Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pasaulē trūkst maizes

Druva
23:00
14.04.2008
14

Kopš neatkarības atjaunošanas lauksaimniecība Latvijā nav uzskatīta par lielas peļņas avotu. Pagājušā gadsimta 90. gados redzējām, kā tēvu līstās druvas pamazām aizaug ar nezālēm un krūmājiem, savukārt tie, kas zemi apstrādāt turpināja, sevi par neko turīgiem nedēvēja.

Un kā nu ne, ja nauda plūst uz pilsētām, kur noris tirdzniecība, kur aug jauni un jauni veikali, kam plaukti vai lūst no preču pārpilnības. Laikmets, kas iestājās pēc Padomju Savienības sabrukuma, labi parādīja: pat ja paši neko neražosim, veikalos tāpat visu nepieciešamo, ko vēlēsimies, varēs iegādāties. Tirgotavās vienīgais, kā dažkārt trūkst, ir pircējs, savukārt ražojumus tirgotāji ir gatavi ievest arī no citām valstīm, ja vien ir kāds, kas gatavs maksāt.

Šāda prakse ir turpinājusies arī līdz mūsu dienām. Vien sarežģītie ekonomikas jēdzieni, piemēram, par norēķinu (tekošā) konta deficītu reizēm atgādina, ka ar ekonomiku mums tomēr viss kārtībā nav. Norēķinu konta deficīts nozīmē, ka mēs vairāk tērējam nekā saražojam, un mums nepietiek naudas, lai samaksātu par visu, ko patērējam, tāpēc līdzekļi jāaizņemas no ārzemēm. Naudas mums nepietiek tāpēc, ka neko neražojam, bet tikai tirgojam un izdodam, līdz ar to šāds rezultāts ir likumsakarīgs. Taču pašlaik pasaulē ir iestājušies jauni laiki — pārtikas sāk trūkt arī valstīs, kur pirms dažiem gadiem bads vēl nebija tik skaudra problēma. Pārtikas trūkumam pasaulē ir vairāki iemesli. Pirmais — Indijas un Ķīnas ekonomiskā attīstība novedusi pie tā, ka tur palielinās pieprasījums pēc pārtikas. Otrais — biodegvielas ražošanas dēļ aizvien vairāk lauksaimniecības platību tiek atvēlēts biodegvielas izejvielu, nevis uzturā izmantojamu laukaugu audzēšanai. Trešais — klimata izmaiņu dēļ daudzviet vērojami ražas kritumi. Rezultāts abos gadījumos ir līdzīgs: visiem pasaulē pārtikas nepietiek.

Lai sniegtu kaut nelielu priekšstatu, kas draud piemeklēt aizvien vairāk un vairāk valstu, sniegšu dažus piemērus tam, kas notiek pasaulē. Pagājušajā nedēļā Haiti galvaspilsētā izbadējušies cilvēku tūkstoši uzbruka prezidenta pilij, pieprasot pārtiku. Tie izklīda tikai pēc tam, kad ieradās ANO miera uzturēšanas spēki. Nedēļas beigās krita Haiti valdība, savukārt Pasaules Banka piesolīja Latīņamerikas nabadzīgākajai valstij finanšu palīdzību. Tomēr tas ir tikai viens piemērs tam, ka pārtikas trūkums draud izraisīt aizvien jaunus konfliktus, aizvien vairāk nabadzības un citu nebūšanu. Pagājušā mēnesī līdzīgi pārtikas nemieri bija arī Ēģiptē, Ziloņkaula Krastā, Mauritānijā, Etiopijā, Madagaskarā, Filipīnās, Kamerūnā, Indonēzijā un citviet. Tās gan nav bagātākās valstis pasaulē, taču pašreizējā situācija liecina, ka to pulkam tuvākajā laikā pietuvosies aizvien jaunas zemes. Pakistānā un Taizemē pārtikas glabātavu apsardzībai jau norīkoti bruņotie spēki. Savukārt Burkinafaso protestā pret cenu kāpumu tiek rīkots ģenerālstreiks.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) datiem, pašlaik pasaulē 37 valstis saskaras ar pārtikas trūkumu. Pārtikas krājumi ir mazākie kopš 1980. gada. Pārtikas cenas pasaulē pagājušajā gadā ir cēlušās vidēji gandrīz par 80 procentiem, graudu cenas — par 42 procentiem. Pēc PLO vadītāja Žaka Djufa teiktā, ja valsts iedzīvotāji vairāk nekā pusi ienākumu izdod par pārtiku, tas jau ir riska faktors, lai situācija valstī kļūtu nestabila. Savukārt nestabilitāte provocē ne tikai nekārtības un grautiņus, bet arī plašākus nemierus, apdraudot pat valsts iekārtu.

Saikne starp biodegvielas ražošanas pieaugumu un pārtikas trūkumu parādās ne vienmēr. Skaidrs, ka laikā, kad pasaulē kāpj ne tikai pārtikas, bet arī naftas cenas, zemniekiem biodegviela ir papildus niša. Dzirdamas arī balsis, ka pie visa vainojamas ir attīstīto valstu lauksaimniecības subsīdiju sistēmas, kas kropļo tirgu. To atcelšana noteikti iepriecinātu jaunattīstības valstu ražotājus, taču izjauktu attīstīto valstu iespējas kontrolēt savu tirgu. Ko nozīmē nespēja kontrolēt savu tirgu, paši esam uzzinājuši, kopš pie mums kā neperspektīva likvidēta cukura rūpniecība. Eiropas Savienība domāja, ka ārzemju lētais cukurs mūsējo izkonkurētu.

Ko darīt? Teorētisks risinājums ir optimizēt lauksaimniecisko ražošanu, būvēt jaunus ceļus un attīstīt citu infrastruktūru, ieguldīt līdzekļus ražīguma kāpināšanai. Bez visa tā var piedāvāt jaunus avotus, no kurienes iegūt pārtiku — no teritorijām, kuru iedzīvotāji to gatavi ražot.

Šīs problēmas risināt var gan dažādas labas gribas organizācijas, piemēram, jau minētā ANO, gan tie uzņēmēji, kuri meklē jaunus noieta tirgus. Redzot, kas notiek pasaulē, vēl jocīgāk kļūst, domājot par Latvijas neražojošo ekonomiku un aizaugušajiem laukiem, kuros var augt gan rapsis, gan graudaugi. Mūsdienās labība ārvalstīm ir ne tikai nepieciešama — tās ir arī gatavas par to maksāt. Skaidrs, ka pasauli Latvija paēdināt nevar. Tas arī nav nepieciešams, taču gan peļņas daļu, gan ielāpu ekonomiskajām problēmām mēs varētu gūt — ja vien gribētu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi