Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Jūtamies kā savējie

Druva
00:00
10.11.2007
12

Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skola 1.novembrī atskatījās uz pastāvēšanas septiņiem gadiem. Mēdz teikt, ka septiņi ir laimes skaitlis, tāpēc “Druva” devās pie skolas komandiera, majora Jāņa Lakševica, lai uzzinātu, kādas atziņas radušās pēc dzimšanas dienas. Jo īpaši tāpēc, ka komandieri gaida rotācija, nāksies pildīt dienesta pienākumus citviet Latvijā.

– Septiņi gadi skolai ir nopietns laiks, un tajā paveikts daudz. Esam centušies panākt, lai Latvijas armijā būtu izpratne par instruktoru mācībām un sūtību. Lai apzinātos, ka ikvienā armijas vienībā nepieciešami apmācīti instruktori. Vietā atgādināt skolas dibinātāja un pirmā komandiera majora Ilmāra Lejiņa teikto, ka instruktori ir armijas mugurkauls. Mūsu darbam ir rezultāti, un tagad armijā ir sapratne par Instruktoru skolas vietu bruņotajos spēkos un to attīstībā. Arī karavīriem augusi vēlme papildināt zināšanas. Mūsu skolai ir laba slava. Tie, kuri ierodas pirmo reizi, nāk ar piesardzību, jo dzirdējuši, ka te ir stingra disciplīna, bet, skolu beidzot, atzīst, ka gribētu atgriezties, lai turpinātu mācības. Savukārt karavīri, kuri uz kursiem ierodas otro, trešo reizi, saka, ka te jūtoties kā mājās.

Mums izveidojusies laba informācijas apmaiņa ar visām armijas daļām, īpaši ar tām, kuru karavīri piedalās misijās. Cenšamies uzturēt kontaktus ar karavīriem, lai pilnveidotu programmas, sniedzot zināšanas, kas nepieciešamas operācijās ārpus Latvijas. Viens no apmācību veidiem ir patrulēšanas pilsētas ielās.To nesen mūsu instruktori apguva Cēsu vecpilsētā . Domājam, kā sabalansēt darbošanos mežā ar uzdevumiem, kas nepieciešami misijās, kur mežu, visticamāk, nebūs.

Instruktoru skolai izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldībām un privātīpašniekiem, kuru teritorijās notiek mācības. Darbības saskaņojam, otras puses viedoklis mums ir svarīgs. Notiek regulāra informācijas apmaiņa, privātīpašnieki mūs saprot, uzskata par savējiem. Līdz šim neesam dzirdējuši negatīvas atsauksmes. Veiksmīga ir sadarbība ar Gaujas Nacionālo parku, tur regulāri rīkojam talkas. Neatsakām palīdzību arī citiem, piemēram, Cēsu vēstures muzejam, jo Pils dārzā notiek skolas tradicionālā instruktoru apliecību pasniegšana. Uzskatu, ka esam uzņemti Cēsu sabiedrībā, jūtamies kā savējie.

Trīs gadi skolas komandiera amatā paskrējuši ātri, varu atskatīties uz paveikto. Atceros, kad stājos šajā amatā, “Druva” jautāja, kādi būs mani galvenie uzdevumi. Atbildēju, ka majors Lejiņš izveidoja skolu, man tā jāsakārto. Domāju, ka ikviens garāmgājējs, redzot, kas paveikts ēkas atjaunošanā un apkārtnes labiekārtošanā, piekritīs, ka galvenais izpildīts. Šajos gados skola ieguvusi savu seju, ikviens, ejot gar ēku, ar lepnumu var teikt, ka te atrodas Latvijas Bruņotie spēki.

Protams, svarīgs ir ēkas izskats, bet galveno uzmanību pievēršam instruktoru sagatavošanai. Jāatzīst, ka mācībspēku komplektācija nav viegla, pilnībā pasniedzēju štatus neesam nokomplektējuši joprojām. Armijā pastāv uzskats, ka nevajag daudzus gadus turēt cilvēkus vienā un tajā pašā amatā, ka arī pasniedzējiem nepieciešama rotācija. Instruktoru skolā karavīrs nepilnveido militārā iemaņas, bet uzlabo pasniedzēja prasmes, mācoties pieredzi nodot citiem. Tāpēc nepieciešama rotācija, lai pēc trim, četriem gadiem karavīrs dotos uz kaujas vienību, kur varētu pilnveidot militārās zināšanas.

Nav noslēpums, ka daļa karavīru pēc līguma beigām izvēlas civilo dzīvi. Ir grūti zaudēt augsti kvalificētus profesionāļus, bet apzināmies, ka katrs ir pats savas laimes kalējs. Ikvienā darba vietā ir kvalificēta darbaspēka trūkums, izņēmums nav arī armija. Mums ir laba sadarbība ar vienībām, kas palīdz atrast nākamos pasniedzējus. Ne

katrs instruktors vai virsnieks var ieņemt pasniedzēja amatu, tikai tie, kuriem ir šādas dotības.

Tagad arī armijai jākonkurē ar ikvienu civilo struktūru. Sabiedrībā notika diskusija, vai bija nepieciešams paaugstināt armijā atalgojumu, bet valdībā saprata, ka karavīru darbs jānovērtē. Ceram, ka šis lēmums apturēs karavīru aizplūšanu uz civilo sektoru, jo tagad esam konkurētspējīgi. Protams, nonākot armijā, karavīrs uzreiz nepelna lielu naudu, bet viņš var plānot karjeru, zinot, ka pēc pieciem gadiem saņems krietni vairāk. Armijā ir drošības sajūta par nākotni. Karavīrs var būt drošs, ka algu saņems šodien, rīt un pēc desmit gadiem. Daudz tiek darīts, lai uzlabotu sadzīves un sociālo jomu. Cēsīs kopā ar pilsētas domi daļēji atrisinājām dzīvokļu jautājumu, līdzfinansējot mājas būvi, par to saņemot dzīvokļus. Jaunajā sporta kompleksā, kas tapa kopā ar Aizsardzības ministriju, karavīriem ir iespēja nodarboties ar sportu. Tiek darīts viss, lai karavīrs saprastu, ka viņš valstij ir svarīgs.

Klāt Lāčplēša diena, kas valstij un jo īpaši armijai ir svarīgs datums. Šis laiks liek atcerēties pagātni, saistot to ar pašreizējo situāciju. Apzināmies, ka mūsu spēks un vienotība ir svarīga arī tagad. 1919.gadā Latvijas iedzīvotāji un karavīri pierādīja izturību, dodot pretspēku Bermonta karaspēkam cīņā par

valsts neatkarību. Novēlu arī tagad nezaudēt saprātu, būt izturīgiem un tiekties uz mērķi, lai valsts nākotne atbilstu tām iecerēm, kuras izvirzīja mūsu tauta neatkarības cīņās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
21
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi