Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Pasaulē trūkst maizes

Druva
23:00
14.04.2008
6

Kopš neatkarības atjaunošanas lauksaimniecība Latvijā nav uzskatīta par lielas peļņas avotu. Pagājušā gadsimta 90. gados redzējām, kā tēvu līstās druvas pamazām aizaug ar nezālēm un krūmājiem, savukārt tie, kas zemi apstrādāt turpināja, sevi par neko turīgiem nedēvēja.

Un kā nu ne, ja nauda plūst uz pilsētām, kur noris tirdzniecība, kur aug jauni un jauni veikali, kam plaukti vai lūst no preču pārpilnības. Laikmets, kas iestājās pēc Padomju Savienības sabrukuma, labi parādīja: pat ja paši neko neražosim, veikalos tāpat visu nepieciešamo, ko vēlēsimies, varēs iegādāties. Tirgotavās vienīgais, kā dažkārt trūkst, ir pircējs, savukārt ražojumus tirgotāji ir gatavi ievest arī no citām valstīm, ja vien ir kāds, kas gatavs maksāt.

Šāda prakse ir turpinājusies arī līdz mūsu dienām. Vien sarežģītie ekonomikas jēdzieni, piemēram, par norēķinu (tekošā) konta deficītu reizēm atgādina, ka ar ekonomiku mums tomēr viss kārtībā nav. Norēķinu konta deficīts nozīmē, ka mēs vairāk tērējam nekā saražojam, un mums nepietiek naudas, lai samaksātu par visu, ko patērējam, tāpēc līdzekļi jāaizņemas no ārzemēm. Naudas mums nepietiek tāpēc, ka neko neražojam, bet tikai tirgojam un izdodam, līdz ar to šāds rezultāts ir likumsakarīgs. Taču pašlaik pasaulē ir iestājušies jauni laiki — pārtikas sāk trūkt arī valstīs, kur pirms dažiem gadiem bads vēl nebija tik skaudra problēma. Pārtikas trūkumam pasaulē ir vairāki iemesli. Pirmais — Indijas un Ķīnas ekonomiskā attīstība novedusi pie tā, ka tur palielinās pieprasījums pēc pārtikas. Otrais — biodegvielas ražošanas dēļ aizvien vairāk lauksaimniecības platību tiek atvēlēts biodegvielas izejvielu, nevis uzturā izmantojamu laukaugu audzēšanai. Trešais — klimata izmaiņu dēļ daudzviet vērojami ražas kritumi. Rezultāts abos gadījumos ir līdzīgs: visiem pasaulē pārtikas nepietiek.

Lai sniegtu kaut nelielu priekšstatu, kas draud piemeklēt aizvien vairāk un vairāk valstu, sniegšu dažus piemērus tam, kas notiek pasaulē. Pagājušajā nedēļā Haiti galvaspilsētā izbadējušies cilvēku tūkstoši uzbruka prezidenta pilij, pieprasot pārtiku. Tie izklīda tikai pēc tam, kad ieradās ANO miera uzturēšanas spēki. Nedēļas beigās krita Haiti valdība, savukārt Pasaules Banka piesolīja Latīņamerikas nabadzīgākajai valstij finanšu palīdzību. Tomēr tas ir tikai viens piemērs tam, ka pārtikas trūkums draud izraisīt aizvien jaunus konfliktus, aizvien vairāk nabadzības un citu nebūšanu. Pagājušā mēnesī līdzīgi pārtikas nemieri bija arī Ēģiptē, Ziloņkaula Krastā, Mauritānijā, Etiopijā, Madagaskarā, Filipīnās, Kamerūnā, Indonēzijā un citviet. Tās gan nav bagātākās valstis pasaulē, taču pašreizējā situācija liecina, ka to pulkam tuvākajā laikā pietuvosies aizvien jaunas zemes. Pakistānā un Taizemē pārtikas glabātavu apsardzībai jau norīkoti bruņotie spēki. Savukārt Burkinafaso protestā pret cenu kāpumu tiek rīkots ģenerālstreiks.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) datiem, pašlaik pasaulē 37 valstis saskaras ar pārtikas trūkumu. Pārtikas krājumi ir mazākie kopš 1980. gada. Pārtikas cenas pasaulē pagājušajā gadā ir cēlušās vidēji gandrīz par 80 procentiem, graudu cenas — par 42 procentiem. Pēc PLO vadītāja Žaka Djufa teiktā, ja valsts iedzīvotāji vairāk nekā pusi ienākumu izdod par pārtiku, tas jau ir riska faktors, lai situācija valstī kļūtu nestabila. Savukārt nestabilitāte provocē ne tikai nekārtības un grautiņus, bet arī plašākus nemierus, apdraudot pat valsts iekārtu.

Saikne starp biodegvielas ražošanas pieaugumu un pārtikas trūkumu parādās ne vienmēr. Skaidrs, ka laikā, kad pasaulē kāpj ne tikai pārtikas, bet arī naftas cenas, zemniekiem biodegviela ir papildus niša. Dzirdamas arī balsis, ka pie visa vainojamas ir attīstīto valstu lauksaimniecības subsīdiju sistēmas, kas kropļo tirgu. To atcelšana noteikti iepriecinātu jaunattīstības valstu ražotājus, taču izjauktu attīstīto valstu iespējas kontrolēt savu tirgu. Ko nozīmē nespēja kontrolēt savu tirgu, paši esam uzzinājuši, kopš pie mums kā neperspektīva likvidēta cukura rūpniecība. Eiropas Savienība domāja, ka ārzemju lētais cukurs mūsējo izkonkurētu.

Ko darīt? Teorētisks risinājums ir optimizēt lauksaimniecisko ražošanu, būvēt jaunus ceļus un attīstīt citu infrastruktūru, ieguldīt līdzekļus ražīguma kāpināšanai. Bez visa tā var piedāvāt jaunus avotus, no kurienes iegūt pārtiku — no teritorijām, kuru iedzīvotāji to gatavi ražot.

Šīs problēmas risināt var gan dažādas labas gribas organizācijas, piemēram, jau minētā ANO, gan tie uzņēmēji, kuri meklē jaunus noieta tirgus. Redzot, kas notiek pasaulē, vēl jocīgāk kļūst, domājot par Latvijas neražojošo ekonomiku un aizaugušajiem laukiem, kuros var augt gan rapsis, gan graudaugi. Mūsdienās labība ārvalstīm ir ne tikai nepieciešama — tās ir arī gatavas par to maksāt. Skaidrs, ka pasauli Latvija paēdināt nevar. Tas arī nav nepieciešams, taču gan peļņas daļu, gan ielāpu ekonomiskajām problēmām mēs varētu gūt — ja vien gribētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
26

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
22
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi