Pirmdiena, 24. jūnijs
Vārda dienas: Jānis

Kā dalīt miljardus

Druva
00:00
03.02.2009
4

Starptautiskā Valūtas fonda un pārējo kreditētāju nauda sākusi ieplūst Latvijā. Ja arī nav skaidrs, kā efektīvāk to tērēt, tad tas, ka aizvien vairāk nozarēm naudas sāk trūkt, kļūst redzams no dienas jo vairāk.

Pašlaik publiskajās diskusijās, kā jātērē aizņēmuma nauda, plašāk izskanējušas divas versijas. Pirmā, ko pirms pāris nedēļām aizstāvēja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs – nauda jādod uzņēmējiem, lai tie ar savu rosību stimulē Latvijas ekonomiku. Savukārt Finanšu ministrs Atis Slakteris tūdaļ pēc tam paziņoja, ka „tāda lodziņa, pa kuru dalīs naudu, nebūs”. Finanšu ministrija plāno starptautisko finanšu institūciju piešķirto naudu tautsaimniecībā novirzīt caur valsts budžetu.

Kas notiek ar valsts ekonomiku? Pašreizējais ceļš, kādu to ir izvēlējusies Latvija sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu, ir izdevumu maksimāla apcirpšana un nodokļu palielinājums. Lai arī īstermiņā tas ļauj valstij ietaupīt līdzekļus, tomēr bez ārējas palīdzības šādā režīmā dzīvot ir grūti. Paaugstinātie nodokļi nožņaudz ekonomiku – ja nauda netiek tērēta, tā arī nenonāk atpakaļ nedz valsts budžetā, nedz uzņēmēju kabatās un viņu nodarbināto cilvēku algu kontos. Mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar gadu iepriekš, kritās par gandrīz 17 procentiem, un nav sagaidāms, ka tuvākajā laikā tendence mainīsies.

Valsts budžetam papildus nauda ir ļoti nepieciešama. Pašlaik notiek cīniņi par elementārāko valdības solījumu izpildi, tai skaitā par pensiju indeksāciju. Tautas partijas pārstāvis Gundars Bērziņš pirms divām nedēļām stāstīja, ka situācijā, kad sociālie ieņēmumi tik ļoti samazinās, indeksēt pensijas nedrīkst, jo tad drīz vairs nebūs naudas pensiju izmaksai. Arī premjerministrs Ivars Godmanis nav neko optimistisks šajā jautājumā, savukārt Labklājības ministrija vēl nav padevusies. Sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu pērn pensiju nesamazināšana bija viens no Latvijas pozīcijas stūrakmeņiem, tomēr to palielināšanu neviens arī vairs nevar apsolīt.

Cita joma, kur var redzēt, kā nauda iztek, ir bezdarbnieku pabalsti. Pēc Labklājības ministrijas datiem, jau šogad var izveidoties situācija, ka kontos, no kuriem jāizmaksā bezdarbnieka pabalsts, veidosies deficīts. Tanī pašā laikā bezdarbs palielinās, un tas notiek ne tikai tāpēc, ka cilvēkiem nav darba uzņēmējdarbības apsīkuma dēļ. Savu pieplūdumu veido arī dažādu optimizācijas un ekonomēšanas pasākumu dēļ atlaistie. Tā jau sanāk – valsts pārvalde mums ir nepamatoti dārga, kad ar skubu jāmeklē, kur ietaupīt, viens no variantiem ir samazināt štatus. Tomēr atlaistie cilvēki jau nekur nepazūd, viņi papildina bezdarbnieku rindas, un valsts tiem maksā bezdarbnieka pabalstu. Kā darba meklējumos pašlaik sokas, droši vien var pastāstīt tie, kas jau tagad stundām stāv rindās Nodarbinātības valsts aģentūrā, tikai lai reģistrētos par bezdarbnieku. Ja labi laiki nav uzņēmējdarbībai, tad nevar rēķināties ar lielu pieprasījumu pēc bijušajiem valsts iestāžu un dažādu uzņēmumu darbiniekiem, lai par ko viņi arī nepārkvalificētos. Un, ja situācija darba tirgū nekļūs labāka, tad diez vai kādam ir padoms, ko darīt cilvēkiem, kad bezdarbnieka pabalsts vairs nepienāksies.

Šādā situācijā maigākais risinājums ir nevis atlaist cilvēkus, bet gan, ja reiz ir tāda taupības politika, samazināt algas vai arī taupīt kaut kur citur. Tas attiecas gan uz valsts iestādēm, kas var centralizēti regulēt nodarbinātības politiku, gan uz privāto sektoru, kam var palīdzēt ar atbilstošu pretimnākšanu uzņēmējiem. Tomēr interesanti būtu uzzināt, cik liels ekonomisko migrantu vilnis pašlaik veļas ārā no Latvijas. Lai cik ciniski tas neizklausītos, pašlaik Latvijai būtu tikai izdevīgi, ja cilvēki, kam šeit nav darba, to meklētu un atrastu ārpus valsts.

Grūti ir arī zemniekiem – piena iepirkuma cena pazeminās, savukārt patēriņa samazinājuma dēļ to ražojumiem mazinās noiets. Ekonomikas žņaugšanas sekas izjūt arī citas nozares, un kopumā šis ir stāsts par to, ka ne jau tikai valsts budžetam ir pamatīgas problēmas un ne jau tikai no budžeta lāpīšanas ir atkarīgs tas, kādā stāvoklī ir ekonomika.

Mums ir piešķirts 7,5 miljardus eiro liels ārvalstu aizdevums, kas pašlaik jāliek lietā. Nauda tātad tiks novirzīta valsts budžetā, par tiešu uzņēmējdarbības stimulēšanu nav ne runas. Ja šīs naudas ietekmi uzņēmēji vispār izjutīs, tad efekts parādīsies ļoti lēni. Nav gan garantijas, ka efekts būs vispār – ja politiskās nestabilitātes laikā naudu kontrolē politiķi, no kuriem daži gribētu jaunu Saeimu vai vismaz jaunu valdību, tad nav lielas pārliecības, ka par šīs naudas efektīvu izmantošanu kāds ir gatavs atbildēt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vasaras saulgrieži zīmīgi bijuši visām tautām

17:04
20.06.2024
39

Cik ļoti gaidām pavasari atnākam, pēc tam – kaldinām plānus, ko darīsim vasarā, ko pagūsim īstenot gada siltajā, saulainākajā periodā. Mēs, kas dzīvojam ziemeļu puslodē, visvairāk dienas gaismas saņemam Vasaras saulgriežos – neviena cita diena to nenes tik daudz kā šī burtiskā nozīmē. Tas ir lūzuma punkts, kurā dienas sāk kļūt īsākas un naktis garākas. […]

Karš turpinās

17:03
18.06.2024
19

Tikšanās ar ukraiņiem vienmēr ir emocionāla, gan ar tiem, kuri kā bēgļi nonākuši Latvijā, bet kuru radinieki turpina sargāt savu tēvzemi, gan tiem, kuri arvien dzīvo Ukrainā. Tāda tā bija, arī satiekoties ar skolotāju Nataliju Vodianu, kura Latvijā ieradās kopā ar skolēniem, lai pie mums divas nedēļas atpūstos no ikdienā piedzīvotā viņu valstī, kur kara […]

Kādu bruģējām ceļu uz Briseli

22:56
16.06.2024
51

Par Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātu droši var teikt – ievēlējām gudrus cilvēkus, kuri aizstāvēs Latvijas intereses un pratīs to izdarīt. Pie vēlēšanu iecirkņiem satiktie atklāja, ka nav bijis grūti izvēlēties, jo skaidrs, kādu nākotni vēlas. Visgrūtāk bija tiem, kuri par politiku neinteresējas un vēlēšanās piedalījās pirmoreiz. Kāda astoņpadsmitgadnieka mamma dalījās pārdomās, ka ar dēlu daudz […]

Zudušais un palikušais

07:55
14.06.2024
37

Šodien Latvijai sēru noformējums. Ir Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Vistiešāk tā skar tos, kas genocīdu piedzīvoja uz savas ādas, arī tos, kuru priekšteči bija uz Sibīriju izsūtīto vidū. Diemžēl tādu ir ļoti daudz, gandrīz katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds deportāciju skartais, ja ne gluži ģimenē, tad draugs vai kaimiņš bija nelaimīgo vidū. Un […]

EP vēlēšanas: bez pārsteigumiem

06:01
14.06.2024
420

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, 9 deputāti no Latvijas ir ievēlēti, un viss pagājis mierīgi, vien daži nelieli incidenti. Nopietnākais no tiem bija desmit neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes kādā iecirknī, ko pamanīja acīga vēlētāja. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija […]

Dabas likumi un selektīvā empātija

21:57
13.06.2024
71

Durbes jūras ērgļu ligzdā vairākus gadus pēc kārtas ligzdošana beidzās nesekmīgi, tāpēc nolēmu, ka šo skaisto putnu dzīves gaitām nesekošu. Ir bēdīgi, ka tā arī neizaug jauni ērgļi. Tomēr mākslīgā interneta algoritms manu interesi atceras un ik pa laikam parāda ziņas par putnu vērošanas kamerās redzamo. Tā uzzināju, ka arī šogad jūras ērgļu Mildai perējums […]

Tautas balss

Zināšanas, kas vajadzīgas katram

17:05
18.06.2024
18
Lasītāja G raksta:

“Pagājušajā nedēļā Valmierā ikviens varēja uzzināt un arī praktiski pamācīties, kas tieši darāms krīzes situācijās. Aizsardzības ministrija rīkoja dienu “Bruņojies ar zināšanām”, kur speciālisti tikās ar iedzīvotājiem. Tāds pasākums bija pavisam 14 pilsētās Latvijā, bet mūsu valstī taču ir daudz vairāk pilsētu un visās dzīvo cilvēki, visur vajadzīgas šādas zināšanas, īpaši jau šajā situācijā, kurā […]

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
22
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
33
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
25
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
41
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Sludinājumi