozīmīgi var teikt, ka Latvija, iestājoties NATO, ir ieguvēja. Jo mēs maksājam grašus, salīdzinot ar to, cik par savas valsts aizsardzību maksā tās, kas nav aliansē – Zviedrija, Šveice, Somija. Mums svarīga ne tikai Balkānu valstu uzņemšana aliansē, bet arī Ukrainas un Gruzijas nākotne. Tiesa, pēdējā laikā šīs valstis sarežģījušas savu situāciju, tāpēc Latvijai svarīgi sekot līdzi notikumiem tajās, sniedzot arī savu atbalstu ceļā uz NATO. Gruzijā jau esam daudz darījuši, lai palīdzētu šai valstij sagatavoties dalībai aliansē.

Vēl viena svarīga un arī sāpīga tēma ir NATO un Eiropas Savienības attiecības. Abas organizācijas ilgus gadus attīstījušās it kā pa paralēlām līnijām un dialoga tikpat kā nebija. Interesanti, ka ES dalībvalstu aizsardzības ministri savienības ietvaros praktiski nerunāja, bet NATO līmenī visi draudzīgi diskutēja un runāja. Alianse uzskatīja, ka Eiropas Savienībai ar drošību, ar ārlietām, ar aizsardzību nav nekādas darīšanas. 1999.gadā ES pieņēma savu drošības un aizsardzības politiku, kas paredzēja arī kaujas vienību veidošanu, ko varētu izmantot krīžu un konfliktu situācijās. Pamudinājums tam bija Kosovas krīze, kad NATO sāka uzlidojumus Serbijai bez ANO mandāta. Tas radīja ļoti negatīvu attieksmi pret Ziemeļatlantijas organizāciju kā tādu. Tad sākās debates, kā būtu, ja Serbijā NATO vietā būtu sākušas darboties eiropeiskas vienības. Varbūt nebūtu šīs negatīvās reakcijas. Taču no NATO puses bija greizsirdīga attieksme, jo tā uzskatīja, ka Eiropas kaujas vienību izveidošana varētu vājināt alianses nozīmi.

Ja raugāmies uz pēdējiem sešiem gadiem, ES strauji progresējusi, izveidotas kaujas vienības, kuru komplektēšana nākamgad būs pabeigta. Dažādos formējumos, piemēram, policijas funkciju veikšanai tās jau darbojas Kosovā, Bosnijā.

ES šo aizsardzības jomu grib attīstīt, bet zināms, kā Eiropas Savienībā veicas ar lēmumu pieņemšanu. Tā ir ļoti birokrātiska un ilgst vairākus gadus. Savukārt Ziemeļatlantijas aliansē šī procedūra ir pragmatiska un salīdzinoši ātra.

NATO ir spēcīgāka militāri, aprīkojuma, lēmumu pieņemšanas ziņā, bet ES aizsardzības struktūrai, kas kļūst arvien labāka, ir labāks tēls. Eiropas Savienības spēki piedalās civilo krīžu, dabas katastrofu seku likvidēšanā, var teikt, Eiropas Savienībai vairāk ir tāds miera baloža tēls. Savukārt NATO to ir zaudējusi, tāpēc abas organizācijas viena pēc otras alkst. Tāpēc jāatrod kompromiss. Visu laiku bija sajūta, ka ES grib runāt ar NATO, bet tā bija vīzdegunīga. Tagad situācija mainījusies. NATO ļoti grib runāt ar Eiropas Savienību par partnerību, bet ES baidās, jo tas ir kļuvis nopietni. Tāpēc vajadzīga politiskā diskusija, un ekspertu līmenī sarunai par abu organizāciju attiecībām jābūt ļoti aktuālai. Arī Afganistānas un Irākas krīzes pierāda, ka ar militāriem līdzekļiem vien to atrisināt nevar. Vajadzīgi policisti, tiesneši, veselības un citi civilie speciālisti. Drošības lauks ir tik tālu paplašinājies, ka bez partnerības neko paveikt nevar. Ceru, ka šis jautājums samitā tiks skarts, taču tas ir tik jūtīgs, ka šaubos, vai par to nopietni politiski runās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
14

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
50

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
55

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
79

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
78

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
36

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
14
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
32
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
35
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
46
61
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi