politologs
Latvijai viens no lielākajiem ieguvumiem, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), ir stabilā vieta Eiropas demokrātisko valstu kopā, īpaši tādēļ, ka mūsu demokrātija vēl ir jauna un nestabila. ES mūsu valsti ir ietekmējusi jau iestāšanās gaitā, ļaujot mums tapt par daudzmaz demokrātisku un brīvu valsti. Tā kalpojusi kā pozitīvs faktors, lai “savaldītu” vietējās ekonomiskās un politiskās elites. Domāju, ka tas jau vien ir sasniegums.
Pēdējo trīs gadu laikā, pirmkārt, esam guvuši iespēju piedalīties ES kopējās politikas veidošanā, kas nav maz. Latvijai ir radusies iespēja ietekmēt globālo politiku, kas nebūtu bijusi, ja mēs paliktu ārpus ES. Jautājums, cik mēs šīs iespējas izmantojam. Man šķiet, ka viens no iemesliem, kādēļ Latvija daudzas iespējas neizmanto, ir tas, ka valdība pati nezina, ko grib no ES. Ir skaidrs, ka politiskā elite pēdējā laikā savos izteikumos ir ne tikai skeptiska pret Eiropu, bet arī balansē uz eiro pesimisma robežas. Šīs elites ir orientētas uz populismu, un lielā mērā tās ES sabiedrības acīs padara par negatīvu faktoru. Tas ir aplami, jo ir jau viegli jebkuru neizdarītu darbu norakstīt uz ES rēķina. Neviens no valdošās elites nestāsta, cik daudz laba ES ir devusi. Piemērs ir arī Aigara Kalvīša Jaungada runa, kurā ES tika pieminēta tikai vienu reizi un kā negatīvs faktors.
Otrkārt, ir arī vairāki praktiski ieguvumi. Esam pratuši piesaistīt ES finanses un investīcijas. Protams, atkal var uzdot jautājumu, cik investīciju pieaugums ir sabalansēts. Manuprāt, ekonomiski esam saņēmuši diezgan lielu grūdienu.
Negatīvās lietas, protams, arī ir daudz un dažādas. Viena no tām ir inflācija, arī iekšējā patēriņa pieaugums, kas neliecina par veselīgu ekonomikas izaugsmi, tomēr tā nav ES vaina. Lielā mērā pie tā vainojama vietējā valdība, kura Eiropas sniegtos labumus neprot izmantot pārdomātā veidā.
Esam ieguvuši arī nopietnu atbalstu attiecībās ar Krieviju, jo nu ar Krieviju varam runāt ne tikai no savas nacionālās, bet arī no ES pozīcijas.
ES ir pozitīvs faktors, bet jautā-jums, vai tas ko būtiski spēs mainīt valsts iekšējā dzīvē, ja politiķi nebūs spējīgi apjēgt un dibināt konstruktīvas attiecības ar šo faktoru. Līdz šim tas notiek ļoti nesistemātiski.
Domāju, ka nākotnē ES kā paplašināts tirgus diez vai jebkad pārstās eksistēt, jo tas kopumā ir veiksmīgs stāsts. Atvērtais tirgus ir nācis par labu ne tikai mums kā jaunajiem saņēmējiem, bet arī vecajām dalībvalstīm, līdz ar to domāju, ka ekonomiski būtisku izmaiņu nebūs un integrācija turpināsies. Cits jautājums ir par to, kas notiks ar politisko integrāciju, piemēram, ar konstitūciju, kopējās ārpolitikas un drošības politikas veidošanu. Ļoti daudz vēl ir atbildamu un risināmu jautājumu. Attiecībā uz paplašināšanos, šķiet, ka tā tuvākajos gados nebūs dienas kārtības noteicošākais jautājums. Domāju, ka Latvijai kā jaunai dalībvalstij noteikti vajadzētu iestāties par turpmāku paplašināšanos, jo paši esam piedzīvojuši to, ka šis process ir “veselīgs” jebkurai valstij. Kas notiks Balkānos, nezinām, bet ES noteikti vajadzētu atrasties, piemēram, Gruzijai. Ja šīm valstīm ES perspektīvu atņems un pateiks, ka paplašināšanās vairs nenotiks, tad tās var iet pavisam citu, autoritāru attīstības ceļu, kas noteikti nebūtu vēlams. Pierakstījusi
Māra Majore
Komentāri