Aleksejs Marčenko, AS Investīciju pārvaldes sabiedrības „Hipo Fondi” vecākais analītiķis Visā pasaulē investori gaida 3. novembri, kad beidzot ASV Federāla Rezervju sistēma paziņos par to, kā izskatīsies ekstraordinārie monetārās politikas pasākumi (tā sauktā kvantitatīvā pavājināšana, angliski – quantitative easing vai QE). Iepriekšējo mēnešu laikā FRS pārstāvju izteikumi kopā ar ASV diezgan vājiem makroekonomiskiem rādītajiem pārliecināja investorus, ka tādi pasākumi būs, jautājums tikai – cik lieli tie būs un cik ilgā laikā tie turpināsies. QE ietvaros centrālā banka, kura ir samazinājusi bāzes likmi līdz minimumam un tādejādi vairs nespēj ietekmēt naudas piedāvājumu, samazinot bāzes likmi, mēģina panākt procentu likmes samazināšanu un kreditēšanas nosacījumu atvieglošanu, piesātinot banku sistēmu ar pārlieku likviditāti. Parasti šim nolūkam tiek izpirktas no tirgus valsts obligācijas; 2009. gadā ASV tika pirkti arī hipotekārie vērtspapīri. Pasaulē līdz šim nav bijis daudz kvantitatīvās pavājināšanas pasākumu piemēru. Pirmā šādu politiku sāka Japānas centrālā banka 2001. gadā. 2009. gadā tādu īstenoja ASV un Lielbritānijas centrālās bankas. ASV kvantitatīvās pavājināšanas pasākumi tika izbeigti 2010. gada sākumā, kad šis valsts ekonomika sāka demonstrēt ātras atlabšanas pazīmes, taču vasarā, kad kļuva skaidrs, ka ASV atlabšanas tempi būtiski samazinājās un ka līdz gada beigām ASV IKP var atkal sākt samazināties, parādījās gaidas, ka ASV atkal atgriezīsies pie QE politikas, lai atvieglotu kreditēšanu un tādejādi atbalstītu ekonomiku. Tagad, gaidot ASV lēmumu par QE, finanšu aktīvu cenas visa pasaulē kopš septembra sākuma pieauga – gan akcijām, gan korporatīvām un valsts obligācijām. Pieauga arī izejvielu cenas. Tā notika tāpēc, ka investori sāka iecenot QE ietekmi, ņemot vērā iepriekšēja QE raunda pieredzi. Kā darbojās ASV QE 2009. gadā? 2009. gadā ASV neizdevās panākt būtisku iedzīvotāju un uzņēmumu kreditēšanas pieaugumu. Vairāk nekā 1 triljons dolāru, kuru FRS iepumpēja banku sistēmā, netika izsniegts kredītu veidā, bet praktiski pilna apjomā palika ASV banku depozītu kontos Federālā Rezervju sistēmā. Tātad, QE ļoti maz veicināja ekonomikas atdzīvināšanu. Tomēr tā ļoti būtiski veicināja cenu pieaugumu finanšu tirgū. Kad starpbanku tirgū parādījās milzīgs apjoms likviditātes, dolāra īstermiņa starpbanku likmes samazinājās līdz minimumam, un augtākās kredītu kvalitātes bankām parādījās iespēja lēti aizņemties starpbanku tirgū un iegādāties instrumentus, kas dotu augstāku ienesīgumu, nekā naudas tirgus likme. Tas izraisīja 2009. gada otrajā pusē milzīgu pirkšanas ažiotāžu finanšu instrumentu un izejvielu tirgos. Cenas gāja uz augšu praktiski visiem instrumentiem, pie tam tādiem, kas vēsturiski bija absolūti nekorelēti – akcijas, korporatīvas un valsts obligācijas, zelts, nafta, finanšu instrumenti attīstības un attīstītajos tirgos. Visi instrumenti un visi tirgi pieauga pateicoties tam, ka palielinājās naudas apjoms, par kuru šos instrumentus varētu pirkt, nevis pateicoties emitentu kvalitātes uzlabošanai. Finanšu instrumentu cenu pieaugums deva ļoti spēcīgu atbalstu bankām un citiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas spēja atgūties no milzīgiem 2008. gada zaudējumiem vērtspapīru cenu krituma rezultātā, un atkal sāka saņemt peļņu. Tomēr, neskatoties uz lielāko ASV banku stabilizāciju, kreditēšanas pieauguma nenotika. Kāpēc? Tāpēc, ka ASV mājsaimniecības un uzņēmumi ir pārslogoti ar kredītiem, kas tika izsniegti ekonomikas pārkāršanas periodā, samazina savu parādu slogu un nav gatavi ņemt jaunus kredītus, lai cik zemas būtu to likmes. Kamēr parādu apjomi nesamazināsies līdz līmeņiem, kad pašreizējais ienākumu līmenis būs pietiekams to apkalpošanai, jaunā kreditēšana nenotiks. Arī šoreiz QE ASV, visticamāk, neatstās būtisku ietekmi uz kreditēšanas apjomiem ASV. Kā QE ietekmēs attīstības valstis? Tomēr pavisam citu ietekmi šie pasākumi atstās uz dažām attīstības valstīm, kur privāto kredītu līmenis attiecība pret ienākumiem ir salīdzinoši neliels. Naudas masas palielināšana šajās valstīs salīdzinoši ātri translēsies palielinātā kredītu izsniegšanā, kas savukārt ietekmēs inflāciju. Jau tagad inflācija šajās valstīs ir pietiekami augsta (Indijā – 8,62% pret iepriekšēja gada attiecīga gada iepriekšējo periodu, Krievija – 6,96%, Brazīlija – 8,81%). Naudas apjoma pieaugums ASV tirgū paaugstinās pieprasījumu pēc finanšu aktīviem ASV, paaugstinās šo aktīvu cenu un attiecīgi samazinās to ienesīgumu. Meklējot augstāko ienesīgumu, investori ieguldīsies attīstības valstu finanšu instrumentos. Bankas no Brazīlijas, Indijas vai Krievijas varēs diezgan viegli aizņemties salīdzinoši lēto naudu, un pēc tam izsniegt aizdevumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem savās valstīs. Tas vedīs pie inflācijas pieauguma šajās valstīs un/vai šo valstu valūtas kursu pieauguma, kā arī pie šo valstu akciju cenu pieauguma. Pēc kāda laika attīstības akciju tirgos akciju cenas aizies stipri virs sava fundamentāli pamatotā līmeņa – veidosies cenu burbulis, kas agri vai vēlu plīsīs. Pie tam attīstības valstīm būs ļoti grūti novērst tāda spekulatīva burbuļa veidošanos. To var izdarīt, tikai ieviešot kapitāla kontroli līdzīgi kā Ķīnā. Līdz ar to var gaidīt, ka tuvāko vairāku mēnešu laikā attīstības valstu akciju cenas diezgan stipri pieaugs, tomēr jāņem vērā bīstamība, ka tas varētu beigties līdzīgi kā 2008. gadā, kad iepriekšējais burbulis plīsa. Kā ASV QE ietekmēs Latviju? Lats ir piesaistīts eiro, un tāpēc monetāra ekspansija ASV ietekmēs Latviju līdzīgi kā visu eiro zonu. Pieaugot eiro kursam pret dolāru, pieaug arī lata kurss pret dolāru. Tomēr Latvijas eksports uz ASV ir pietiekami neliels, bet pārējās būtiskās valūtas pēdējo mēnešu laika pret dolāru arī vairāk vai mazāk pieauga. Krītot dolāram, Latvijai būs mazāk jāmaksā par importējamām izejvielām – tomēr šo izejvielu cena tirgū pieaugs, tāpēc lielie ieguvumi šeit nav gaidāmi. Visbeidzot, īpašu kreditēšanas pieaugumu Latvijā lētas naudas pārpalikums pasaulē noteikti neveicinās – mums joprojām ir ļoti liels privātā sektora parādu slogs attiecība pret ienākumiem, un nākotnē tas būs jāsamazina. Līdz ar to liels kreditēšanas pieaugums nav gaidāms.
Nozare.lv
Komentāri