Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Nepilnīgais izlīgums

Druva
00:00
27.01.2009
2

Politiķu domas pašlaik aizņem jaunas valdības veidošana, lai mazinātu savstarpējās nesaskaņas. Tomēr, tāpat kā iepriekš, viņu pārstāvētie pilsoņi ir aizmirsti un to domas – mazsvarīgas. 13. janvāra pasākumi, kas izraisīja pašreizējo situāciju, nākuši par labu vismaz daļai politiķu, taču ne tiem, kuri viņiem kaut ko mēģināja pateikt.

Runas par valdības paplašināšanu vai izlīguma valdības veidošanu vismaz nedaudz mazina iespēju, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers īstenos draudus atlaist Saeimu. Tomēr, līdzīgi kā Tautas partijas paziņojums, ka Saeima jāatlaiž pēc iespējas drīz, arī prezidenta aicinājums uz sarunām par jaunas valdības veidošanu ir tikai daļējs risinājums, lai mazinātu nestabilitāti. Partijām, kas iepriekšējos gadus ir cīnījušās savā starpā, pie viena galda varbūt arī izdosies nosēsties, taču kopā ar pilsoņiem tās nav un izskatās, arī nebūs.

Jēdziens „nacionālais izlīgums”, kas figurē izteikumos par to, kādai jābūt jaunai valdībai, ir maldinošs. Kurš ar ko jaunajā valdībā grasās izlīgt? Krasākajā scenārijā tas nozīmē, ka vienu koalīciju ir gatavas veidot partijas, kuru mērķi vai saskatītie ceļi līdz mērķim radikāli atšķiras. Mērenajā versijā jaunā valdība būs tā pati pašreizējā koalīcija, kas atšķaidīta ar opozīcijā nīkstošo „Jauno laiku” un tā atlūzām – „Pilsonisko savienību”. Tas arī ir viss. Un vēl „jaunas sejas”, lai jaunā valdība no vaiga neliktos pārlieku veca un pierasta.

Citiem vārdiem sakot, „nacionālais izlīgums” šajā izpratnē nozīmē izlīgumu starp partijām. Savukārt par to, kāds būs sabiedrības skatījums uz valdības un Saeimas darbu, šajā brīdī jau tiek aizmirsts. Idejai par Saeimas atlaišanu pamatā ir tēze, ka sabiedrība neuzticas pie varas esošajiem politiķiem un labprāt ievēlētu jaunus. Jaunie, lai cik veci patiesībā nebūtu, tādā gadījumā varētu teikt, ka sabiedrība tos ir atbalstījusi un atļāvusi turpināt darbu. Atkal uz kādu laiku būtu vismaz formāls pamats apgalvot, ka pie varas esošie politiķi ir demokrātiskā veidā ievēlēti, bet pilsoņiem, kam faktiski nav nekādas varas pār viņiem, par sava balsojuma rezultātiem jābūt atbildīgiem. Tas nav neko efektīvs veids, kā tuvināt politiķus un pilsoņus, bet vismaz kāds kontakts starp viņiem ir. Savukārt tagad, kad politiķiem prātā ir „nacionālais izlīgums”, to ļaužu viedoklis, kas piedalījās 13. janvāra pasākumos, ir tikpat nesvarīgs nekā agrāk.

Jāpiebilst gan, ka Doma laukumā sanākušo cilvēku viedoklis ir nekonkrēts, tas nebija vērsts uz problēmu risināšanu, jo nebija jau neviena, kas to kaut kur pavērš. Pamata sauklis toreiz bija, ka Saeima jāatlaiž, pamata vēstījums – ka dzīve ir grūta. Arī tagad neviens nesola, ka tā kļūs vieglāka, toties ir jaušami mēģinājumi Vecrīgas grautiņus skaidrot atbilstoši dažādām politiskām vajadzībām. Piemēram, ka opozīcija ar saviem masu pasākumiem ir bezatbildīga un apdraud sabiedrības drošību; ka iekšlietu struktūras nespēj valstī nodrošināt kārtību; ka tautas pacietības mērs ir pilns un ka latvieši ir atmetuši savu miermīlīgo dabu, lai beidzot pieprasītu atpakaļ to, kas tiem zagts. Tomēr atšķirībā no pašas Doma laukuma akcijas, kas vairāk izcēlās nevis ar saturu, bet ar dalībnieku dažādību, grautiņš bija lielākoties piedzērušu jauniešu dauzīšanās. Nav pamata uzskatīt, ka cilvēki, kas meta akmeņus, kādā veidā pārstāv Latvijas sabiedrību. Jā, netrūkst tādu cilvēku, kas grautiņu atbalsta, taču, jo vairāk tādu ir, jo tālāk mēs esam no reāla darba, lai sasniegtu pozitīvas pārmaiņas. Protesta akcija rezultātus var dot nevis tad, kad pūlis satrakojas, bet tad, ja akcijai ir līderi, kuri spēj atrisināt problēmas, bet tautas atbalsts politiķiem viņus liek ņemt vērā. 13. janvārī nekādas programmas nebija, un tautas dusmas palika tikai dusmas. Un tad akmeņi, lai cik centīgi mesti, mērķī netrāpa.

Pārmaiņas tajā, kas mums nepatīk politiķu darbos, nenāks pašas no sevis, un ar aklu ārdīšanos arī tās nevar atnest. Kā redzams, iznākums ir tāds, ka publiskajos izteikumos pasākuma pamatbūtību – cilvēku problēmas, nebūšanas un neapmierinātību – nomaina vainīgā meklējumi. Sākas rādīšana ar pirkstiem uz tiem, kas nav rīkojušies tā, kā vajadzēja, un tiem, kas it kā ir provocējuši vai no grautiņa guvuši kādu labumu. Ja daļa sabiedrības, kas meta akmeņus, šādā veidā izlādējās – lai jau tiek. Taču politisko aprindu darbos, kas sākās pēc šiem pasākumiem, nav runas par to, kā mainīt attiecības ar sabiedrību. Politisko krīzi politiķi varbūt arī pārcietīs un viens otru pacietīs, bet iemesli, kāpēc visas šīs nebūšanas sākās, tā arī atrisināti nebūs. Tautas kustības ir jāvērš nevis uz to, lai visus atlaistu, bet gan lai ievēlētos piespiestu strādāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi