Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Pasaulē trūkst maizes

Druva
23:00
14.04.2008
17

Kopš neatkarības atjaunošanas lauksaimniecība Latvijā nav uzskatīta par lielas peļņas avotu. Pagājušā gadsimta 90. gados redzējām, kā tēvu līstās druvas pamazām aizaug ar nezālēm un krūmājiem, savukārt tie, kas zemi apstrādāt turpināja, sevi par neko turīgiem nedēvēja.

Un kā nu ne, ja nauda plūst uz pilsētām, kur noris tirdzniecība, kur aug jauni un jauni veikali, kam plaukti vai lūst no preču pārpilnības. Laikmets, kas iestājās pēc Padomju Savienības sabrukuma, labi parādīja: pat ja paši neko neražosim, veikalos tāpat visu nepieciešamo, ko vēlēsimies, varēs iegādāties. Tirgotavās vienīgais, kā dažkārt trūkst, ir pircējs, savukārt ražojumus tirgotāji ir gatavi ievest arī no citām valstīm, ja vien ir kāds, kas gatavs maksāt.

Šāda prakse ir turpinājusies arī līdz mūsu dienām. Vien sarežģītie ekonomikas jēdzieni, piemēram, par norēķinu (tekošā) konta deficītu reizēm atgādina, ka ar ekonomiku mums tomēr viss kārtībā nav. Norēķinu konta deficīts nozīmē, ka mēs vairāk tērējam nekā saražojam, un mums nepietiek naudas, lai samaksātu par visu, ko patērējam, tāpēc līdzekļi jāaizņemas no ārzemēm. Naudas mums nepietiek tāpēc, ka neko neražojam, bet tikai tirgojam un izdodam, līdz ar to šāds rezultāts ir likumsakarīgs. Taču pašlaik pasaulē ir iestājušies jauni laiki — pārtikas sāk trūkt arī valstīs, kur pirms dažiem gadiem bads vēl nebija tik skaudra problēma. Pārtikas trūkumam pasaulē ir vairāki iemesli. Pirmais — Indijas un Ķīnas ekonomiskā attīstība novedusi pie tā, ka tur palielinās pieprasījums pēc pārtikas. Otrais — biodegvielas ražošanas dēļ aizvien vairāk lauksaimniecības platību tiek atvēlēts biodegvielas izejvielu, nevis uzturā izmantojamu laukaugu audzēšanai. Trešais — klimata izmaiņu dēļ daudzviet vērojami ražas kritumi. Rezultāts abos gadījumos ir līdzīgs: visiem pasaulē pārtikas nepietiek.

Lai sniegtu kaut nelielu priekšstatu, kas draud piemeklēt aizvien vairāk un vairāk valstu, sniegšu dažus piemērus tam, kas notiek pasaulē. Pagājušajā nedēļā Haiti galvaspilsētā izbadējušies cilvēku tūkstoši uzbruka prezidenta pilij, pieprasot pārtiku. Tie izklīda tikai pēc tam, kad ieradās ANO miera uzturēšanas spēki. Nedēļas beigās krita Haiti valdība, savukārt Pasaules Banka piesolīja Latīņamerikas nabadzīgākajai valstij finanšu palīdzību. Tomēr tas ir tikai viens piemērs tam, ka pārtikas trūkums draud izraisīt aizvien jaunus konfliktus, aizvien vairāk nabadzības un citu nebūšanu. Pagājušā mēnesī līdzīgi pārtikas nemieri bija arī Ēģiptē, Ziloņkaula Krastā, Mauritānijā, Etiopijā, Madagaskarā, Filipīnās, Kamerūnā, Indonēzijā un citviet. Tās gan nav bagātākās valstis pasaulē, taču pašreizējā situācija liecina, ka to pulkam tuvākajā laikā pietuvosies aizvien jaunas zemes. Pakistānā un Taizemē pārtikas glabātavu apsardzībai jau norīkoti bruņotie spēki. Savukārt Burkinafaso protestā pret cenu kāpumu tiek rīkots ģenerālstreiks.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) datiem, pašlaik pasaulē 37 valstis saskaras ar pārtikas trūkumu. Pārtikas krājumi ir mazākie kopš 1980. gada. Pārtikas cenas pasaulē pagājušajā gadā ir cēlušās vidēji gandrīz par 80 procentiem, graudu cenas — par 42 procentiem. Pēc PLO vadītāja Žaka Djufa teiktā, ja valsts iedzīvotāji vairāk nekā pusi ienākumu izdod par pārtiku, tas jau ir riska faktors, lai situācija valstī kļūtu nestabila. Savukārt nestabilitāte provocē ne tikai nekārtības un grautiņus, bet arī plašākus nemierus, apdraudot pat valsts iekārtu.

Saikne starp biodegvielas ražošanas pieaugumu un pārtikas trūkumu parādās ne vienmēr. Skaidrs, ka laikā, kad pasaulē kāpj ne tikai pārtikas, bet arī naftas cenas, zemniekiem biodegviela ir papildus niša. Dzirdamas arī balsis, ka pie visa vainojamas ir attīstīto valstu lauksaimniecības subsīdiju sistēmas, kas kropļo tirgu. To atcelšana noteikti iepriecinātu jaunattīstības valstu ražotājus, taču izjauktu attīstīto valstu iespējas kontrolēt savu tirgu. Ko nozīmē nespēja kontrolēt savu tirgu, paši esam uzzinājuši, kopš pie mums kā neperspektīva likvidēta cukura rūpniecība. Eiropas Savienība domāja, ka ārzemju lētais cukurs mūsējo izkonkurētu.

Ko darīt? Teorētisks risinājums ir optimizēt lauksaimniecisko ražošanu, būvēt jaunus ceļus un attīstīt citu infrastruktūru, ieguldīt līdzekļus ražīguma kāpināšanai. Bez visa tā var piedāvāt jaunus avotus, no kurienes iegūt pārtiku — no teritorijām, kuru iedzīvotāji to gatavi ražot.

Šīs problēmas risināt var gan dažādas labas gribas organizācijas, piemēram, jau minētā ANO, gan tie uzņēmēji, kuri meklē jaunus noieta tirgus. Redzot, kas notiek pasaulē, vēl jocīgāk kļūst, domājot par Latvijas neražojošo ekonomiku un aizaugušajiem laukiem, kuros var augt gan rapsis, gan graudaugi. Mūsdienās labība ārvalstīm ir ne tikai nepieciešama — tās ir arī gatavas par to maksāt. Skaidrs, ka pasauli Latvija paēdināt nevar. Tas arī nav nepieciešams, taču gan peļņas daļu, gan ielāpu ekonomiskajām problēmām mēs varētu gūt — ja vien gribētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi