Piektdiena, 22. novembris
Vārda dienas: Aldis, Alfons, Aldris

Turpinot Kārļa dienas tradīciju

Druva
00:00
26.01.2007
5

Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs

Runājot par Draudzīgā aicinājuma kustību, par iniciatīvu, kas sabiedrību rosina atbalstīt skolas, es saskatu paralēles starp notikušo laika posmos pēc Latvijas nodibināšanas un Latvijas valsts atjaunošanas. 16 gadi tajā laikā un 16 gadi tagad.

1935. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar Draudzīgo aicinājumu atbalstīt skolas, Latvijā intensīvi notika skolu celtniecība. Īpaši Latgalē. Uzceltās skolas bija jāpiepilda ar saturu – grāmatām, gleznām, klavierēm, ar visu, kas skolās vajadzīgs. Neesmu lasījis, kādu motīvu dēļ K.Ulmanis tieši savā vārda dienā, 28. janvārī, nāca klajā ar draudzīgu aicinājumu apdāvināt savas skolas, taču šodien var teikt, ka aicinājums ietvēra domu – radīsim materiālo bāzi, celsim izglītības kvalitāti.

Ja atskatāmies uz valsts atjaunotnes laiku, kad Latvija neatkarību piedzīvojusi tikpat ilgu laiku kā 1935. gadā, tad aina ir cita. Valstī pilnīgi no jauna uzcelta tikai viena skola Cēsīs. Abos laikos nācās atjaunot valsts ekonomiku – toreiz kara sagrauto, 90. gados – pēc sociālisma, bet tagadējos laikos krīze nebija tik liela kā 20. gadsimta sākumā. Tātad var secināt, ka atjaunotā valsts izglītībā ieguldījusi daudz mazāk, nekā pirmā republika.

No jauna iedzīvinot Draudzīgā aicinājuma kustību, ik gadu esam domājuši, kā šo sabiedrisko procesu virzīt mūsdienās. Mērķis bijis viennozīmīgs – veicināt izglītības kvalitāti. Materiālais devums, ziedojumi, protams, arī ir svarīgs priekšnoteikums skolu attīstībai. Tam vislabākais piemērs ir Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija. Skola, kura uzcelta uz ziedojumu pamata un arī skolēnu vecāku atbalstu, fiziski pastrādājot. Pirmos siltinātos logus ģimnāzijā varējām likt, pateicoties vecāku ziedojumiem un darbam.

Tagad Latvijas skolu materiālā bāze ir jānodrošina pašvaldībām, un sabiedrības spēku daudz vairs nevajadzētu ielikt. Izglītības kvalitātes veicināšanai, lai mūsu skolēni būtu konkurētspējīgi arī ārpus valsts, nepieciešams stimuls. Arī sabiedriska organizācija, kāds ir Draudzīgā aicinājuma fonds, to var darīt. Tā fondā tapa skolu konkurss Lielā Pūce, kurā sasniegumus izglītībā vērtējam pēc īpašas kvalitātes rādītājiem – atzīmējam skolotāju un skolas vadītāju sekmes, īpaši veicinot audzēkņos radošu darbību, izaugsmi. Lai sasniegtu kvalitāti, ir jāpiestrādā. Šajā konkursā lauku skolām neliekam sacensties ar pilsētu skolām. Esam centušies veidot konkursa nolikumu, lai sāncensība būtu samērojama. Un secinājumi rodas. Pēdējā laikā Vecpiebalgas vidusskola ik gadu atrod audzēkņus, ar kuriem strādā vairāk, dodot zināšanās labu kvalitāti, bet Priekuļu vidusskolā, kur ir daudz vairāk audzēkņu, gandrīz neviens vairs neatrodas.

Bez sacensības buksē attīstība. Izglītībā var vilkt paralēles ar jebkuru apkalpojošo sfēru. Arī izglītībā acīmredzamus panākumus gūst konkurences apstākļos. Mūsu, Draudzīgā aicinājuma balva nav skolas kopējās kvalitātes rādītājs, tāpēc konkursa rezultātus nevar ņemt par pamatu, nosakot labākās skolas Latvijas mērogā. Tas jādara nevis sabiedriskas organizācijas rīkotā, bet valsts konkursā, jo valstij ir daudz lielākas iespējas izvērtēt skolu darbību. Valsts desmit gadus filozofē, kā radīt stimulējošo sistēmu skolu attīstībai, taču nekas vērā ņemams pagaidām nav radīts. Negaidot, kad tas beidzot notiks, kā fonda priekšsēdētājs gribu iekustināt šo procesu, izteikt priekšlikumus izglītības un zinātnes ministrei, lai Latvijā sāktos skolu kopējās kvalitātes vērtēšana. Vērtējuma pamatā ņemami tie rezultāti, kādus audzēkņi parādījuši centralizētajos eksāmenos. Ģimnāzijas, pilsētu skolas un lauku skolas vērtējamas atsevišķi. Pirms sākt šādu skolas darba salīdzināšanu, ir jāpadomā par vērā ņemamu balvu fondu, par skolu stimulēšanas sistēmu. Konkurss skolām šķitīs svarīgs, ja uzvarētāji varēs saņemt pietiekami lielas naudas summas pedagogu kvalifikācijas celšanai, kabinetu modernizēšanai – visam, kas tieši saistīts ar mācību procesu. Domāju, ka valsts atbalsts piešķirams ne tikai topa skolām, bet arī tām, kuras atrastos reitinga lejasgalā, jo konkursa mērķis nebūtu kādu gremdēt, gluži otrādi – atrast vājās vietas, kur straujāk veicināma izglītības kvalitātes izaugsme.

Draudzīgā aicinājuma svētkos janvārī, kad ik gadu pasniedzam goda medaļas skolu absolventiem, viņu skolotājiem, izglītības mecenātiem, izglītības popularizētājiem masu medijos, sabiedrības izvirzītiem cilvēkiem, kas veicinājuši latvietību, gribu rosināt piešķirt apbalvojumu vēl vienā nominācijā – cilvēkiem, kas valstī veicinājuši demokrātiskos procesus. Pie šādas domas nonācu, vērojot diskutējamos politiskos procesus tagad un atceroties demokrātijas neveiksmes pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Redzu, ka valsts varas līmenī demokratizācijas procesi ir apstājušies, tie vairs neiet plašumā. Nedomāju, ka mēs vēlreiz varētu nonākt pie diktatūras un vadoņa kulta, bet tagadējā elkoņu politika – mums ir vara, darām, kā gribam, Saeima mums darbosies kā balsošanas mašīna – parādījusi, ka valsts varas līmenī nesagaidām to, uz ko cerējām.

Tāpēc arī nonācu pie secinājuma, ka Draudzīgā aicinājuma fonds kā sabiedrisks pārstāvis varētu izteikt atbalstu demokrātiskiem procesiem. Aicinu sabiedrību iesaistīties vērtēšanā un pagodināšanai ar Draudzīgā aicinājuma medaļu ieteikt tos cilvēkus, kuru darbība atbilst demokrātiskai valstij.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
15

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
19

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
24

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
25

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Šleseram un Rosļikovam neizdevās

14:51
13.11.2024
36

Ja reizēm, palasot soci­ālo saziņas vietņu komentārus par parlamentu, kuru paši esam ievēlējuši, un valdību, kuru tie mūsu ievēlētie izraudzījušies, šķiet, ka sabiedrībai ir mentālās veselības problēmas, tomēr jāatzīst – kopumā esam stabili apdomīgi, saprātīgi un mums netrūkst kritiskās domāšanas. Tā jāsecina, kad mediji ziņo – pirms gada Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniegto iniciatīvu par […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
32
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
11
5
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
27
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
25
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi