Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ar cerībām – uz krīzi

Druva
23:00
21.04.2009
5

bijusī izglītības metodiķe Cēsu rajonā

Mūsu attieksme radīja šo krīzi, kuru patlaban pārdzīvojam. Attieksme, kura ļoti mainījās pēdējos gados. Sabiedrībai sajuka mērķi ar līdzekļiem. Tas ļoti labi atspoguļojās jauniešos. Uz jautājumu – kāpēc jāstrādā, agrāk skolēniem bija atbildes – man no tā būs gandarījums, sevi realizēšu, būs interesanta dzīve, būšu noderīgs. Pēdējos divos gados atbildēs sāka dominēt tikai nauda un vēlme labi dzīvot. Pat skolas savās reklāmās, sarunās ar bērniem sāka uzsvērt, ka galvenais ir labi atpūsties, ka to pie viņiem varēs īstenot, nepaskaidrojot, no kā atpūsties. Laba atpūta taču seko labi padarītam darbam.

Arī starptautiski pētījumi parādīja, ka postmodernisma valstīs, kāda ir arī mūsējā, arvien augstāka vērtība tiek piešķirta naudai un atpūtai. Krīze jau klauvēja pie durvīm. Nu esam piedzīvojuši garīgo krīzi, pazaudējot pamata izpratni par lietām, par to, kas mums katram svarīgs un vērtīgs. Mēs taču arvien mazāk runājām par kvalitāti, vairāk par kvantitatīviem rādītājiem.

Pienācis laiks pārvērtēšanai, sabiedrībai atkal ir iespēja kļūt labākai, vairāk vērstai uz personības izziņu, atbildības uzņemšanos par savu dzīvi. Strādājot ar bezdarbniekiem, bieži sastapos ar attieksmi – kādu profesiju piedāvāsiet, tādu izvēlēšos. Bet jāsāk ar to, ko, tu, bezdarbniek, gribi, un jāizvērtē, ko tu vari no tā, ko gribi. Kādu laiku esam dzīvojuši, domājot tikai par naudas taisīšanu – no naudas uz naudu. Tagad saprotam, ka nevienam tādu darbu nevajag. Pienācis laiks ieskatīties, ko tad mēs pa īstam gribam darīt. Man liekas, Dieviņš devis laiku pārdomām, meklējot darbu un sevis pielietojumu tajā, kas darītāju interesē, darbā, kas dod gandarījumu, darbā, bez kura nevar dzīvot. Ja nevari nezīmēt un nerakstīt, tad zīmē un raksti, bet ja ne, tad naudas dēļ velti neķērnā papīru.

Kas pašlaik ir citādāks? Mēs bijām iesākuši dzīvot ar uzskatu, ka galvenais ir gribēt un vēlēties kaut ko iegūt, neaizdomājoties, vai mums to vajag. Mums visu laiku pa priekšu gāja neierobežota, neizvērtēta gribēšana. Nu un kas ir tagad? Bezdarbnieki ar diviem, trim telefoniem, ģimenes ar divām mašīnām, vairākiem dzīvokļiem. Gribējām to visu. Bet vai mums tos vajadzēja? Par visu taču jāmaksā. Pat tagad, esot krīzē, nespējam izvērtēt, vai mums visu to vajag, vai ņemt un atstāt tikai reāli vajadzīgas lietas. To gan ir grūti izdarīt, ja nupat bijusi aizraušanās ar miljonu pelnīšanu. Miljonu, kurus kapā līdzi nepaņemsi. Ne reti cilvēki, no pārstrādāšanās bezsamaņā nokrituši, nāca pie apgaismības – man to steigu nevajag, es gribu dzīvot. Krīze ir laiks, lai nemuktu no sevis. Tā dod laiku pārdomām. Paldies Dievam par to.

Ja mēs nedomāsim īstermiņā – no kā ātrumā atteiksimies, ko saīsināsim, bet padomāsim tālejoši – kā labāk dzīvot, atstājot to, ko vajag, mēs sapratīsim, ka viss mums jau ir. Nav taču bijis ne kara, ne zemestrīces vai epidēmijas. Nekā tāda, kas būtu atņēmis mūsu resursus. Cilvēkiem ir saglabājies intelekts. Kvalitāte nav pasliktinājusies. Tādi paši kā pirms novembra, kad sākās krīze, esam palikuši. Mums ir tā pati izpratne par labu dzīvi. Tas, ko mēs, padomju laika cilvēki, nezinājām, piemēram, ko nozīmē ar ģimeni kopā labi pavadīt laiku, kopt ģimenes attiecības. (Atcerēsimies slaucējas, kuras strādāja no rīta līdz vakaram, bērnus atstājot piesietus pie gultas, lai tālu neaiziet.)

Ar savu intelektu un izpratni par lietām varam izvētīt, ko katrs vislabāk varam darīt un kas reāli vajadzīgs. Taču problēmas ir. Iedziļināties negribas. Tas nozīmē, ka vēl nemaz tik slikti nav. Taču, jo ātrāk katrs

uzņemsimies atbildību un domāsim, jo ātrāk iziesim no krīzes. Cilvēki saka – ārprāts, viss it kā notiek vienā reizē – reģionālā reforma reizē ar krīzi – ārējo, iekšējo, garīgo. Bet varbūt satricinājums būs pietiekami liels un mēs beidzot pamanīsim jēgu – kāpēc un ko mēs darām? Kamēr satricinājums ir neliels un tā novēršanai atliek tikai atteikties no kaut kā lieka, nevis mainīties pašiem, gaidītā rezultāta nebūs. Ja sistēma uztur sevi, tā ir dzīvotspējīga pa vecam. Tāpēc es ļoti cerīgi skatos uz krīzi. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi