Cēsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore
Pērn risināti un aktualizēti dažādi lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumi, tas tiks turpināts arī šogad. Katru mēnesi notiek lauksaimnieku sanāksmes, lai iegūtu un saņemtu aktuālo informāciju, diskutētu, izteiktu priekšlikumus. Pozitīvi arī tas, ka zemnieku apvienības biedri un valdes pārstāvji aktīvi ir ne tikai rajonā, bet piedalās arī darba grupās, sanāksmēs Zemkopības un citās ministrijās, darbojas valsts lauksaimnieku organizācijās.
Jautājumu loks, ko risina zemnieku apvienība, ir ļoti plašs. Pagājušajā gadā zemnieki jautāja par iespējām piesaistīt ražošanai projektu atbalstu, kā izvēlēties kredītnosacījumus, kā gatavoties saimniecību pārbaudēm, kas svarīgi piena lopkopībā, par platībmaksājumu, par nekustamo īpašumu lietām, par lauku iedzīvotāju iniciatīvas veidošanu, kā arī citiem jautājumiem. Zemnieku apvienība sadarbojas ar lauku konsultāciju biroju un citām ar laukiem saistītām institūcijām labāko risinājumu meklēšanai. Notikušas mācības, bijusi pieredzes apmaiņas.
Radikālu izmaiņu darbībā gan nav. Valsts politiku veido politiķi, likumdošanu – ministrijas. Sabiedriskās organizācijas sauc pēc palīdzības grūtībās, mēģina ieteikt risinājumus problēmām. Apvienībai ik dienu tiek piesūtīti jauni Ministru kabineta noteikumi, to grozījumi, par ko steidzami izteicams sabiedrisko organizāciju viedoklis. Piemēram, par dzīvnieku reģistrāciju, atbalsta maksājumiem, barības ražošanu, veterinārām zālēm. Vajadzīgi zinošu praktiķu ieteikumi, tādi rodami apvienības biedru vidū. Dažkārt zemnieku ieteikumi tiek ņemti vērā.
Dzīvē viss ir nedaudz citādi nekā uz papīra. Arī likumdošanas valoda atšķiras no ikdienā lietotās. Zemnieku darba pamatā ir ražošana, ar to saistītās lietas. Kad vēl zemniekam vētīt likumdošanas „graudus”? Lauksaimnieki taču nodrošina valstij pārtiku, tā
radot
arī
sabiedrībai drošību.
Kopš iestājāmies Eiropas Savienībā, lauksaimniekiem ir svarīgi, kāds būs atbalsts, vai tāds, kā citās ES valstīs. Tas saistās arī ar mūsu produktu konkurētspēju.
Svarīgi ir tas, ka decembra beigās Briselē tika apstiprināts Lauku attīstības plāns (LAP). Zemkopības ministrija sākusi informēt lauksaimniekus par to, kā notiks pieteikšanās jauniem maksājumiem. Ir provizorisks plāns, kad kurš pasākums tiks atvērts, pašlaik izsludināta kārtējā pieteikšanās projektiem saimniecību modernizācijai.
Lauksaimnieku priekšlikumi tika iesniegti arī 2007. – 2013. gada lauku attīstības plāna saistībā, jaunajā plānā izmainīta bioloģiskās saimniekošanas atbalsta sistēma, lai veicinātu produkcijas ražošanu, līdz ar to saimnieku ienākumu palielināšanos. Katram svarīgi, lai laukos ienākumu līmenis celtos, lai būtu sakārtota infrastruktūra. Jo labāki ceļi, jo ciešāki sakari, jo lielākas iespējas realizēt saražoto, piedāvāt pakalpojumus.
Ministru kabineta noteikumi daudziem LAP pasākumiem vēl tikai top, lai gan 2007. gads jau ir pagājis. Labā ziņa ir, ka līdzekļu apjoms saglabājas, tomēr sliktā ziņa, ka šo līdzekļu noteikti lauksaimniekiem ir par maz.
Valsts subsīdijas šim gadam Ministru kabinetā vēl nav apstiprinātas. Bēdīgi, ka investīciju tipa atbalsts tajās samazināts. Ļoti cīnījāmies par to, lai zemnieki varētu saņemt kompensāciju par kredītlikmēm, vismaz par četriem procentiem no kopējiem aizdevuma procentiem. Ceram, ka šis atbalsts būs.
Pērn lauksaimniecību, tāpat kā citas nozares, ārkārtīgi ietekmēja inflācija. Tas jūtams būs arī šogad. Atbalsts 2008. gadā nebūs mazāks, taču inflācijas dēļ atbalsta vērtība būs cita. Arī procedūras un kontrole kļūst nopietnāka. Lauksaimnieki novērojuši, tiklīdz atver kādu atbalsta programmu, tā nekavējoties proporcionāli pieaug arī programmā paredzētās materiālu, iekārtu, tehnikas cenas. Tomēr, neskatoties uz inflāciju, rajona lauksaimnieku saimniecībās pērn izdevies paveikt ļoti daudz. Jau iztālēm redzams, ka daudzviet mainījies saimniecību izskats, tās ir sakārtotākas, īstenoti projekti, remontētas un no jauna celtas ēkas, daudzās piena lopkopības saimniecībās uzlabota piena iegūšanas higiēna. Investīcijas un atbalsts ir izmantots gan uzņēmumu attīstībā, gan dzīves līmeņa celšanā, kas ir ļoti svarīgi. Ja cilvēks dzīvo labāk, viņš vairāk var domāt arī par uzņēmuma attīstību.
Šobrīd vērojama saimniecību pārstrukturizācija. Grūtības ir mazajām piena lopkopības saimniecībām. Tur, kur saimnieko piensaimnieku kooperatīvi, saimniecībām ir iespēja ražot pienu un pārdot to, jo kooperatīvi pienu savāc arī no pavisam nelielām saimniecībām. Ja kooperatīvu nav, jāmeklē citi risinājumi. Mazajām saimniecībām ir arī priekšrocības, jo cilvēkus aizvien vairāk interesē produkcija, kas nav plaši pieejama veikalos, kas ir dabiska, ekoloģiska un zināma. Ir saimniecības, kas papildu iesaistījušās tūrismā.
Pastāv uzskats, ja nebūtu Eiropas atbalsta, iespējams, daudz kas jau sen laukos būtu beidzies. Varbūt. Tas lielā mērā ir kā sociālais pabalsts mazām saimniecībām, bet tas ir vajadzīgs, lai lauki būtu apdzīvoti, lai tiktu uzturēta vide. Tomēr drošāk ir paļauties uz ienākumiem no saražotās produkcijas. Būs tik, cik katrs spēs izdarīt. Pierakstījusi Māra Majore-Linē
Komentāri