Piektdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Klīst inflācijas rēgs

Druva
23:00
13.08.2007
12

„Hansabankas” naudas izmeklētājs

Neraugoties uz inflācijas apkarošanas plāniem, inflācijas rēgs mūs nav pametis. Vēl vairāk – rādītājs draudīgi tuvojoties divciparu skaitlim, jūlijā bijusi augstākā inflācija pēdējos desmit gados. Tas šokē lielu sabiedrības daļu, un vairākas starptautiskās organizācijas Latviju vairs neierindo stabilo ekonomiku sarakstā. Tomēr vienlaikus der atgādināt, ka augstā inflācija nav nedz šokējoša, nedz negaidīta, nedz arī neārstējama problēma.

Inflācija ir normāla parādība valstīs, kuras piedzīvo strauju ekonomisko attīstību. Pēdējos desmit gados mainījušās gan latviešu vēlmes, gan uzskati, kā arī mainījusies visas pasaules ekonomikas seja. Vidusmēra mājsaimniecības ikdienā daudz citādāk reaģē uz kredītiem. Esam mainījuši mentalitāti preču iegādē, ņemam kredītus, kas liek rēķināties ar ilgstošām saistībām. Spējam iegādāties preces, kuras varam pirkt un izmantot tagad, nevis krājam naudu zeķē. Nevajadzētu aizmirst, ka Latvijas ekonomika skrien sprintu –15 gados cenšamies tuvoties attīstībai, ko Eiropas valstis sasniegušas desmitiem gadu laikā. Līdz ar to finanšu rādītāji mainās straujāk, un sekas ir redzamas ātrāk. Pieaugot iespējām iegādāties preci, aug pieprasījums, kas mudina palielināt cenas. Lai arī šī shēma it kā ir vienkārša, procesā iesaistīti cilvēki un mehānismi, kurus ieeļļo nauda. Un cenas aug, lai nestu peļņu un nodrošinātu pašu radīto pieprasījumu.

Vajag ņemt vērā, ka cenas aug arī citās pasaules valstīs. Arī tas sadārdzina preces mūsu valstī, tādējādi atstājot tiešu iespaidu uz inflāciju Latvijā. Pērkot citās valstīs ražoto, mājsaimniecība apmaksā uzcenojumu, kas tiek veidots, ņemot vērā pārdevējvalsts inflāciju. Līdz ar to tiek maksāts vairāk un ietekmēti Latvijas ekonomiskie rādītāji. Savu artavu inflācijas audzēšanā sniedz arī Eiropas Savienība. Jārēķinās ar Briseles regulās paredzēto akcīzes nodokļu palielinājumiem, kas nozīmē ražošanas izmaksu palielināšanos. Un arī šajā jautājumā mūsu ekonomikai jāskrien – bagātās Eiropas valstis, no kuru tirgus apstākļiem esam tieši atkarīgi, šos nodokļus piemērojušas pakāpeniski, līdz ar to uz šo valstu ekonomiku tie neatstāj tik spilgtu iespaidu. Latvijai tās ir straujas pārmaiņas, kuras tad arī varam saskatīt finansiālajos rādītājos. Tas vēl vairāk dramatizē situāciju.

Pieaugošās iespējas saņemt lielākus un mazākus kredītus veicinājušas iespēju attīsties vairākām nozarēm Latvijā. Nozare, kas attīstījusies ļoti strauji, ir nekustamo īpašumu tirgus, kur cenas augušas nepārtraukti. Pretinflācijas plāns tika ieviests, lai šo kāpumu apkarotu, taču pagaidām rezultātu nav – inflācija turpina augt. Līdz ar to radies priekšstats, ka pretinflācijas centieni ir pilnībā neefektīvi. Taču šeit jāņem vērā apstāklis, ka kredīts tiek ņemts uz laiku, kas var ilgt desmitiem gadu. Šo pirkumu dēļ no bankām saņemtā nauda ir iztērēta, tāpēc plāns būtībā var tikai mazināt iespējas kāpt inflācijai nākotnē. Lai cīnītos ar cēloņiem un sekām, nepieciešama aktīva valdības rīcība un iejaukšanās, sadarbojoties ar banku sektoru, un pirmos augļus šai sadarbībai jau esam pamanījuši – pateicoties ierobežojumiem, nekustamo īpašumu tirgus sācis stabilizēties. Nekustamo īpašumu kompānijas “Ober Haus” jaunākie dati liecina, ka jūlijā sērijveida dzīvokļu vidējās cenas galvenajā tirgus citadelē Rīgā samazinājušās par procentu, pretēji straujajam pieaugumam, ko varējām vērot pēdējo gadu laikā.

Cilvēku uztvere ir mainījusies. Arvien vairāk pieaug noguldījumi – pašlaik uzkrājumus veic jau vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, ceturtdaļa no viņiem kā galveno mērķi min bērnu labklājību, 16% domā par pārtikušām vecumdienām. Tā liecina nesen veiktas AS “SEB Latvijas Unibanka” un “E-spy” aptaujas rezultāti. Tā ir būtiska un cerīga attieksmes maiņa, kas norāda, ka cilvēki vairs nav ieinteresēti tikai un vienīgi ņemt kredītus. Noguldījumu pieaugums ir viens no signāliem tam, ka, lai arī lēnām, taču dabiskā ceļā ekonomika sāk nobriest un – agrāk vai vēlāk – arī inflācija stabilizēsies. Pašlaik gan ekonomika vēl attīstās ļoti strauji, mums nākas cīnīties ar tās negatīvajām sekām. Taču nav iespējams salīdzināt ekonomisko situāciju Latvijā pirms desmit gadiem ar pašreizējo, tāpat kā nevarēsim arī salīdzināt ar situāciju, kas gaidāma vēl pēc desmit gadiem.

Pierakstījusi Aļona Aļeksejeva

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Akcijas acu aizmālēšanai?

09:06
13.04.2025
43

Šonedēļ norisinās Eiropas mēroga satiksmes ātruma kontroles akcija un visās dalībvalstīs, arī Latvijā, policisti aktīvāk seko, lai braucēji pārvietotos noteikumiem atbilstoši. Ātruma pārsniegšana ir biežāk fiksētais satiksmes noteikumu pārkāpums un arī iemesls smagiem satiksmes negadījumiem ar letālu iznākumu. Vai šādas akcijas, kas norisinās divas reizes gadā, dod vēlamo efektu un mazina pārkāpumu skaitu? Droši vien […]

Neziņas, šaubu, pārliecināšanas laiks beidzies

08:04
12.04.2025
42

“Nu tas ir beidzies, varēs mierīgi dzīvot tālāk,” kad    noslēdzās partiju deputātu kandidātu    sarakstu iesniegšana, ar atvieglojumu sacīja sabiedriski aktīvs, pazīstams novadnieks. Viņš pastāstīja, ka ir noguris no politiķu uzbāzības. Viņu uzrunājušas četras partijas un aicinājušas sarakstā, cita par citu neatlaidīgāk. Politiski aktīvie pierunājuši, lai padomā un dod atbildi līdz skaidrošanai, kādi būs […]

Stāsts par paralēlajām pasaulēm

00:03
12.04.2025
46

Eksperti vērtē, ka kopš ASV ir ar Krieviju sākušas t.s. miera sarunas, Ukrainas apšaude ar droniem, raķetēm un bumbām ir palielinājusies. Turklāt ASV tarifu karš ir aizēnojis notikumus Ukrainā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 9. aprīlī TV kanālam “Mēs esam Ukraina” sacīja, ka izlūkdienestam ir zināms par Ķīnas pilsoņu vervēšanu karam Ukrainā. Sagūstītie divi ķīnieši nav […]

Neturpināt salauztās ģimenes jeb Mācīties veidot savu dzīvi

18:33
09.04.2025
49

Tas, ka alkoholiķi var apmeklēt anonīmo alkoholiķu jeb AA grupas, lai veseļotos no alkohola atkarības, parasti cilvēkus neizbrīna. Savukārt termins Al-Anon   jeb līdzatkarīgo grupa, kā arī PAB (pieaugušo alkoholiķu bērni) grupa bieži izraisa neizpratni, kas tas ir, kam tas domāts. Vēl lielāks pārsteigums mēdz būt, ka tādas grupas daudzus gadus regulāri pulcējas arī Cēsīs, jo […]

Par miera sarunām bez optimisma

08:34
09.04.2025
37

Politikas analītiķu vērtējumi t.s. miera sarunām ir visai skarbi, bez liela optimisma, tās tiek dēvētas kā sarunas par sarunām. “Putins ir pārliecināts: vēl pēc dažiem mēnešiem ASV pāries no samierināšanas plāna uz pilnīgas iecietības plānu,” raksta Ukrainas pasaules politikas institūta dibinātājs un priekšsēdētājs Viktors Slinčaks. Viņš uzskata, ka abas puses, Krievija un ASV, vainos viena […]

Lai dzīve laukos neliktos pārāk rožaina…

09:19
07.04.2025
68

Vēja parku attīstītāju aktivitātes izgaismo kādu ļoti nelādzīgu lietu – iedzīvotāju un arī vietvaru ļoti ierobežotās iespējas nepieļaut daudzmiljonu projektus, ja to īstenošana kardināli maina un būtiski pasliktina iedzīvotāju dzīves vidi. Vienkāršāk sakot, Nītaurē, Zaubē vai citā novada pagastā var ierasties spēcīgiem aromiem svaidījušies zēni un meitenes, tērpti    dārgos uzvalkos un smalku zīmolu kostīmos, […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
15
10
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
17
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.