Nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Vienotība, kurai būs 33 vietas Saeimā. Kopā ar ZZS (22 vietas) un VL/TB (8 vietas) esošai valdības koalīcijai būs 63 vietas parlamentā. Tas ir ļoti spēcīgs un stabils vairākums, lai Valdis Dombrovskis varētu turpināt uzsāktās valsts pārvaldes reformas un sadarbību ar SVF.
Taču vēlēšanu vakarā sarunās ar Vienotības kolēģiem, kā arī klausoties radio un TV ziņas, varēja nojaust, ka tiek pieļauta iespēja par šīs jau tā kuplās koalīcijas iespējamu paplašināšanu, ietverot tajā arī Saskaņas Centru, kas vēlēšanās ir ieguvis otro vietu un 29 mandātus. Es argumentēšu pret šāda soļa speršanu. 1. Koalīcijai ar 63 balsīm Saeimā ir stabils vairākums. Iekļaujot vēl vairāk balsu faktiski nozīmētu valdības destabilizāciju, jo pašiem savā starpā būs grūti vienoties par jebkuru jautājumu.
2. Plaši tiek tiražēts, ka SC nevar ignorēt, jo tā būs pārstāvēta Saeimā ar 29 mandātiem. Demokrātijas prakse pierāda, ka rīcībspējīgas valdības nav tās, kuras veido visi parlamenta ievēlētie spēki, bet tie, kuri spēj izveidot valdību ar mazāko iespējamo stabilo vairākumu. Jebkurā Eiropas valstī uztvertu par absurdu argumentu, ka koalīcija būtu jāpaplašina, jo “ir arī valstī citi uzskati, kas jāņem vērā”. Zviedriem ne prātā nenāk iesaistīt galēji labējos spēkus koalīcijā, Vācijā valdība labprāt iztiek bez sociāldemokrātiem, Anglijā leiboristi visi ir opozīcijā, utt. Demokrātija ir vairākuma vara, un pastāvošajai koalīcijai 10.Saeimā ir vairākums. 3. Latvijas ekonomikas uzlabošanai visvairāk vajadzīga stabilitāte. SC iesaistīšana ārvalstīs radītu nopietnu jautājumu, kā tas mainīs mūsu valsts uzņemto kursu. Ir plaši zināma SC orientācija tikai austrumu virzienā. Latvijai nav vajadzīga šāda lieka diskusija. Mums ir vajadzīga stabilitāte.
4. Pati SC ir izvēlējusies kā savu starptautiski sabiedroto nevis kādu Eiropas Savienības partiju, bet tieši Putina partiju “Vienotā Krievija”. Manuprāt, ir loģisks arguments, ka SC nav vietas Latvijā pie varas tik ilgi, kamēr viņi uztver savas politiskās mājas Krievijā, nevis Eiropā. Pēc tā ko var lasīt “Le Monde” sestdienas izdevumā varu saprast, ka tai no Krievijas nāk ne tikai „gaišās idejas”, bet arī nopietns finansējums. Valdis Dombrovskis ir svarīga daļa Eiropas Tautas partijas grupas. Šai grupai nekādi nebūtu saprotami bez skaitliskas vajadzības veidot koalīciju ar Kremļa radniecīgu partiju.
5. Ja analizē vēlēšanu rezultātus, tad ir redzami divi zaudētāji: PLL un SC. PLL ir pierādījusi to, ka ar naudu nevar nopirkt visu, bet SC ir pierādījusi to, ka tā ir un paliek nišas partija, kura pārstāv nevis plašas tautas intereses, bet vienīgi dezorientēto krievvalodīgo vēlētāju intereses.
Protams, ir jautājums, kā sadarboties ar opozīciju. No valdības puses tas var būt kategoriski noraidoši, vai iesaistoši. Uzskatu, ka Vienotība var aicināt SC politiķus uz diskusijām par budžetu un citiem svarīgiem jautājumiem. Ja no viņiem nāk kādas labas idejas, tās nevajag kategoriski noraidīt. Saeimā, ja viņiem ir kāds spējīgs kandidāts, var atbalstīt viņu kādam amatam. Taču nekādā ziņā šo nevar saukt par iesaistīšanu koalīcijā. Tā var vienīgi būt konstruktīva sadarbība ar opozīciju kāda pastāv visās Eiropas valstīs. Nevajag pašiem nobīties no savas ēnas. Vienotība ir uzvarējusi vēlēšanas un var izveidot stabilu valdību, kura strādās nākamos četrus gadus ar 63 balsu vairākumu. Tas dos Vienotībai laiku pierādīt aizvien lielākai krieviski runājošai vēlētāju daļai to, ka viņu intereses var pat labāk pārstāvēt Vienotība – ar skaidru, labēji-centrisku ekonomisko un sociālo politiku. Krišjānis Kariņš, EP deputāts
Komentāri