Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Ir vajadzīga plaša diskusija

Druva
00:00
28.11.2006
4

NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Rīgā notiks augsta līmeņa starptautiska konference “NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā”, kurā par aktuālajiem starptautiskās drošības politikas jautājumiem diskutēs vairāk nekā 200 pasaulē pazīstami akadēmiķi, vadošie viedokļu līderi, eksperti drošības politikas jomā un žurnālisti no NATO dalīb- un partnervalstīm. Šī konference būs viens no galvenajiem NATO samitu pavadošajiem pasākumiem.

Kā saka profesore, Valsts prezidentes stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja Žaneta Ozoliņa, ir svarīgi, ko par NATO samitu saka analītiķi, kuri procesus vēro no malas.

– Kad kļuva zināms, ka samits notiks Rīgā, likās, tā darba grafiks būs ļoti blīvs, jo daudzas valstis bija tuvu alianses durvīm. Taču gada laikā situācija mainījās, kļuva skaidrs, ka šis nebūs plašais samits un jaunas valstis organizācijā netiks uzņemtas. Bet, jo šaurāks samits, jo plašāks diskutējamo jautājumu loks ārpus tā. Tāpēc arī bija svarīgi uzaicināt uz Rīgas konferenci pārstāvjus no pasaules vadošajiem pētniecības institūtiem un citus ekspertus, lai uzzinātu, kāds ir viņu redzējums par NATO.

NATO attīstībā ir svarīgi vairāki aspekti. Pirmām kārtām NATO vajadzīgs jauns stratēģisks koncepts, jo organizācija stāv jaunu izaicinājumu priekšā – pieaug terorisms, kodoldraudi, jaunajās valstīs demokratizācijas procesi nav vienkārši. Tāpēc ir nozīmīgi veicināt dialogu par NATO transformāciju un alianses lomu globālajā laikmetā. Otrs svarīgs aspekts ir NATO paplašināšanās. Lai arī Rīgā neuzņems jaunas valstis, ir nepieciešams definēt, ka paplašināšanās turpināsies. Latvija šajā procesā ir ieinteresēta, jo mēs zinām, cik tas ir sarežģīts un svarīgs. Viennozīmīgi var teikt, ka Latvija, iestājoties NATO, ir ieguvēja. Jo mēs maksājam grašus, salīdzinot ar to, cik par savas valsts aizsardzību maksā tās, kas nav aliansē – Zviedrija, Šveice, Somija. Mums svarīga ne tikai Balkānu valstu uzņemšana aliansē, bet arī Ukrainas un Gruzijas nākotne. Tiesa, pēdējā laikā šīs valstis sarežģījušas savu situāciju, tāpēc Latvijai svarīgi sekot līdzi notikumiem tajās, sniedzot arī savu atbalstu ceļā uz NATO. Gruzijā jau esam daudz darījuši, lai palīdzētu šai valstij sagatavoties dalībai aliansē.

Vēl viena svarīga un arī sāpīga tēma ir NATO un Eiropas Savienības attiecības. Abas organizācijas ilgus gadus attīstījušās it kā pa paralēlām līnijām un dialoga tikpat kā nebija. Interesanti, ka ES dalībvalstu aizsardzības ministri savienības ietvaros praktiski nerunāja, bet NATO līmenī visi draudzīgi diskutēja un runāja. Alianse uzskatīja, ka Eiropas Savienībai ar drošību, ar ārlietām, ar aizsardzību nav nekādas darīšanas. 1999.gadā ES pieņēma savu drošības un aizsardzības politiku, kas paredzēja arī kaujas vienību veidošanu, ko varētu izmantot krīžu un konfliktu situācijās. Pamudinājums tam bija Kosovas krīze, kad NATO sāka uzlidojumus Serbijai bez ANO mandāta. Tas radīja ļoti negatīvu attieksmi pret Ziemeļatlantijas organizāciju kā tādu. Tad sākās debates, kā būtu, ja Serbijā NATO vietā būtu sākušas darboties eiropeiskas vienības. Varbūt nebūtu šīs negatīvās reakcijas. Taču no NATO puses bija greizsirdīga attieksme, jo tā uzskatīja, ka Eiropas kaujas vienību izveidošana varētu vājināt alianses nozīmi.

Ja raugāmies uz pēdējiem sešiem gadiem, ES strauji progresējusi, izveidotas kaujas vienības, kuru komplektēšana nākamgad būs pabeigta. Dažādos formējumos, piemēram, policijas funkciju veikšanai tās jau darbojas Kosovā, Bosnijā.

ES šo aizsardzības jomu grib attīstīt, bet zināms, kā Eiropas Savienībā veicas ar lēmumu pieņemšanu. Tā ir ļoti birokrātiska un ilgst vairākus gadus. Savukārt Ziemeļatlantijas aliansē šī procedūra ir pragmatiska un salīdzinoši ātra.

NATO ir spēcīgāka militāri, aprīkojuma, lēmumu pieņemšanas ziņā, bet ES aizsardzības struktūrai, kas kļūst arvien labāka, ir labāks tēls. Eiropas Savienības spēki piedalās civilo krīžu, dabas katastrofu seku likvidēšanā, var teikt, Eiropas Savienībai vairāk ir tāds miera baloža tēls. Savukārt NATO to ir zaudējusi, tāpēc abas organizācijas viena pēc otras alkst. Tāpēc jāatrod kompromiss. Visu laiku bija sajūta, ka ES grib runāt ar NATO, bet tā bija vīzdegunīga. Tagad situācija mainījusies. NATO ļoti grib runāt ar Eiropas Savienību par partnerību, bet ES baidās, jo tas ir kļuvis nopietni. Tāpēc vajadzīga politiskā diskusija, un ekspertu līmenī sarunai par abu organizāciju attiecībām jābūt ļoti aktuālai. Arī Afganistānas un Irākas krīzes pierāda, ka ar militāriem līdzekļiem vien to atrisināt nevar. Vajadzīgi policisti, tiesneši, veselības un citi civilie speciālisti. Drošības lauks ir tik tālu paplašinājies, ka bez partnerības neko paveikt nevar. Ceru, ka šis jautājums samitā tiks skarts, taču tas ir tik jūtīgs, ka šaubos, vai par to nopietni politiski runās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta".

12:18
13.04.2024
13

(M. Čaklais) Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
8

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
17

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
33

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Demisiju birums

09:52
07.04.2024
40

Izskatās, ka uz Latvijas publiskās skatuves šobrīd tāds demisiju biruma laiks. Kamēr mēģināju saprast, kādi iemesli liek amatpersonām demisionēt un kas tomēr palikt krēslā, arī pēdējā skaļāk izskanējusī par pikanto video nodēvētajā skandālā iesaistītais politiķis – Jelgavas novada mērs – atteicies no amata. Un lai gan sākotnēji mērs Madars Lasmanis sacīja, ka viņam nav, par […]

Krievijas politiskā ainava

00:00
06.04.2024
31

Vērojot ziņu plūsmu no Krievijas pēc 22. marta terora akta “Crocus City Hall”, ir redzams, ka varai tas labi noder kara histērijai. Dienu pirms terora akta Kremļa runasvīrs Dmitrijs Pes­kovs paziņoja, ka Krievijā ir karastāvoklis, lai gan līdz tam agresorvalstī vārdu “karš” nedrīkstēja lietot, tika runāts tikai par spec­operāciju. Jau 6. martā ASV publiski brīdināja […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
17
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi