Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Vai latviešu valodas mācīšana briesmās?

Druva
00:00
05.01.2007
11

latviešu valodas un literatūras vidusskolas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja

Latvijā top jauns standarts un programma latviešu valodas un literatūras mācīšanai vidusskolās, bet to pārlūkojot, mums, skolotājiem, ir radušies būtiski iebildumi.

Latviešu literatūras mācīšanai turpmāk paredzēts mazāk stundu un skolotājiem mazāk iespēju. Iebildes esam apkopojuši un rajona skolotāju apvienībā tapušās vēstules ar priekšlikumiem, ko projektā vajadzētu mainīt, nosūtītas vairākām atbildīgām institūcijām – Saeimas komisijai, izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centram (ISEC), valsts valodas aģentūrai. Atklāti sakot, tomēr nav īstas ticības, ka likumdevēji mūsu, praktiķu, iniciatīvu ņems vērā. Tāpēc man šķiet svarīgi par topošo projektu informēt sabiedrību, cerot, ka skolēnu vecākus tas ieinteresēs, arī viņi izteiks viedokli. Tam būtu sava loma un svars. Dokumentu projekti ir publiskoti, tie pieejami internetā ISEC mājas lapā.

Standarta un programmas projekti vidusskolām liecina, ka sastādītāji strādājuši atrauti no patiesās dzīves, maz ņēmuši vērā skolu pieredzi, arī jauniešu parādītās zināšanas latviešu valodas un literatūras centralizētajos eksāmenos 9. un 12. klasēs. Esam satraukušies, ka literatūras stundās skolotājiem turpmāk liks vairāk pievērsties teoretizēšanai par literatūru, mazāk laika atstājot izlasīto tēmu apspriešanai, kad ar literatūras starpniecību mēs varam veidot un bagātināt jaunā cilvēka dvēseli.

Katrs latviešu literatūras process sakņojas pasaules literatūrā. Stundās, stāstot par mūsu tautas autoriem, klasiku un mūsdienu darbiem, jābūt sasaistei ar pasaules literatūru. Tas paredzēts arī projektā, bet, ja iecerēts samazināt literatūras stundu skaitu uz pusi, tad pietrūks laika tieši tām sarunām, kas saistītas ar morāli un ētiku, sarunām par literatūras emocionālām, ētiskām un estētiskām vērtībām. Taču jauniem cilvēkiem, kuriem tikko apritējuši 16 gadi, svarīgākais ir meklēt atbildes uz jautājumiem par dzīves vērtībām, apgūt dzīves pieredzi. Šādu iespēju, kaut daļēji, paver arī iedziļināšanās latviešu klasikā. Mūsuprāt, par literatūras zinātniekiem jaunieši varētu kļūt studiju gados, bet vidusskolas laikā viņiem literatūras mācīšanu vajadzētu padarīt laikmetīgāku, sasaistot ar mākslu un kino.

Projekts, ko sagatavojis izglītības satura un eksaminācijas centrs, skolotājiem liek secināt, ka turpmāk dzimtās valodas apguvi iecerēts piemērot svešvalodu mācīšanai, būtisku akcentu liekot uz vielu, kas latviešu valodā vidusskolā nesagādā grūtības, piemēram, teksta klausīšanās un saprašana, runāšana. Vidusskolās tikpat kā nav paredzēts laiks latviešu gramatikas, interpunkcijas un ortogrāfijas apguvei. Jā, tās ir tēmas, kas jāiemācās un pilnībā jāapgūst pamatskolā, bet dzīvē tā nenotiek. Mani novērojumi liecina, ka, iestājoties ģimnāzijā, labi, ja kādiem pieciem skolēniem klasē ir labas iemaņas valodā. Mēs, skolotāji, ņemam vērā patieso zināšanu līmeni un zinām, ka arī vecākajās klasēs būs jāiegulda liels darbs un laiks gramatikas mācīšanai. Latviešu valodā un literatūrā pašlaik strādājam ar novecojušu, 1993. gada standartu un programmu, tāpēc visi skolotāji gaidījām jaunu programmu un standartu, konsekventu mācību grāmatu, vingrinājumu krājumus. Tagad izmantojam alternatīvas – trīs, četras mācību grāmatas, gatavojot audzēkņus eksāmenam.

Jaunajā projektā latviešu valodas apguvei vidusskolā ir plānotas divas stundas nedēļā. Tas ir labi, ja vien programmā vairāk stundu paredzētu interpunkcijas un ortogrāfijas mācīšanai. Kāda jēga skolēniem zināt, piemēram, teksta rediģēšanu, ja valodā nav pamatzināšanu. Uzdevumos, ko iecerēts izvirzīt skolotājiem, jūtama sekošana modei, atrautība no skolu reālās dzīves. Vai mums valodniecībā liks būvēt māju bez stabiliem pamatiem, mācīt valodu, neizkopjot skolēnos zināšanu pamatprasmes? Latvijā ar mūsu latviešu valodu to nevaram atļauties.

Pie tam jāņem vērā, ka skolas veic integrācijas uzdevumus. Vidusskolā arvien vairāk uzņemam audzēkņus, kas iepriekš mācījušies krievu plūsmā. Skaidrs, ka ar viņiem būs jāpastrādā vairāk, jāmāca arī valodas pamati, nevis jāpievēršas augstām lietām valodniecībā. Vairs nav retums latviešu jaunieši, kas pāris gadus mācījušies Eiropā un atgriezušies cenšas atkal iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Lai nu kur, bet latviešu valodas un literatūras zināšanās šiem jauniešiem ir robi. Dzīvojot ārzemēs, runājot svešvalodā, jūtams, ka bērniem latviešu valodas vārdu krājums palicis sarunvalodas līmenī. Ar tādu vārdu krājumu domrakstu vai eseju neuzrakstīt. Tāpēc valstij jādomā nevis par stundu samazināšanu dzimtajai valodai, bet par fakultatīvām stundām, lai varētu mācīt papildus.

Jauno programmu visvairāk peļam tāpēc, ka tā ir atrauta no reālajām vajadzībām, izvirzītās prasības liecina, ka pēc tās varētu mācīties talantīgi bērni ar jau bagātu, attīstītu valodu, studenti ar jau iegūtām labām iemaņām un izteiksmes spējām. Ja šādu programmu pieņems, tad latviešu valodas un literatūras skolotājiem, kuri grib strādāt pēc sirdsapziņas, iemācīt pamatlietas, nāksies programmu apiet, slapstīties no kontrolētājiem. Mūsuprāt, augstās prasības valodas mācīšanā jāpazemina, jāpiemēro patiesajam apguves procesam.

Vidēji par desmit santīmiem mēnesī latviešu valodas skolotājs labo vienam bērnam visus rakstu darbus. Klasē, kurā mācās 25 skolēni, katrs skolēns mēnesī saņem latviešu valodas skolotāja pakalpojumus (stundu sagatavošanu un vadīšanu) par 4,1 santīmu mēnesī. Fakti runā paši par sevi, kā valsts novērtē to cilvēku darbu, kuri seko audzēkņu izaugsmei valodas apguvē. Pie tam valsts no skolotāja prasa arī individuālu pieeju, lai burtnīcu labošana nekļūst par mehāniski veicamu darbu, lai literatūrā tiktu novērtēts katra audzēkņa domāšanas veids, izpratne. Vai to var ļoti labi izdarīt, ja ir intensīva slodze un jāmāca vairāk nekā simts audzēkņi? Darba slodze un atalgojums nav samēroti. Kāds brīnums, ja skolotāju tāpēc nomāc mazvērtības kompleksi? Bet jaunie dokumenti atklāj vēl kādu būtisku problēmu – skolotājam valodas un literatūras mācīšanā būs jādara arī tas, kas neatbilst dzīves īstenībai.

Valsts ģimnāziju skolotāju tikšanās laikā uzzināju, ka, tāpat kā mēs Cēsu rajonā, daudzi ir sūtījuši priekšlikumus uzlabojumiem topošajā standartā un projektā. Ļoti ceram, ka praktiķu viedoklis tiks ņemts vērā. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
12

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
13

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
20

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
26

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
22
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
8
4
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
24
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
24
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
64
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi