Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Un kamēr mazs brūns teliņš…

Druva
00:00
17.01.2009
15

Līgatnē

Vai ar 13.janvāra grautiņu Doma laukumā būtu noslēdzies valsts politiskais, ekonomiskais un morālais pagrimums? Liekas gan, ka ne. Kas mūs sagaida rīt, parīt?

Kas vainīgs? Pretīgi klausīties varas pārstāvju centienus novelt atbildību uz miermīlīgā mītiņa rīkotājiem un dalībniekiem. Pašreizējā situācijā var vainot vienīgi varas kliķi, kas kļuvusi par atmirstošu čūlu uz sabiedrības miesas, un tā ir jānotīra.

Bet kas vainojams pie tā, ka divus gadu desmitus tauta ļauj sevi pazemot un nīdēt morāli pagrimušu politikāņu mafijai? Manā skatījumā, galvenā atbildība gulstas uz manas paaudzes (tagadējo 70-80 gadnieku) inteliģences sirdsapziņas, kas toreiz, pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, bija savu fizisko, intelektuālo un morālo spēku plaukumā, tomēr pieļāva tautas nospiešanu amorālas kliķes pakļautībā. Jau tad bija redzams, ka valdošā „Latvijas ceļa” darboņi, slēpjoties aiz liberālisma galēji labējā novirziena pamattēzes “katrs ir brīvs un atbildīgs par sevi” un pārvēršot to sauklī “grābj, kas var”, mērķtiecīgi uzsāka Latvijas “ceļu” uz iznīcību. Tolaik tauta nespēja sevi aizstāvēt un izprast situāciju, jo 50 gadus ilgušais totalitārais režīms bija iznīdējis cilvēkos spēju izprast demokrātijas piedāvātās iespējas un izmantot tās savā labā. Tieši inteliģencei bija (un ir) pienākums mācīt tautai demokrātiju. Taču inteliģences lielākā daļa norobežojās no šī pienākuma, pasīvi noskatījās, laikam ejot, iegrima apātijā vai arī brīžiem gan slepeni, gan atklāti (tas taču bija atļauts) pakritizēja notiekošo. Ar neiejaukšanos un malā stāvēšanu šī inteliģences daļa ir tieši līdzatbildīga par Latvijas valsts un tautas postu.

Taču neliela daļa cilvēku centās rīkoties. Arī viņi bija totalitārā režīma produkts, tomēr savas izglītības un intelekta priekšrocības izmantoja situācijas analīzei, izpratnei un novērtēšanai. Tie bija zinātnieki, augstskolu pasniedzēji, žurnālisti, skolotāji. Viņi centās runāt un rakstīt par valstī īstenotās politikas negatīvo virzību, par citām alternatīvām un perspektīvām. Taču vara nepieļāva novirzes no savas mērķtiecīgās politikas uz valsts izlaupīšanu un pakļaušanu starptautiskajai biznesa mafijai. Publiskajā telpā šo “disidentu” viedoklis gandrīz nenonāca. Bija arī centieni organizēt sabiedrību aktīvai rīcībai, lai aizstāvētu savas intereses, taču trūka līdzekļu pat informācijas izplatīšanai, un iesaistīt skaitliski vērā ņemamu sabiedrības daļu nebija iespējams. Saujiņai aktīvistu tas nav pa spēkam.

Esmu līdzdarbojusies šajās norisēs. Tāpēc jūtos tiesīga nosodīt to lielo inteliģences daļu, kas arī šodien nevēlas pildīt savu misiju – organizēt un aktivizēt pilsoņus vienotā spēkā valsts un tautas interešu aizstāvēšanai. Ar nosodošām, varai adresētām runām Doma laukumā un televīzijā nekas nav līdzēts. Sabiedrības nekrotizēto “virsslāni” tās nesasniedz. Atmirušos audus sabiedrības organisms var vienīgi nokratīt, ne atdzīvināt. To var izdarīt vienīgi pati sabiedrība, vēlētāji. Nevis apelējot pie varas sirdsapziņas (tā vairs nepazīst šādu jēdzienu), bet demokrātiski nomainot trūdošo varu.

Aicinu šodienas inteliģenci (pati esmu par vecu): māciet, aktivizējiet un galvenais – organizējiet sabiedrību par vienotu spēku. Lai varētu gan mainīt vēlēšanu likumu referendumā, gan ievēlēt deputāta vārda cienīgus parlamentāriešus. Tam nepieciešama jūsu griba, enerģija, entuziasms, laiks un smags darbs.

Atceramies, kā rakstīja Imants Ziedonis: “Un kamēr mazs brūns teliņš caur brūnu govi rit, jūs varat arī paspēt kaut ko vēl padarīt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi