Svētdiena, 25. augusts
Vārda dienas: Ludvigs, Ludis, Ivonna, Patrīcija, Patriks

Izglītības politika

Druva
00:00
13.01.2007
6

Cenšoties īstenot nacionālajā attīstības plānā ietverto prasību veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, Latvijā lielu uzmanību sākuši pievērst izglītības sistēmai un nepieciešamo, trūkstošo speciālistu problēmai. Tomēr jāteic, ka pašlaik izglītības sfērā nepieciešamās stratēģiskās darbības vietā manāms vien kaut kas līdzīgs „ugunsgrēka dzēšanai”.

Savā Jaungada uzrunā tautai Ministru prezidents Aigars Kalvītis lieku reizi atgādināja, ka valstij ir nepieciešami zinātnieki, kā arī dabas-zinātņu un inženierzinātņu speciālisti, un aicināja visus mācīties matemātiku un ķīmiju. Līdz šim gan valsts nervozā aģitācija par studentu piesaisti dabaszinātnēm nav bijusi rezultatīva – pērn, līdzīgi kā citos pēdējos gados, Latvijas Universitātes iestājpārbaudījumos vislielākais konkurss bija sociālajās zinātnēs, īpaši komunikācijas zinātnē. Savukārt fizikas un matemātikas fakultāte vairākās studiju programmās nespēja aizpildīt budžeta grupas.

Laikā, kad valsts līmenī tiek popularizētas dabaszinātnes, sociālajām zinātnēm atliek vien noskatīties šajā ugunsgrēka dzēšanā, apjaušot, ka valstij par sabiedrisko procesu izpratni svarīgākas ir dažādas smalkās tehnoloģijas. Šāda nostāja būtu pamatota, ja dažādos politikas dokumentos vai mudžētu no atsaucēm uz sociālo zinātņu pārstāvju bara savāktajiem datiem un to interpretācijām. Taču tā nav, un tās pašas sociālo zinātņu fakultātes potenciāls dažādu būtisku procesu analizēšanā bieži vien paliek tikai pētnieku, nevis valsts politikas plānotāju interesēs. Laikā, kad šis novirziens ir tik populārs, valstij vajag no tām ņemt, ko var paņemt, nevis uzgriezt muguru. Viens no veidiem, kā varētu gūt skaidrojumu zinātnes nozaru popularitātes nesabalansētībai, ir vispārējās izglītības sistēmas izpēte, pie kā šonedēļ ķērās valsts kontrole. Kā intervijā „Latvijas Avīzei” šonedēļ stāstīja valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvija kļūst mazāk konkurētspējīga, un „kaut kas šajā sistēmā nestrādā”. Proti, skolā bērniem tiek dotas zināšanas, bet ne prasmes un motivācija sevi realizēt dzīvē. Ar dzīves izvēlēm tiešā veidā ir saistīta izglītības sistēma un tajā strādājošie, kam ir lielas iespējas ietekmēt skolēna talantus un intereses. Proti, vai no viņiem izaugs nākamie zinātnieki, inženieri, sociologi vai tikai gatera strādnieki un Īrijas sēņu lasītāji.

Pašlaik ir modīgi skandēt saukli, ka valstij ir nepieciešams izmantot savu intelektuālo potenciālu, jo mūsdienu pasaulē konkurēt ir iespējams tikai ar zināšanām. Tomēr ar zināšanām Latvijā ir, kā ir. Lai gan mums sevi patīk dēvēt par studentu zemi – to Jaungada runā uzsvēra arī A.Kalvītis –, tomēr tas tikai tāds sevis mānīšanas veids. Lai gan 2005. gadā valstī bija ap 130 tūkstošiem studentu, tomēr tikai retais rēķina, cik liels atbirums ir pēc pirmās sesijas un cik daudz no šiem studentiem studijas „velk” krietni ilgāk nekā noteikts programmā. Pēc Latvijas Universitātes datiem, Latvijā pašlaik no visiem iedzīvotājiem apmēram 14 procentiem ir augstākā izglītība. Vācijā tādu ir 20 procen-ti, Zviedrijā 25, Somijā 35. Tas nozīmē – lai gan salīdzinājumā ar padomju laiku augstāko izglītību ieguvušo skaits ir krietni cēlies, tomēr būtiski, ka lielais studentu skaits ne vienmēr nozīmē arī lielu augstskolas beidzēju skaitu. Savukārt akadēmiskais personāls noveco, paaudzes nomainās gausi, un šādā ātrumā uz zināšanām balstīto ekonomiku Latvijai neuzcelt vēl kādu mūžību.

Tikmēr Latvijas Universitāte ir paziņojusi, ka studentiem, kas mācības sāks nākamruden, krietni tiks palielināta mācību maksa (uz tiem, kas iestājušies šogad vai iepriekšējos gados, šīs ziņas neattiecas). Proti, 2007./2008. akadēmiskajā gadā maksas grupu studentiem viens gads Universitātē maksās no 850 līdz 1500 latiem. Dažām programmām, kuru speciālistu valstij īpaši trūkst, piemēram, pedagogiem, maksa būs zemāka, bet pilna laika studijas zem jau minētajiem 850 latiem gadā nemaksās. Valstij īpaši trūkst cilvēku ar doktora izglītību un vismaz vārdos augstskola sniedz atbalstu šī līmeņa studijām, nosakot samazinātu studiju maksu – tomēr arī tad tā ir 1250 lati gadā.

Šī cenu politika parāda, kā Universitāte mēģina līkumot starp diviem uzdevumiem, proti, no vienas puses, pildīt savu misiju un nodrošināt labu izglītību, kā arī vadīt zinātnes attīstību, bet, no otras, tai ir jādarbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kur viedie vārdi bez finansiāla seguma ir tukša vieta. Rudens rādīs, kādus rezultātus šī politika nesīs un kā tas ietekmēs jaunatnes vērtību orientāciju, kas saistīta ar izglītošanos un karjeras veidošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kur likt rudens veltes jeb Aizlidot vai palikt

14:05
23.08.2024
127

Pirmā diena jaunā darbavietā, Cēsu novada laikraksta izdevniecībā, nav viegla. At­griezties savā dzimtajā pilsētā    nebija grūts lēmums, jo tieši “Druviņa”, kā to visi mani tuvinieki mīļi dēvē, bija viena no manām pirmajām darba vietām    un žurnālistikas pieredzēm. Cik nav izceļots, cik piedzīvots… Pirms divdesmit gadiem pabeidzu Cēsu Valsts ģimnāziju (tajā laikā vēl Cēsu […]

Kad spilventiņš tāds maziņš

12:50
22.08.2024
18

Gana bieži dažādas amatpersonas un institūcijas atgādina, ka katram pašam jārūpējas, lai būtu savs    drošības spilvens. Protams, kam gan citam par sevi jāgādā, ja ne pašam. Taču ir tikai viens, bet – ar sapratni un vēlēšanos ir par maz. Vajadzīga nauda. Un tās kā vienmēr ne katram ir tik, lai piepildītu kaut maziņu spilvenu. […]

Kā kurš saprot slavināšanu

12:24
21.08.2024
23

Ikdienā daudzko neizprotam, kaut mēģinām rast skaidrojumu, tikpat daudz kas kaitina, pārsteidz, tāpēc, ka kāds pārpratis, atšķirīgi uztvēris. Tā tas vienkārši notiek, un ietekmēt nevar, var vien pie sevis pabrīnīties un nogrozīt galvu. Aizvadītās nedēļas nogalē Dzērbenē notika dzērbeniešu salidojums, kurā satikās bijušie padomju saimniecības un kolhoza “Dzērbene” darbinieki. Un bija sanākuši arī    tajā […]

Dienas prieks – atsaucīgi un laipni cilvēki

12:23
20.08.2024
23

Viendien pamanīju, ka smaidu it kā bez iemesla. Bet kā lai nesmaida – iebraucu skaistā lauku veikalā, visi pārdevēji smaidīgi un, ieraugot manu vaicājošo sejas izteiksmi, apjautājas, ko meklēju, paskaidro, iesaka, palīdz sameklēt. Aizvedot mašīnu uz remontu, man saprotami pastāsta, kādi vēl var būt nepieciešami ieguldījumi, lai tā labi ripotu – nevis kā blondīnei, bet […]

Par Ukrainas mērķiem Kurskā

12:23
19.08.2024
43

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņo, ka ceturtdienas, 15. augusta, rītā Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā zaudējusi aptuveni 593 160 militārpersonas. Trešdien Ģenerāštābs ziņoja par Ukrainas triecieniem četriem Krievijas militārajiem lidlaukiem Voroņežas, Kurskas, Ņižņijnov­goro­das apgabalā. Ša­jos militārajos lidlaukos bāzējas iznīcinātājbumbvedēji “SU-34”, “Su-35” un arī citas militārās lidmašīnas. Savukārt Krievijas kara korespondenti sociālajos tīklos vaimanā par to, ka […]

Vasara steidzās. Vai steigsies arī rudens?

15:06
13.08.2024
34

Šajās dienās, braucot caur Taureni, ieraudzīju sev neparastu skatu – uz katras ielu laternas stāvēja pa stārķim. Izbrīnā noskatījos, aptverot, ka tie nav tikai daži putni, nopriecājos un domāju, ka šo skatu redzēšu arī, braucot atpakaļ. Bet nekā. Neviena stārķa uz laternu stabiem vairs nebija. Varbūt svēteļi tā dara bieži, bet varbūt tāda lielāka pulcēšanās […]

Tautas balss

Vai sapratīs? Gribētos cerēt

13:38
23.08.2024
8
K. raksta:

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

Jaunajiem riteņbraucējiem jāmācās noteikumi

13:38
23.08.2024
10
Cēsniece raksta:

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

Grāmatu nojume jāuzlabo

12:53
20.08.2024
17
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Stacijas laukumā ir nojume grāmatām. Bet plaukti augstu, droši vien tāpēc atnesto cilvēki atstāj uz zemes. Taču mitrā laikā grāmatas iet bojā. Nezinu, kas šai vietai saim­nieks, bet vajadzētu padomāt, kā atnestos izdevumus pasargāt,”sacīja cēsniece.

Pilsētas autobusi reizēm tukši

12:27
19.08.2024
24
Lasītājs raksta:

“Kad redzu Cēsīs braucam pilsētas autobusus, bieži vien tie ir pustukši, nereti tikai daži pasažieri. Vai nebūtu jādomā, kā organizēt sabiedrisko transportu, lai ekonomētu? Agrāk cēsniekus vadāja arī mikroautobusi. No malas liekas, ka reisos, kad prognozējams maz braucēju, būtu izdevīgāk izmantot tādus. Droši vien taču mazāks degvielas patēriņš. Protams, tas jau jāvērtē speciālistiem, bet, manuprāt, […]

Gaida pašvaldības izdevumu

10:57
09.08.2024
30
Greiveru iedzīvotāja raksta:

“Mums, Greiveru apkaimes iedzīvotājiem, atkal nepiegādā novada domes informatīvo izdevumu. Jau ziemā tā nebija, tad kādus pāris mēnešus saņēmām, nu atkal nav. Gribam zināt, kas notiek novadā. Nav taisnīgi, ka citi vecpiebaldzēni to saņem, bet mēs ne,” sacīja Vecpiebalgas pagasta Greiveru iedzīvotāja.

Sludinājumi