Lai atskatītos uz astoņiem prezidentūras gadiem, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušajā nedēļā Rīgas pilī rīkoja preses konferenci Latvijas masu mediju pārstāvjiem un atvadu pieņemšanu Rundāles pilī – valdības, parlamenta, pašvaldību, tiesu, kā arī kultūras, zinātnes un sporta pārstāvjiem. Laimas likteņa dāvana
Preses konferenci Valsts prezidente sāka ar pateicību liktenim un līdzgaitniekiem.
”Nu Rīgas pilī esmu tā ceļa noslēguma posmā, kas sākās kādā karstā jūnija naktī pirms astoņiem gadiem. No tās vasaras man atmiņā palicis siltais laiks un satraukums.
Šodien pēc pietiekami garā, kopēji nostaigātā ceļa man ir tas gods būt pirmajam Valsts prezidentam Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā, kam ir bijusi laime un pienākums kalpot divreiz četrus gadus. Tas vien jau daudz ko izsaka par Latvijas Republikas vēsturi un būtību. Ļoti daudzām zemēm Valsts prezidenta tradīcijas ir daudz ilgākas un iesakņotākas. Tie trīs gadi, ko mūsu Satversmes tēvi piešķīra prezidentūrai, man šķiet nepietiekami. Trīs gados prezidents nevar savu vārdu ierakstīt vēsturē. Kopš manas ievēlēšanas prezidenta institūcijai ir atvēlēti četri darba gadi. Tas man šķiet minimums, lai cilvēks varētu sevi pierādīt un parādīt tās spējas, kas virza uz mērķu piepildīšanos.
Paraugoties atpakaļ, pirmais, ko gribu uzsvērt, ka ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā uzskatīju par Laimas dāvanu. Tā bija neredzēta izdevība – pasaulē aizgājušam bēgļu bērnam, kuram neviens neprasīja, vai grib doties projām no mājām, vai ne. Man liktenis bija lēmis lielu daļu sava mūža pavadīt ārpus Latvijas dažādās zemēs un kontinentos, līdz bija iespēja atgriezties dzimtenē. Es visu laiku esmu dzīvojusi ar domu un pārliecību sirdī, ka Latvijai ir jābūt brīvai, Latvijai ir tiesības būt brīvai un kādu dienu tas notiks. Tomēr es dzīvoju bez pārliecības, ka tas notiks mana mūža laikā, bez pārliecības, ka man lemts jebkad tiešā ceļā, pašā Latvijā, Latvijas iestādē strādāt kā normālā valstī, Latvijas dzīvē būt klāt ne tikai pa gabalu. Paralēli savai profesionālajai darbībai, kuru arī uztvēru ļoti nopietni, vienmēr esmu bijusi saistīta ar pasaules latviešu sabiedrību, dzīvojusi ar domu, kas ir Latvija un demokrātija, kas ir latviskums, kura dēļ tieši Latvijai jāatgūst brīvība. Vienmēr esmu zinājusi, kamdēļ latviešu tauta pelnījusi būt neatkarīga. Tās bijušas mana mūža galvenās tēmas, un tās palika arī prezidentūras galvenās tēmas. Protams, prezidentes gaitās manās rokās ir bijuši daudz plašāki instrumenti, nekā visā aktīvajā trimdinieces laikā. Esmu pateicīga visiem tiem cilvēkiem, kas institucionāli, dažādu organizāciju, profesionāli, kā tas ir ar žurnālistiem, gan gluži privāti vai nevalstisko organizāciju ietvaros bijuši mani līdzgaitnieki, partneri, atbalstītāji, oponenti. Visi tie, ar kuriem ceļš no-staigāts kopā. Es vēlos pateikties visiem, ar kuriem man bijusi tā laime, prieks un privilēģija tikties. Šie gadi ir bijuši skaisti, interesanti, nevienu minūti garlaicīgi. Mums ir izveidota arī pietiekami laba Valsts prezidenta mājas lapa, kurā var ieskatīties un visu uzzināt”.
Apsveicams lokālpatriotisms
Uz jautājumu, kā Valsts prezidente pēc daudzkārtējas viesošanās visos Latvijas novados raksturotu savus tautiešus un kādas pamanījusi atšķirības, viņa teica: ” Katrā vietā, kur esmu bijusi, sastapos ar lokālpatriotismu. To uzskatu par labu lietu, jo katram cilvēkam jābūt lepnam par sevi, savu ģimeni, māju un pagastu. Ja nebūs tāda lepnuma, tad nebūs arī vēlmes, drosmes un spēka apkārtni pilnveidot un padarīt pievilcīgāku. Visur, kur viesojos, esmu atgādinājusi: ”Jūs esat savā vietā. Tur, kur jūs dzīvojat, tur ir Latvijas naba, Latvijas centrs.”
Kurzemnieki mīl par sevi stāstīt anekdotes, ar ko viņi atšķiras no citiem. Latgalieši mīl, ka tiek novērtētas viņu īpatnības un tikumi. Zemgale, diemžēl, vairs nav tā lepnā un bagātā ar lielsaimniecībām, jo padomju gados diezgan cietusi. Taču zemgalieši, jo īpaši pilsētās, savu vēsturiski mantoto lepnumu cenšas atjaunot. Vidzemnieki tautas atmodas laikmetā ir bijuši līderi, sākot ar Cimzes semināra dalībniekiem līdz pat Piebalgas audējām. Mūsdienās vidzemnieki šādas pozīcijas centušies saglabāt. Reģionālās atšķirības, īpatnības – man tā šķiet vērtība kā pagastam, novadam un reģionam, tā Latvijai. Tā ir vērtība arī pasaulei – pieķeršanās savai zemei, savai lietai. Tas ir simpātiski un nav saistāms ar neiecietību vai šovinismu. Pieķeršanās dod spējas iet pāri savai individuālai dzīvei – cienīt iepriekšējās paaudzes un viņu tikumus.” Neveiksmes un nākotnes nodomi
Jautāta par prezidentūras laikā nesasniegto, V.Vīķe – Freiberga vispirms runāja par Krimināllikumu, kurš pagaidām vēl nav tāds, kādu viņa to gribētu redzēt. ”Man nav izdevies panākt, lai cietumos īslaicīgās aizturēšanas izolatori būtu starptautiskā līmenī. Daudziem par sašutumu esmu centusies panākt, lai cietumniekus netur zvērīgos apstākļos. Esmu redzējusi, cik nepiemērotos apstākļos pirmstiesas laikā, kas var ilgt pat divus gadus, tiek turēti nepilngadīgie.
Man nav izdevies panākt aktīvāku preventīvo darbu narkotiku izplatības apkarošanā, arī panākt tādus rezultātus, ko gribētu redzēt, diemžēl. Mums nav izdevies valsts mērogā panākt alkohola apkarošanu. Ilgi par to esmu runājusi, ka mūsu valsts dēļ tā cieš neizmērojumus zaudējumus.
Taču visiem, kas uz Latviju raugās ārkārtīgi kritiski, esmu sacījusi, ka mēs progresējam, un tas ir pats svarīgākais.”
Stāstot par nodomiem pēc Valsts prezidentes pilnvaru nolikšanas, Vaira Vīķe-Freiberga sacīja, ka uz mutes nekad nav kritusi un, ja vien būs tāda iespēja, labprāt izteiksies par iekšpolitiskiem un starptautiskiem notikumiem. Par savu iespējamo aktīvo dalību Latvijas politikā prezidente teica, ka viņai prātā nav nācis atteikties no savām pilsoņa tiesībām, kas ikvienam dod iespēju būt aktīvam politiskajā dzīvē. Atklājot savas ģimenes plānus, prezidente sacīja, ka ir nodoms iegādāties īpašumu laukos: ”Katrs latvietis vēlas tikt ārā no pilsētas, būt tuvāk pie dabas. Mana tēva mājas Dolē ir zem Rīgas HES ūdeņiem, bet mātes mājas saistās ar ļoti sāpīgiem notikumiem, tādēļ vēlamies iegādāties īpašumu kādā citā klusā vietā.” Fakti: Vaira Vīķe- Freiberga prezidentūras laikā * Nodevusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 36 likumus * Nākusi klajā ar 10 likumdošanas iniciatīvām * Vienreiz apstādinājusi likuma publicēšanu uz 2 mēnešiem * Nominējusi 5 Ministru prezidentus * Izveidojusi ar Ministru prezidenta līdzparakstu 4 akadēmiskas komisijas * Mudinājusi īstenot tiesu sistēmas reformu * Panākusi plašas debates Eiropā par Eiropas vēsturi pēc II pasaules kara * Saņēmusi 8714 apžēlošanas lūgumus, apžēlojusi 202 personas * Rīkojusi 60 ārvalstu prezidentu vizītes, tai skaitā NATO samita laikā * 29 valsts vizītēs prezidentei līdzi bijuši 842 uzņēmumu 1064 pārstāvji * No iedzīvotājiem saņēmusi 3118 vēstules
Komentāri