Trešdiena, 9. aprīlis
Vārda dienas: Valērija, Žubīte, Alla

Turpinot Kārļa dienas tradīciju

Druva
00:00
26.01.2007
11

Draudzīgā aicinājuma fonda priekšsēdētājs

Runājot par Draudzīgā aicinājuma kustību, par iniciatīvu, kas sabiedrību rosina atbalstīt skolas, es saskatu paralēles starp notikušo laika posmos pēc Latvijas nodibināšanas un Latvijas valsts atjaunošanas. 16 gadi tajā laikā un 16 gadi tagad.

1935. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis nāca klajā ar Draudzīgo aicinājumu atbalstīt skolas, Latvijā intensīvi notika skolu celtniecība. Īpaši Latgalē. Uzceltās skolas bija jāpiepilda ar saturu – grāmatām, gleznām, klavierēm, ar visu, kas skolās vajadzīgs. Neesmu lasījis, kādu motīvu dēļ K.Ulmanis tieši savā vārda dienā, 28. janvārī, nāca klajā ar draudzīgu aicinājumu apdāvināt savas skolas, taču šodien var teikt, ka aicinājums ietvēra domu – radīsim materiālo bāzi, celsim izglītības kvalitāti.

Ja atskatāmies uz valsts atjaunotnes laiku, kad Latvija neatkarību piedzīvojusi tikpat ilgu laiku kā 1935. gadā, tad aina ir cita. Valstī pilnīgi no jauna uzcelta tikai viena skola Cēsīs. Abos laikos nācās atjaunot valsts ekonomiku – toreiz kara sagrauto, 90. gados – pēc sociālisma, bet tagadējos laikos krīze nebija tik liela kā 20. gadsimta sākumā. Tātad var secināt, ka atjaunotā valsts izglītībā ieguldījusi daudz mazāk, nekā pirmā republika.

No jauna iedzīvinot Draudzīgā aicinājuma kustību, ik gadu esam domājuši, kā šo sabiedrisko procesu virzīt mūsdienās. Mērķis bijis viennozīmīgs – veicināt izglītības kvalitāti. Materiālais devums, ziedojumi, protams, arī ir svarīgs priekšnoteikums skolu attīstībai. Tam vislabākais piemērs ir Draudzīgā aicinājuma Cēsu valsts ģimnāzija. Skola, kura uzcelta uz ziedojumu pamata un arī skolēnu vecāku atbalstu, fiziski pastrādājot. Pirmos siltinātos logus ģimnāzijā varējām likt, pateicoties vecāku ziedojumiem un darbam.

Tagad Latvijas skolu materiālā bāze ir jānodrošina pašvaldībām, un sabiedrības spēku daudz vairs nevajadzētu ielikt. Izglītības kvalitātes veicināšanai, lai mūsu skolēni būtu konkurētspējīgi arī ārpus valsts, nepieciešams stimuls. Arī sabiedriska organizācija, kāds ir Draudzīgā aicinājuma fonds, to var darīt. Tā fondā tapa skolu konkurss Lielā Pūce, kurā sasniegumus izglītībā vērtējam pēc īpašas kvalitātes rādītājiem – atzīmējam skolotāju un skolas vadītāju sekmes, īpaši veicinot audzēkņos radošu darbību, izaugsmi. Lai sasniegtu kvalitāti, ir jāpiestrādā. Šajā konkursā lauku skolām neliekam sacensties ar pilsētu skolām. Esam centušies veidot konkursa nolikumu, lai sāncensība būtu samērojama. Un secinājumi rodas. Pēdējā laikā Vecpiebalgas vidusskola ik gadu atrod audzēkņus, ar kuriem strādā vairāk, dodot zināšanās labu kvalitāti, bet Priekuļu vidusskolā, kur ir daudz vairāk audzēkņu, gandrīz neviens vairs neatrodas.

Bez sacensības buksē attīstība. Izglītībā var vilkt paralēles ar jebkuru apkalpojošo sfēru. Arī izglītībā acīmredzamus panākumus gūst konkurences apstākļos. Mūsu, Draudzīgā aicinājuma balva nav skolas kopējās kvalitātes rādītājs, tāpēc konkursa rezultātus nevar ņemt par pamatu, nosakot labākās skolas Latvijas mērogā. Tas jādara nevis sabiedriskas organizācijas rīkotā, bet valsts konkursā, jo valstij ir daudz lielākas iespējas izvērtēt skolu darbību. Valsts desmit gadus filozofē, kā radīt stimulējošo sistēmu skolu attīstībai, taču nekas vērā ņemams pagaidām nav radīts. Negaidot, kad tas beidzot notiks, kā fonda priekšsēdētājs gribu iekustināt šo procesu, izteikt priekšlikumus izglītības un zinātnes ministrei, lai Latvijā sāktos skolu kopējās kvalitātes vērtēšana. Vērtējuma pamatā ņemami tie rezultāti, kādus audzēkņi parādījuši centralizētajos eksāmenos. Ģimnāzijas, pilsētu skolas un lauku skolas vērtējamas atsevišķi. Pirms sākt šādu skolas darba salīdzināšanu, ir jāpadomā par vērā ņemamu balvu fondu, par skolu stimulēšanas sistēmu. Konkurss skolām šķitīs svarīgs, ja uzvarētāji varēs saņemt pietiekami lielas naudas summas pedagogu kvalifikācijas celšanai, kabinetu modernizēšanai – visam, kas tieši saistīts ar mācību procesu. Domāju, ka valsts atbalsts piešķirams ne tikai topa skolām, bet arī tām, kuras atrastos reitinga lejasgalā, jo konkursa mērķis nebūtu kādu gremdēt, gluži otrādi – atrast vājās vietas, kur straujāk veicināma izglītības kvalitātes izaugsme.

Draudzīgā aicinājuma svētkos janvārī, kad ik gadu pasniedzam goda medaļas skolu absolventiem, viņu skolotājiem, izglītības mecenātiem, izglītības popularizētājiem masu medijos, sabiedrības izvirzītiem cilvēkiem, kas veicinājuši latvietību, gribu rosināt piešķirt apbalvojumu vēl vienā nominācijā – cilvēkiem, kas valstī veicinājuši demokrātiskos procesus. Pie šādas domas nonācu, vērojot diskutējamos politiskos procesus tagad un atceroties demokrātijas neveiksmes pirmās neatkarīgās Latvijas laikā. Redzu, ka valsts varas līmenī demokratizācijas procesi ir apstājušies, tie vairs neiet plašumā. Nedomāju, ka mēs vēlreiz varētu nonākt pie diktatūras un vadoņa kulta, bet tagadējā elkoņu politika – mums ir vara, darām, kā gribam, Saeima mums darbosies kā balsošanas mašīna – parādījusi, ka valsts varas līmenī nesagaidām to, uz ko cerējām.

Tāpēc arī nonācu pie secinājuma, ka Draudzīgā aicinājuma fonds kā sabiedrisks pārstāvis varētu izteikt atbalstu demokrātiskiem procesiem. Aicinu sabiedrību iesaistīties vērtēšanā un pagodināšanai ar Draudzīgā aicinājuma medaļu ieteikt tos cilvēkus, kuru darbība atbilst demokrātiskai valstij.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
11

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
48

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Bez vietējiem ražotājiem nebūs vietējā tirgus

06:03
02.04.2025
54

Dzirdot vārdu tirgus, katrs iedomājas ko citu. Dažam prātā nāk ainiņas ar mutīgām zemniecēm, kas no sava pagraba atvedušas piena kannas, sviesta muciņas un siera rituļus, blakus tirgotājs ar pirmajiem kartupeļiem un skābētiem gurķiem, turpat smaržo pirms dienas no kūpinātavas izņemts cūkas šķiņķa gabals. Un kāds varbūt atceras trakos tirgus laikus Lietuvā, kad latvieši devās […]

Vai ASV un Krievija sadarbosies?

09:29
29.03.2025
78

Cilvēkus, brīvību un valstis nevar pirkt un pārdot, bet vēsturē tā noticis ne reizi vien, un arī 21. gadsimtā vēlme tirgoties nav zudusi. Sarunas par pamieru vai mieru Ukrainā ir sākušās, informācijas ir daudz, bet tā ir pretrunīga, un diemžēl brīžiem izskatās, ka politiķi labprāt lemtu par Uk­rainas likteni, nejautājot un nerēķinoties ar ukraiņiem, viņu […]

Skola, kas ceļ augšup… degunus

21:28
28.03.2025
75

Pagājušajā nedēļā pēc vairāk nekā divu gadu prombūtnes savā vēsturiskajā ēkā atgriezās Cēsu Valsts ģimnāzijas kolektīvs. Prieks un sajūsma par jaunā veidolā atdzimušo namu bija visiem, un, kā atklāšanas ceremonijā teica skolas direktore Ina Gaiķe, – Cēsu Valsts ģimnāzija stāv uz stipriem pamatiem. Var tikai piekrist direktorei, jo skola šogad atzīmē savu simtgadi un dažādos […]

Komunikācijas nepārvaramie vaļņi

13:59
27.03.2025
36

Lai gan dzīvojam laikā, kad esam cits citam sasniedzamāki kā jebkad agrāk, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, šķiet, komunikācijā un vienam otra saprašanā problēmu kļūst arvien vairāk. Turklāt ne tikai ikdienas saziņā, bet arī starp darba ņēmēju un darba devēju. Un tas sākas jau ar brīdi, kad uzņēmums vēl tikai meklē darbinieku. Te piedzīvojam vēl kādu savdabīgu […]

Tautas balss

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
14
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.

Vietējie jāatbalsta

09:19
07.04.2025
32
1
Seniore no Cēsīm raksta:

“Uzzināju par streiku Cēsu tirgū. Tas nav normāli, ka vietējiem tirgotājiem, ražotājiem tā jārīkojas. Tieši viņiem tirgū būtu jārada paši labākie apstākļi. Tirgus nav lielveikals, kur katram, kas kaut ko pārdod, prasa lielu nomu. Mūsu uzņēmēji taču jāatbalsta,” sacīja seniore no Cēsīm.

Vecs koks nav jāpārstāda

14:41
02.04.2025
35
G. raksta:

“Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

Smiltis pieputina visu apkārtni

14:00
27.03.2025
28
Garāmgājēja raksta:

“Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

14:00
27.03.2025
46
61
Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

Sludinājumi