Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ir vajadzīga plaša diskusija

Druva
00:00
28.11.2006
17

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Rīgā notiks augsta līmeņa starptautiska konference “NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā”, kurā par aktuālajiem starptautiskās drošības politikas jautājumiem diskutēs vairāk nekā 200 pasaulē pazīstami akadēmiķi, vadošie viedokļu līderi, eksperti drošības politikas jomā un žurnālisti no NATO dalīb- un partnervalstīm. Šī konference būs viens no galvenajiem NATO samitu pavadošajiem pasākumiem.

Kā saka profesore, Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žaneta Ozoliņa, ir svarīgi, ko par NATO samitu saka analītiķi, kuri procesus vēro no malas.

– Kad kļuva zināms, ka samits notiks Rīgā, likās, tā darba grafiks būs ļoti blīvs, jo daudzas valstis bija tuvu alianses durvīm. Taču gada laikā situācija mainījās, kļuva skaidrs, ka šis nebūs plašais samits un jaunas valstis organizācijā netiks uzņemtas. Bet, jo šaurāks samits, jo plašāks diskutējamo jautājumu loks ārpus tā. Tāpēc arī bija svarīgi uzaicināt uz Rīgas konferenci pārstāvjus no pasaules vadošajiem pētniecības institūtiem un citus ekspertus, lai uzzinātu, kāds ir viņu redzējums par NATO.

NATO attīstībā ir svarīgi vairāki aspekti. Pirmām kārtām NATO vajadzīgs jauns stratēģisks koncepts, jo organizācija stāv jaunu izaicinājumu priekšā – pieaug terorisms, kodoldraudi, jaunajās valstīs demokratizācijas procesi nav vienkārši. Tāpēc ir nozīmīgi veicināt dialogu par NATO transformāciju un alianses lomu globālajā laikmetā. Otrs svarīgs aspekts ir NATO paplašināšanās. Lai arī Rīgā neuzņems jaunas valstis, ir nepieciešams definēt, ka paplašināšanās turpināsies. Latvija šajā procesā ir ieinteresēta, jo mēs zinām, cik tas ir sarežģīts un svarīgs. Viennozīmīgi var teikt, ka Latvija, iestājoties NATO, ir ieguvēja. Jo mēs maksājam grašus, salīdzinot ar to, cik par savas valsts aizsardzību maksā tās, kas nav aliansē – Zviedrija, Šveice, Somija. Mums svarīga ne tikai Balkānu valstu uzņemšana aliansē, bet arī Ukrainas un Gruzijas nākotne. Tiesa, pēdējā laikā šīs valstis sarežģījušas savu situāciju, tāpēc Latvijai svarīgi sekot līdzi notikumiem tajās, sniedzot arī savu atbalstu ceļā uz NATO. Gruzijā jau esam daudz darījuši, lai palīdzētu šai valstij sagatavoties dalībai aliansē.

Vēl viena svarīga un arī sāpīga tēma ir NATO un Eiropas Savienības attiecības. Abas organizācijas ilgus gadus attīstījušās it kā pa paralēlām līnijām un dialoga tikpat kā nebija. Interesanti, ka ES dalībvalstu aizsardzības ministri savienības ietvaros praktiski nerunāja, bet NATO līmenī visi draudzīgi diskutēja un runāja. Alianse uzskatīja, ka Eiropas Savienībai ar drošību, ar ārlietām, ar aizsardzību nav nekādas darīšanas. 1999.gadā ES pieņēma savu drošības un aizsardzības politiku, kas paredzēja arī kaujas vienību veidošanu, ko varētu izmantot krīžu un konfliktu situācijās. Pamudinājums tam bija Kosovas krīze, kad NATO sāka uzlidojumus Serbijai bez ANO mandāta. Tas radīja ļoti negatīvu attieksmi pret Ziemeļatlantijas organizāciju kā tādu. Tad sākās debates, kā būtu, ja Serbijā NATO vietā būtu sākušas darboties eiropeiskas vienības. Varbūt nebūtu šīs negatīvās reakcijas. Taču no NATO puses bija greizsirdīga attieksme, jo tā uzskatīja, ka Eiropas kaujas vienību izveidošana varētu vājināt alianses nozīmi.

Ja raugāmies uz pēdējiem sešiem gadiem, ES strauji progresējusi, izveidotas kaujas vienības, kuru komplektēšana nākamgad būs pabeigta. Dažādos formējumos, piemēram, policijas funkciju veikšanai tās jau darbojas Kosovā, Bosnijā.

ES šo aizsardzības jomu grib attīstīt, bet zināms, kā Eiropas Savienībā veicas ar lēmumu pieņemšanu. Tā ir ļoti birokrātiska un ilgst vairākus gadus. Savukārt Ziemeļatlantijas aliansē šī procedūra ir pragmatiska un salīdzinoši ātra.

NATO ir spēcīgāka militāri, aprīkojuma, lēmumu pieņemšanas ziņā, bet ES aizsardzības struktūrai, kas kļūst arvien labāka, ir labāks tēls. Eiropas Savienības spēki piedalās civilo krīžu, dabas katastrofu seku likvidēšanā, var teikt, Eiropas Savienībai vairāk ir tāds miera baloža tēls. Savukārt NATO to ir zaudējusi, tāpēc abas organizācijas viena pēc otras alkst. Tāpēc jāatrod kompromiss. Visu laiku bija sajūta, ka ES grib runāt ar NATO, bet tā bija vīzdegunīga. Tagad situācija mainījusies. NATO ļoti grib runāt ar Eiropas Savienību par partnerību, bet ES baidās, jo tas ir kļuvis nopietni. Tāpēc vajadzīga politiskā diskusija, un ekspertu līmenī sarunai par abu organizāciju attiecībām jābūt ļoti aktuālai. Arī Afganistānas un Irākas krīzes pierāda, ka ar militāriem līdzekļiem vien to atrisināt nevar. Vajadzīgi policisti, tiesneši, veselības un citi civilie speciālisti. Drošības lauks ir tik tālu paplašinājies, ka bez partnerības neko paveikt nevar. Ceru, ka šis jautājums samitā tiks skarts, taču tas ir tik jūtīgs, ka šaubos, vai par to nopietni politiski runās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
14

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
20
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
30

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
22

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi