Nesen notikušās divu uzņēmēju slepkavības, tai skaitā gaļas kombināta ”Ruks” īpašnieka Aigara Lūša nāve, radījušas plašas diskusijas sabiedrībā par to, cik droša ir vide Latvijā, vai tiešām rēķini un nesaskaņas aizvien vairāk tiks risinātas vardarbīgā ceļā. Izskanējušas dažādas versijas. Arī tāda, ka šādu slepkavību, līdz ar sodu izcietušo kriminālās pasaules personu iznākšanu no apcietinājuma, varētu kļūt vairāk.
Jautājām Cēsu rajona policijas pārvaldes kriminālpolicijas biroja priekšniekam Vitālijam Reiteram, kā viņš raugās uz notikumiem Latvijā un vai sabiedrībai būtu jāuztraucas.
V.Reiters jau sarunas sākumā atzīmē, ka viņš nevar spriest un izteikt komentārus par konkrētajām slepkavībām. Jautāts, vai, viņaprāt, uzņēmēju slepkavību iemesli varētu būt saistāmi ar veikto uzņēmējdarbību, V.Reiters skaidro, ka katrā konkrētā gadījumā ir vairākas versijas un nereti sākotnējā izrādās aplama. Taču izmeklēšanas procesā iespējams visu noskaidrot.
”Tagad jau viss ir sakārtots un nav iespējama tāda situācija, kāda bija 90. gados. Tad bija haoss. Tolaik sabruka viena sistēma un nebija vēl izveidojusies jaunā. Nebija pilnīgi nekā. Ne institūciju, ne sakārtotas likumdošanas, noziedzīgās struktūras to izmantoja. Spridzināja un šāva, turklāt diezgan profesionāli. Piecus, septiņus gadus, līdz tika sakārtota likumdošana, viņiem bija zelta laiki. Tolaik lielākā daļa nemaksāja nodokļus, nebija kases aparātu, bija vienkārši iegādāties ieročus.
Notika arī izspiešanas, slepkavības, tagad šādu noziegumu ir mazāk. Kad mācījos, mums neviens nevarēja pastāstīt, kas ir izspiešana. Kopš 1981. gada, kad sāku strādāt kriminālpolicijā, līdz 1992. gadam nebija nevienas lietas par izspiešanu. Sods par to bija paredzēts, šķiet, līdz trim gadiem, bet tagad izspiešana ir sevišķi smags noziegums, sods ir līdz 15 gadiem. Agrāk nebija paredzēta atbildība arī slepkavības pasūtītājiem, bija tikai izpildītājiem, tagad atbildība ir abiem.
Tagad jau arī biznesu nav tik vienkārši atņemt, kā tas bija 90. gados. Tagad nesaskaņas tiek risinātas tiesas ceļā,” vērtē V.Reiters.
V.Reiters turklāt salīdzina, ka agrāk policijai nebija tādu iespēju, kā tagad. Automašīnas bijušas vecas, trūcis benzīna, noziedznieki braukuši ar labākām mašīnām, viņiem bijuši visi resursi. V.Reiters apgalvo: ”Jebkuru noziegumu var atklāt, ja labi tiek pastrādāts notikuma vietā. Ja paiet laiks, tas jau ir grūtāk.Agrāk pat nevarēja iedomāties, ka varēs to, ko tagad var. Piemēram, ja atradām cigaretes galu, varējām noteikt tikai asins grupu, bet tagad var identificēt cilvēku.”
Presē izskanējušas versijas, ka noziedzības līmenis varētu palielināties, kad no apcietinājuma tiks atbrīvoti 90. gadu vidū, beigās apcietinātie. Tomēr V.Reiters neuzskata, ka šī iemesla dēļ noziegumu līmenis varētu paaugstināties un slepkavību skaits palielināties: ”Katru gadu kāds tiek atbrīvots. Savulaik tā bija, ka tad, kad kāds tika atbrīvots, viņš sāka atstumt citus noziedzniekus, notika šaušanas, slepkavības.”
Tagad liela daļa atbrīvoto iekārtojoties darbā, citi pat izbraucot no valsts strādāt ārzemēs. Valstī samazinājies melnā biznesa īpatsvars.
Vēl V.Reiters vērš uzmanību tam, ka noziedznieki aktīvāki ir vecumā no 16 līdz 32 gadiem, taču tie, kuri tika apcietināti 90. gados un tagad tiek atbrīvoti, lielākoties ir vecāki un ar citām prioritātēm.
V.Reiters atzīmē, ka iekšlietu struktūrām ir informācija par tiem, kuri tiek atbrīvoti, un viņu darbību ir iespējams kontrolēt.
V.Reiters norāda, ka slepkavības visā pasaulē notiek regulāri un nevar izslēgt, ka līdzīgi gadījumi atkārtosies. Tomēr Cēsu rajonā slepkavības nav aktuālas: ”Rajonā notiek apmēram divas slepkavības gadā, lielākoties sadzīviskos apstākļos vai ar laupīšanu. Taču 90. gados skaits bijis lielāks – pat desmit gadā. Tolaik bija arī gadījumi, kad Rīgā noslepkavoti cilvēki tiek atrasti mūsu rajonā. Arī smagu miesas bojājumu 90. gados bija vairāk.”
Komentāri