Starptautiskā Valūtas fonda un pārējo kreditētāju nauda sākusi ieplūst Latvijā. Ja arī nav skaidrs, kā efektīvāk to tērēt, tad tas, ka aizvien vairāk nozarēm naudas sāk trūkt, kļūst redzams no dienas jo vairāk.
Pašlaik publiskajās diskusijās, kā jātērē aizņēmuma nauda, plašāk izskanējušas divas versijas. Pirmā, ko pirms pāris nedēļām aizstāvēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs – nauda jādod uzņēmējiem, lai tie ar savu rosību stimulē Latvijas ekonomiku. Savukārt Finanšu ministrs Atis Slakteris tūdaļ pēc tam paziņoja, ka „tāda lodziņa, pa kuru dalīs naudu, nebūs”. Finanšu ministrija plāno starptautisko finanšu institūciju piešķirto naudu tautsaimniecībā novirzīt caur valsts budžetu.
Kas notiek ar valsts ekonomiku? Pašreizējais ceļš, kādu to ir izvēlējusies Latvija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu, ir izdevumu maksimāla apcirpšana un nodokļu palielinājums. Lai arī īstermiņā tas ļauj valstij ietaupīt līdzekļus, tomēr bez ārējas palīdzības šādā režīmā dzīvot ir grūti. Paaugstinātie nodokļi nožņaudz ekonomiku – ja nauda netiek tērēta, tā arī nenonāk atpakaļ nedz valsts budžetā, nedz uzņēmēju kabatās un viņu nodarbināto cilvēku algu kontos. Mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, kritās par gandrīz 17 procentiem, un nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā tendence mainīsies.
Valsts budžetam papildus nauda ir ļoti nepieciešama. Pašlaik notiek cīniņi par elementārāko valdības solījumu izpildi, tai skaitā par pensiju indeksāciju. Tautas partijas pārstāvis Gundars Bērziņš pirms divām nedēļām stāstīja, ka situācijā, kad sociālie ieņēmumi tik ļoti samazinās, indeksēt pensijas nedrīkst, jo tad drīz vairs nebūs naudas pensiju izmaksai. Arī premjerministrs Ivars Godmanis nav neko optimistisks šajā jautājumā, savukārt Labklājības ministrija vēl nav padevusies. Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu pērn pensiju nesamazināšana bija viens no Latvijas pozīcijas stūrakmeņiem, tomēr to palielināšanu neviens arī vairs nevar apsolīt.
Cita joma, kur var redzēt, kā nauda iztek, ir bezdarbnieku pabalsti. Pēc Labklājības ministrijas datiem, jau šogad var izveidoties situācija, ka kontos, no kuriem jāizmaksā bezdarbnieka pabalsts, veidosies deficīts. Tanī pašā laikā bezdarbs palielinās, un tas notiek ne tikai tāpēc, ka cilvēkiem nav darba uzņēmējdarbības apsīkuma dēļ. Savu pieplūdumu veido arī dažādu optimizācijas un ekonomēšanas pasākumu dēļ atlaistie. Tā jau sanāk – valsts pārvalde mums ir nepamatoti dārga, kad ar skubu jāmeklē, kur ietaupīt, viens no variantiem ir samazināt štatus. Tomēr atlaistie cilvēki jau nekur nepazūd, viņi papildina bezdarbnieku rindas, un valsts tiem maksā bezdarbnieka pabalstu. Kā darba meklējumos pašlaik sokas, droši vien var pastāstīt tie, kas jau tagad stundām stāv rindās Nodarbinātības valsts aģentūrā, tikai lai reģistrētos par bezdarbnieku. Ja labi laiki nav uzņēmējdarbībai, tad nevar rēķināties ar lielu pieprasījumu pēc bijušajiem valsts iestāžu un dažādu uzņēmumu darbiniekiem, lai par ko viņi arī nepārkvalificētos. Un, ja situācija darba tirgū nekļūs labāka, tad diez vai kādam ir padoms, ko darīt cilvēkiem, kad bezdarbnieka pabalsts vairs nepienāksies.
Šādā situācijā maigākais risinājums ir nevis atlaist cilvēkus, bet gan, ja reiz ir tāda taupības politika, samazināt algas vai arī taupīt kaut kur citur. Tas attiecas gan uz valsts iestādēm, kas var centralizēti regulēt nodarbinātības politiku, gan uz privāto sektoru, kam var palīdzēt ar atbilstošu pretimnākšanu uzņēmējiem. Tomēr interesanti būtu uzzināt, cik liels ekonomisko migrantu vilnis pašlaik veļas ārā no Latvijas. Lai cik ciniski tas neizklausītos, pašlaik Latvijai būtu tikai izdevīgi, ja cilvēki, kam šeit nav darba, to meklētu un atrastu ārpus valsts.
Grūti ir arī zemniekiem – piena iepirkuma cena pazeminās, savukārt patēriņa samazinājuma dēļ to ražojumiem mazinās noiets. Ekonomikas žņaugšanas sekas izjūt arī citas nozares, un kopumā šis ir stāsts par to, ka ne jau tikai valsts budžetam ir pamatīgas problēmas un ne jau tikai no budžeta lāpīšanas ir atkarīgs tas, kādā stāvoklī ir ekonomika.
Mums ir piešķirts 7,5 miljardus eiro liels ārvalstu aizdevums, kas pašlaik jāliek lietā. Nauda tātad tiks novirzīta valsts budžetā, par tiešu uzņēmējdarbības stimulēšanu nav ne runas. Ja šīs naudas ietekmi uzņēmēji vispār izjutīs, tad efekts parādīsies ļoti lēni. Nav gan garantijas, ka efekts būs vispār – ja politiskās nestabilitātes laikā naudu kontrolē politiķi, no kuriem daži gribētu jaunu Saeimu vai vismaz jaunu valdību, tad nav lielas pārliecības, ka par šīs naudas efektīvu izmantošanu kāds ir gatavs atbildēt.
Komentāri