Cēsu rajona tiesas tiesnese
Šodien Rīgā notiek Latvijas Republikas tiesnešu konference, kurā pulcējas valsts tiesneši. Viena no aktuālākajām tēmām ir debates par tiesnešu ētikas komisijas reglamentu un tā apstiprināšanu. Taču, runājot tieši par ētikas jautājumiem, gribu teikt, ka ētiku ir ļoti grūti uzspiest no ārpuses. Neviens no malas nevar piespiest dzīvot ētiski. Ja iekšēji tāds neesi, tad tāds arī nekad nebūsi. Domāju, jau izvēloties jaunos tiesnešus, jāņem vērā raksturojums, kāds ir šis cilvēks. Nekad nebūs tā, ka kāds atnāks strādāt par tiesnesi un pēkšņi kļūs ētisks. Cilvēki tā nemainās. Domāju, ētiskās vērtības ir tādas cilvēka mūža laikā izveidojušās īpašības, ar kurām viņš atšķiras no citiem. Un tā ir lielākā ceļamaize uz šādu atbildīgu amatu, kur cilvēkiem jābūt patiešām daudz kristāltīrākiem nekā citiem. Tiesnesim jābūt labam. Un zem vārda labs, manuprāt, slēpjas vairākas citas īpašības – sirsnīgs, godīgs, taisnīgs un gudrs. Taču patiesībā jāsaka – šobrīd jaunajiem tiesnešiem ir jāiztur ļoti liels konkurss un nopietna atlase, lai viņi šajā amatā tiktu. Domāju, par jaunajiem tiesnešiem sūdzēties nevaram.
Kas attiecas uz kukuļņemšanas jautājumiem, uzskatu, ka tie vienmēr būs aktuāli. Diemžēl jāsaka – cilvēki māk izlikties labāki nekā patiesībā ir. Bet skaidrs viens, nav lielāka pārkāpuma tiesneša amatā par kukuļa ņemšanu. Mēs spriežam taisnu tiesu. Un ir skaidrs, ka tiesnesim pieder liela vara. Bet noteikti jāuzsver, ka lēmuma pieņemšana nav visatļautība. Taču nenoliedzami – valsts mērogā šī tēma ir ļoti aktualizēta. Un arī mēs, strādājot rajona tiesā, pārdzīvojam, ja kolēģi valstī kaut kur šādi izrīkojušies. Tas met ēnu uz visu tieslietu sistēmu. Un vienkāršam cilvēkam ir diezgan objektīvs iemesls domāt, ka arī mēs esam tādi paši. Un tas mūs dara uzmanīgus. Tāpēc cenšamies savu darbu darīt apzinīgi.
Jāatzīst, ka tiesu darbs ik gadu kļūst arī caurspīdīgāks. Tiesu nolēmumi ir publiski un visiem pieejami. Skatāmies katru komatu, katru uzrakstīto vārdu, lai tikai nepārrakstītos vai nepieļautu kādu kļūdu. Pētām, kā līdzīgās lietās lēmuši citi. Patiešām, strādājam ļoti rūpīgi. Man pašai liekas, ka savu darbu daru ļoti labi, bet papildus slodzi un lieku nervozitāti uzliek tas, ka sabiedrībā nemitīgi kāds meklē to melno avi. Pavisam nesen brīvdienās gāju pa ielu, pie manis pienāca kādas lietas dalībniece un uzsāka sarunu. Es skaidroju, ka viņa nevar man uz ielas vienkārši pienākt klāt un sarunāties.
Tā, lūk, mēs visu laiku domājam līdzi, vai pareizi uzvedamies, kā izskatāmies, kā sevi pasniedzam sabiedrībā, vai visi pareizi sapratīs uzrakstīto spriedumu. Taču varu teikt, ka ar laiku katram tiesnesim savā darbā rodas pārliecība. Domāju, pirmos gadus ikviens tiesnesis taustās, bet vēlāk jau darbs aiziet, var strādāt pārliecinoši.
Nenoliegšu, ka tiesneša amatā strādāt ik gadu kļūst arvien grūtāk. Izskatāmo lietu skaits ik gadu pieaug. Šobrīd pavīdējusi doma pāriet uz pilnīgu trīspakāpju tiesas sistēmu. Tas nozīmē, ka izskatāmo lietu materiāli rajona tiesām pieaugs vēl vairāk. Kaut gan to jau jūtam, piemēram, krasi pieaudzis ārpustiesas izskatāmo lietu skaits. Iepriekš gadā izskatījām apmēram 200 šādas lietas, bet šogad šis skaits sasniegts jau trīs mēnešos. Aumaļām nāk arī parādu piedziņas lietas, kas saistītas ar ekonomisko aktivitāti valstī. Cilvēki ņem kredītus, iepērkas līzingā, bet kopējais dzīves līmenis ir diezgan kritisks. Nereti cilvēks nespēj atdot aizņemto naudu un veidojas milzīgi parādi. Ik dienu tiesā ienāk trīs, četras jaunas lietas. Un tas nav maz.
Kādreiz varbūt no malas šķiet – ko tad tiesneši daudz dara. Bet mūsu darbs ir ļoti saspringts. Lēmumi jāpieņem visu laiku. Nav tā, ka izejam no tiesas zāles un nekas vairāk nav jādara. Dažkārt pēc darba dienas aizej mājās tik pārguris, ka neko vairs negribas. Kādreiz vakaros nenāk miegs, jo jādomā par kādas lietas iznākumu.
Un šajā amatā ir jāiemācās darbu neiznest uz mājām. Citādi nebūs spēka strādāt. Bet darbu atvieglo tas, ka esam ļoti saliedēts kolektīvs. Mums ir ļoti koleģiālas attiecības arī ar policiju un prokuratūru. Mēs cienām viņu darbu un viņi mūsējo. Un tas ir svarīgi. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri