Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Nepilnīgais izlīgums

Druva
00:00
27.01.2009
1

Politiķu domas pašlaik aizņem jaunas valdības veidošana, lai mazinātu savstarpējās nesaskaņas. Tomēr, tāpat kā iepriekš, viņu pārstāvētie pilsoņi ir aizmirsti un to domas – mazsvarīgas. 13. janvāra pasākumi, kas izraisīja pašreizējo situāciju, nākuši par labu vismaz daļai politiķu, taču ne tiem, kuri viņiem kaut ko mēģināja pateikt.

Runas par valdības paplašināšanu vai izlīguma valdības veidošanu vismaz nedaudz mazina iespēju, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers īstenos draudus atlaist Saeimu. Tomēr, līdzīgi kā Tautas partijas paziņojums, ka Saeima jāatlaiž pēc iespējas drīz, arī prezidenta aicinājums uz sarunām par jaunas valdības veidošanu ir tikai daļējs risinājums, lai mazinātu nestabilitāti. Partijām, kas iepriekšējos gadus ir cīnījušās savā starpā, pie viena galda varbūt arī izdosies nosēsties, taču kopā ar pilsoņiem tās nav un izskatās, arī nebūs.

Jēdziens „nacionālais izlīgums”, kas figurē izteikumos par to, kādai jābūt jaunai valdībai, ir maldinošs. Kurš ar ko jaunajā valdībā grasās izlīgt? Krasākajā scenārijā tas nozīmē, ka vienu koalīciju ir gatavas veidot partijas, kuru mērķi vai saskatītie ceļi līdz mērķim radikāli atšķiras. Mērenajā versijā jaunā valdība būs tā pati pašreizējā koalīcija, kas atšķaidīta ar opozīcijā nīkstošo „Jauno laiku” un tā atlūzām – „Pilsonisko savienību”. Tas arī ir viss. Un vēl „jaunas sejas”, lai jaunā valdība no vaiga neliktos pārlieku veca un pierasta.

Citiem vārdiem sakot, „nacionālais izlīgums” šajā izpratnē nozīmē izlīgumu starp partijām. Savukārt par to, kāds būs sabiedrības skatījums uz valdības un Saeimas darbu, šajā brīdī jau tiek aizmirsts. Idejai par Saeimas atlaišanu pamatā ir tēze, ka sabiedrība neuzticas pie varas esošajiem politiķiem un labprāt ievēlētu jaunus. Jaunie, lai cik veci patiesībā nebūtu, tādā gadījumā varētu teikt, ka sabiedrība tos ir atbalstījusi un atļāvusi turpināt darbu. Atkal uz kādu laiku būtu vismaz formāls pamats apgalvot, ka pie varas esošie politiķi ir demokrātiskā veidā ievēlēti, bet pilsoņiem, kam faktiski nav nekādas varas pār viņiem, par sava balsojuma rezultātiem jābūt atbildīgiem. Tas nav neko efektīvs veids, kā tuvināt politiķus un pilsoņus, bet vismaz kāds kontakts starp viņiem ir. Savukārt tagad, kad politiķiem prātā ir „nacionālais izlīgums”, to ļaužu viedoklis, kas piedalījās 13. janvāra pasākumos, ir tikpat nesvarīgs nekā agrāk.

Jāpiebilst gan, ka Doma laukumā sanākušo cilvēku viedoklis ir nekonkrēts, tas nebija vērsts uz problēmu risināšanu, jo nebija jau neviena, kas to kaut kur pavērš. Pamata sauklis toreiz bija, ka Saeima jāatlaiž, pamata vēstījums – ka dzīve ir grūta. Arī tagad neviens nesola, ka tā kļūs vieglāka, toties ir jaušami mēģinājumi Vecrīgas grautiņus skaidrot atbilstoši dažādām politiskām vajadzībām. Piemēram, ka opozīcija ar saviem masu pasākumiem ir bezatbildīga un apdraud sabiedrības drošību; ka iekšlietu struktūras nespēj valstī nodrošināt kārtību; ka tautas pacietības mērs ir pilns un ka latvieši ir atmetuši savu miermīlīgo dabu, lai beidzot pieprasītu atpakaļ to, kas tiem zagts. Tomēr atšķirībā no pašas Doma laukuma akcijas, kas vairāk izcēlās nevis ar saturu, bet ar dalībnieku dažādību, grautiņš bija lielākoties piedzērušu jauniešu dauzīšanās. Nav pamata uzskatīt, ka cilvēki, kas meta akmeņus, kādā veidā pārstāv Latvijas sabiedrību. Jā, netrūkst tādu cilvēku, kas grautiņu atbalsta, taču, jo vairāk tādu ir, jo tālāk mēs esam no reāla darba, lai sasniegtu pozitīvas pārmaiņas. Protesta akcija rezultātus var dot nevis tad, kad pūlis satrakojas, bet tad, ja akcijai ir līderi, kuri spēj atrisināt problēmas, bet tautas atbalsts politiķiem viņus liek ņemt vērā. 13. janvārī nekādas programmas nebija, un tautas dusmas palika tikai dusmas. Un tad akmeņi, lai cik centīgi mesti, mērķī netrāpa.

Pārmaiņas tajā, kas mums nepatīk politiķu darbos, nenāks pašas no sevis, un ar aklu ārdīšanos arī tās nevar atnest. Kā redzams, iznākums ir tāds, ka publiskajos izteikumos pasākuma pamatbūtību – cilvēku problēmas, nebūšanas un neapmierinātību – nomaina vainīgā meklējumi. Sākas rādīšana ar pirkstiem uz tiem, kas nav rīkojušies tā, kā vajadzēja, un tiem, kas it kā ir provocējuši vai no grautiņa guvuši kādu labumu. Ja daļa sabiedrības, kas meta akmeņus, šādā veidā izlādējās – lai jau tiek. Taču politisko aprindu darbos, kas sākās pēc šiem pasākumiem, nav runas par to, kā mainīt attiecības ar sabiedrību. Politisko krīzi politiķi varbūt arī pārcietīs un viens otru pacietīs, bet iemesli, kāpēc visas šīs nebūšanas sākās, tā arī atrisināti nebūs. Tautas kustības ir jāvērš nevis uz to, lai visus atlaistu, bet gan lai ievēlētos piespiestu strādāt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
25

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
20

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
413

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
63

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Ziloni nepataisīt par mušu

21:56
13.06.2024
33

Pēdējos gados, kopš teju ik dienu dzirdam ziņas un viedokļus par to, kas notiek Eiropas dienivaustrumos- Ukrainā, daudz ideju, ierosmju un iniciatīvu atskan arī saistībā ar militāro izglītotību. Tostarp par šīs jomas integrēšanu mācību programmās, ar to domājot dot jauniešiem un bērniem zināmu izpratni, kas notiek, ja patiešām pienāk stunda “X”. Kādu laiku, tieši pēc […]

Dāvināt vai nedāvināt

13:05
11.06.2024
30

Ap izlaidumu laiku sabiedrībā atkal skaļāk uzvirmo jautājums, vai pedagogiem un izglītības iestādei kā pateicība par bērnu izglītošanu ir jāpa­sniedz dāvana. Jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gadā, stājās spēkā Tiesībsarga ierosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas regulē mācību līdzekļu finansēšanas jautājumu. Tas bija brīdis, kad audzinātāji atteicās no naudas vākšanas klases fondam, paskaidrojot, ka […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi