rajona sporta dzīves koordinators
Vasara ir laiks, kad aktivizējas sporta dzīve pagastos. Vai ik nedēļu kādā pašvaldībā notiek sporta svētki.
Pirms dažiem gadiem rīkojām arī rajona mēroga sporta spēles, aicinot piedalīties pašvaldību komandas. Atsaucība bija, sacensībās piedalījās vairāk nekā desmit pagastu komandas. Bijām vieni no pirmajiem valstī, kas rīkoja šādus kopējus sporta svētkus. Sacensību programmā bija gan nopietni, gan nenopietni sporta veidi, lai piedalīties varētu ikviens, lai noteicošā nebūtu tikai meistarība, lai tie, kuri neprot vai negrib spēlēt basketbolu vai volejbolu, varētu izmēģināt roku šautriņu mešanā, kas patīk visiem, vai kādā citā vienkāršā sporta veidā.
Kopīgas vasaras spēles notika četrus gadus. Sākotnēji tās rīkoja Priekuļos. Gribējām, lai arī citas pašvaldības izrāda iniciatīvu un organizē rajona sporta svētkus. Diemžēl aicinājums nerada atsaucību. Iespējams, rajona padomei vajadzēja sniegt lielāku atbalstu šādam pasākumam, jo tā sarīkošana prasa lielu organizatorisko darbu.
Tad izskanēja doma, ka stimuls pašvaldībām ir dots, pagastos pašiem vajadzētu rīkot savus sporta svētkus. Kā redzams, šis process veiksmīgi notiek, attīstās un turpinās. Ļoti aktīvs ir Raiskuma un arī pārējie Pārgaujas pagasti, Jaunpiebalga un citi, kuros sporta diena kļuvusi par gaidītu notikumu, par vienu no lielākajiem svētkiem. Tās nav tikai fiziskās aktivitātes. Pirmajā dienas daļā cilvēki piedalās dažādās sportiskajās sacensībās, tad seko teātra izrāde vai koncerts, bet svētku noslēgumā – balle. Tā vienā dienā cilvēki gūst ļoti daudz – gan iespēju izkustēties, gan atpūsties un izklaidēties. Tie, kuri reiz piedalījušies, visbiežāk iesaistās sporta dienā arī citus gadus.
Protams, sporta svētku veiksmīga norise lielā mērā atkarīga no rīkotāja. Ne mazāk svarīgi, ja tajos piedalās pašvaldību vadītājs, deputāti, rādot priekšzīmi. Ne tikai atnākot uz atklāšanu, bet velkot mugurā sporta tērpu un iesaistoties aktivitātēs. Ir labi piemēri, kad pašvaldības vadītājs ir sportotāju pirmajās rindās un visu dienu no rīta līdz vakaram pavada kopā ar pagasta ļaudīm.
Lai sporta svētku programma būtu interesanta gan dalībniekiem, gan skatītājiem, to veidojot, jāpieliek pūles. Ja pagastā ir cilvēks vai domu biedru grupa, kas ieinteresēti šādā pasākumā, tas arī izdodas. Tā ir lieta, ko nevar darīt formāli, tikai ķeksīša pēc. Tad dažu gadu laikā šis sarīkojums nomirs pats no sevis, jo nebūs dalībnieku. Cilvēki ļoti labi sajūt atšķirību starp formālu un ar interesi veidotu pasākumu.
Katrā rajonā sporta svētkus rīko pēc saviem ieskatiem, izvēloties savus uzsvarus. Nav vienotas koncepcijas, katrs pats brīvi improvizē, izdomā, lai būtu interesanti. Arī mūsu rajonā jāmeklē dažādas formas šādu pasākumu rīkošanai, iespējams, atkal jādomā par kopīgu sporta svētku rīkošanu. Protams, nekad nebūs tā, ka būs pārstāvētas visas pašvaldības, bet, ja atrastu īsto formu, tas varētu kļūt par svarīgu rajona sporta notikumu. Protams, šādu svētku rīkošana prasa lielu darbu, bet, ja ir labs rezultāts, paveiktais dod gandarījumu.
Tiesa, ir jau vēl kāds nezināmais, proti, kā šī sistēma funkcionēs pēc reģionālās reformas, ja tā tiks realizēta. Pagaidām ir daudz neatbildē-tu jautājumu. Piemēram, kā notiks dalībnieku izvēle Latvijas olimpiādei. Labi, nākamgad vēl būs rajonu pārstāvniecība, bet pēc tam? Ja vienā rajonā izveidosies četri novadi, vai no visiem sūtīs sportistus? Un kā novads, kurā ir 5000 iedzīvotāju, spēs konkurēt ar to, kurā būs 50 tūkstoši? Nav arī zināms, kā pēc reformas tiks atbalstītas sporta aktivitātes pagastos. Šonedēļ Rīgā Latvijas Pašvaldību savienībā tikās rajonu sporta dzīves koordinatori, lai pārrunātu šīs problēmas, taču konkrētu atbildi tā arī neguvām.
Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri