Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Turpinot Kārļa dienas tradīciju

Druva
00:00
26.01.2007
3

Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs

Runājot par Draudzīgā aicinājuma kustību, par iniciatīvu, kas sabiedrību rosina atbalstīt skolas, es saskatu paralēles starp notikušo laika posmos pēc Latvijas nodibināšanas un Latvijas valsts atjaunošanas. 16 gadi tajā laikā un 16 gadi tagad.

1935. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar Draudzīgo aicinājumu atbalstīt skolas, Latvijā intensīvi notika skolu celtniecība. Īpaši Latgalē. Uzceltās skolas bija jāpiepilda ar saturu – grāmatām, gleznām, klavierēm, ar visu, kas skolās vajadzīgs. Neesmu lasījis, kādu motīvu dēļ K.Ulmanis tieši savā vārda dienā, 28. janvārī, nāca klajā ar draudzīgu aicinājumu apdāvināt savas skolas, taču šodien var teikt, ka aicinājums ietvēra domu – radīsim materiālo bāzi, celsim izglītības kvalitāti.

Ja atskatāmies uz valsts atjaunotnes laiku, kad Latvija neatkarību piedzīvojusi tikpat ilgu laiku kā 1935. gadā, tad aina ir cita. Valstī pilnīgi no jauna uzcelta tikai viena skola Cēsīs. Abos laikos nācās atjaunot valsts ekonomiku – toreiz kara sagrauto, 90. gados – pēc sociālisma, bet tagadējos laikos krīze nebija tik liela kā 20. gadsimta sākumā. Tātad var secināt, ka atjaunotā valsts izglītībā ieguldījusi daudz mazāk, nekā pirmā republika.

No jauna iedzīvinot Draudzīgā aicinājuma kustību, ik gadu esam domājuši, kā šo sabiedrisko procesu virzīt mūsdienās. Mērķis bijis viennozīmīgs – veicināt izglītības kvalitāti. Materiālais devums, ziedojumi, protams, arī ir svarīgs priekšnoteikums skolu attīstībai. Tam vislabākais piemērs ir Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija. Skola, kura uzcelta uz ziedojumu pamata un arī skolēnu vecāku atbalstu, fiziski pastrādājot. Pirmos siltinātos logus ģimnāzijā varējām likt, pateicoties vecāku ziedojumiem un darbam.

Tagad Latvijas skolu materiālā bāze ir jānodrošina pašvaldībām, un sabiedrības spēku daudz vairs nevajadzētu ielikt. Izglītības kvalitātes veicināšanai, lai mūsu skolēni būtu konkurētspējīgi arī ārpus valsts, nepieciešams stimuls. Arī sabiedriska organizācija, kāds ir Draudzīgā aicinājuma fonds, to var darīt. Tā fondā tapa skolu konkurss Lielā Pūce, kurā sasniegumus izglītībā vērtējam pēc īpašas kvalitātes rādītājiem – atzīmējam skolotāju un skolas vadītāju sekmes, īpaši veicinot audzēkņos radošu darbību, izaugsmi. Lai sasniegtu kvalitāti, ir jāpiestrādā. Šajā konkursā lauku skolām neliekam sacensties ar pilsētu skolām. Esam centušies veidot konkursa nolikumu, lai sāncensība būtu samērojama. Un secinājumi rodas. Pēdējā laikā Vecpiebalgas vidusskola ik gadu atrod audzēkņus, ar kuriem strādā vairāk, dodot zināšanās labu kvalitāti, bet Priekuļu vidusskolā, kur ir daudz vairāk audzēkņu, gandrīz neviens vairs neatrodas.

Bez sacensības buksē attīstība. Izglītībā var vilkt paralēles ar jebkuru apkalpojošo sfēru. Arī izglītībā acīmredzamus panākumus gūst konkurences apstākļos. Mūsu, Draudzīgā aicinājuma balva nav skolas kopējās kvalitātes rādītājs, tāpēc konkursa rezultātus nevar ņemt par pamatu, nosakot labākās skolas Latvijas mērogā. Tas jādara nevis sabiedriskas organizācijas rīkotā, bet valsts konkursā, jo valstij ir daudz lielākas iespējas izvērtēt skolu darbību. Valsts desmit gadus filozofē, kā radīt stimulējošo sistēmu skolu attīstībai, taču nekas vērā ņemams pagaidām nav radīts. Negaidot, kad tas beidzot notiks, kā fonda priekšsēdētājs gribu iekustināt šo procesu, izteikt priekšlikumus izglītības un zinātnes ministrei, lai Latvijā sāktos skolu kopējās kvalitātes vērtēšana. Vērtējuma pamatā ņemami tie rezultāti, kādus audzēkņi parādījuši centralizētajos eksāmenos. Ģimnāzijas, pilsētu skolas un lauku skolas vērtējamas atsevišķi. Pirms sākt šādu skolas darba salīdzināšanu, ir jāpadomā par vērā ņemamu balvu fondu, par skolu stimulēšanas sistēmu. Konkurss skolām šķitīs svarīgs, ja uzvarētāji varēs saņemt pietiekami lielas naudas summas pedagogu kvalifikācijas celšanai, kabinetu modernizēšanai – visam, kas tieši saistīts ar mācību procesu. Domāju, ka valsts atbalsts piešķirams ne tikai topa skolām, bet arī tām, kuras atrastos reitinga lejasgalā, jo konkursa mērķis nebūtu kādu gremdēt, gluži otrādi – atrast vājās vietas, kur straujāk veicināma izglītības kvalitātes izaugsme.

Draudzīgā aicinājuma svētkos janvārī, kad ik gadu pasniedzam goda medaļas skolu absolventiem, viņu skolotājiem, izglītības mecenātiem, izglītības popularizētājiem masu medijos, sabiedrības izvirzītiem cilvēkiem, kas veicinājuši latvietību, gribu rosināt piešķirt apbalvojumu vēl vienā nominācijā – cilvēkiem, kas valstī veicinājuši demokrātiskos procesus. Pie šādas domas nonācu, vērojot diskutējamos politiskos procesus tagad un atceroties demokrātijas neveiksmes pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Redzu, ka valsts varas līmenī demokratizācijas procesi ir apstājušies, tie vairs neiet plašumā. Nedomāju, ka mēs vēlreiz varētu nonākt pie diktatūras un vadoņa kulta, bet tagadējā elkoņu politika – mums ir vara, darām, kā gribam, Saeima mums darbosies kā balsošanas mašīna – parādījusi, ka valsts varas līmenī nesagaidām to, uz ko cerējām.

Tāpēc arī nonācu pie secinājuma, ka Draudzīgā aicinājuma fonds kā sabiedrisks pārstāvis varētu izteikt atbalstu demokrātiskiem procesiem. Aicinu sabiedrību iesaistīties vērtēšanā un pagodināšanai ar Draudzīgā aicinājuma medaļu ieteikt tos cilvēkus, kuru darbība atbilst demokrātiskai valstij.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
24

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
21

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
20
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi