Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

PCTVL: Budžetu vajag glābt uz valsts augstāko ierēdņu rēķina

Druva
09:03
15.06.2009
6

Latvijas valdības piedāvātie budžeta grozījumi, kas paredz palielināt nodokļus un apgriezt pensijas nav pieņemami nevienam, izņemot valdošās partijas, kas vainojamas šajā katastrofālajā situācijā, kurā nonākusi valsts. Valdība vēlas, lai par viņas kļūdām samaksā pensionāri un cilvēki , kuri strādā sabiedrībai būtiskās nozarēs- skolotāji, mediķi, policisti. Ja valdības plāni tiks realizēti, tad samazināsies to cilvēku ienākumi, kuri jau tagad dzīvo zem oficiālā iztikas minimuma. Mēnesi atpakaļ, 1.maija priekšvakarā, pēc PCTVL un Latvijas Celtnieku savienības iniciatīvas organizētā bezdarbnieku marša dalībnieki, vērsās pie Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta. Mēs piedāvājām ieviest speciālu nodokli greznajiem īpašumiem, kas pieder bijušajiem un patreizējiem valsts un pašvaldību ierēdņiem. Mūsuprāt tieši bagātajiem ierēdņiem ir jādalās ar sabiedrību daļā savu ienākumu. No Finanšu ministrijas sniegtā atbilde pārsteidza ar savu cinismu. Ierēdņi uzskatīja, ka pieprasījuma autoriem ir jāsamierinās ar ministrijas sniegto skaidrojumu, kas noder labākajā gadījumā kā materiāls sabiedrības mācības stundai skolā. Ministrija atbildēja, ka “tā kā strādājošie maksā sociālo nodokli, no kura tiek izmaksātas pensijas un pabalsti, tad sociālā taisnīguma princips mūsu sabiedrībā jau ir nodrošināts.” Ar savu atbildi Finanšu ministrijas ierēdņi tikai nostiprināja mūsu pārliecību, ka tā kā viņu kvalifikācija nav zemāka par vienkārša skolotāja līmeni, tad tieši skolotāja algai ir jākļūst par orientieri ierēdņa algas noteikšanai. Tāpēc, mēs atkārtojam jau mēnesi atpakaļ izteikto brīdinājumu: valsts atrodas uz sociālā sprādziena sliekšņa. Glābt mūs no katastrofas var tikai ārkārtas pasākumi. Mēs piedāvājam realizēt sekojošus ārkārtas pasākumus: 1. Noteikt “griestus” valsts un pašvaldību amatpersonu ienākumiem. Šiem “griestiem” ir jābūt piesaistītiem pedagoga darba algas likmei un tie nedrīkst pārsniegt četras pedagoga algas. 2. Nekavējoties jāievieš greznuma nodoklis. Ar šo nodokli ir jāapliek bijušo un esošo pašvaldības un valsts ierēdņu dārgie īpašumi. Nodokļa summas noteikšanai ir jāizmanto amatpersonu deklarācijas un Valsts ieņēmumu dienesta veiktā audita rezultāti. 3. Jānosaka pilnīgs aizliegums iepirkt tehniku un bruņojumu Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Nepieciešams iesaldēt Latvijas dalību visās starptautiskajās organizācijās un līgumos, ja šādu darbību rezultātā var sataupīt finanšu resursus. Vienlaicīgi ar augstākminēto pasākumu ieviešanu ir nepieciešams saglabāt patreizējo pensiju līmeni, kā arī algas sabiedriski nozīmīgās sfērās. Gadījumā, ja valdība neieklausīsies mūsu prasībās un uzsāks iecerēto pensiju un algu samazināšanu, mūsu vadītās partijas un arodbiedrības ir gatavas organizēt plašas protesta akcijas. Partijas PCTVL līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka, Jakovs Pliners, Juris Sokolovskis Latvijas Jaunatnes partijas priekšsēdētājs Jānis Kuzins Latvijas Celtnieku arodbiedrības priekšsēdētājs Jurijs Smirnovs

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi