Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Prezidenta runas varētu maksāt vairāk

Druva
10:11
27.04.2011
26

Jānis Riņķis, SIA „PR Holding” vadītājs Valsts prezidenta runas varētu maksāt arī ievērojami vairāk – uzskata sabiedrisko attiecību kompānijas „PR Holding” vadītājs Jānis Riņķis, komentējot medijos izskanējušo informāciju par it kā milzīgajām summām, kas tiek tērētas Valda Zatlera runu rakstīšanai. Viņš ir pārliecināts, ka ir jābūt kādam būtiskam iemeslam, lai valsts vadītāja runas tiktu rakstītas tik lēti.

„Iespējams, ka Vitas Savickas darbs netiek atbilstoši novērtēts, vai arī viņa to dara kopā ar vēl kādu kancelejas speciālistu vai prezidenta padomnieku, ja reiz par tām runām maksā tik maz,” saka Riņķis, norādot, ka uz Valsts prezidenta un citu valsts vadītāju runu rakstītāju pleciem gulstas milzu atbildība, kuru ne katrs ir spējīgs uzņemties. „Sabiedrībā mēģina radīt maldīgu priekšstatu, ka tās cenas ir kaut kādas milzīgas summas, kas tiek izkrāptas no nodokļu maksātāju kabatām. Īstenībā tas nav nekas, ja ņem vērā, ka tās runas klausās visa Latvija un no tām ir lielā mērā arī atkarīgs prezidenta tēls,” viedokli pamato sabiedrisko attiecību speciālists. Viņš arī nepiekrīt argumentam, ka šo darbu var novelt tikai uz prezidenta kancelejas darbinieku pleciem. „Ir saprotama vēlme radīt ažiotāžu par katru cenu. Bet pirms to darīt, ir jāsaprot, kā darbojas un ko sevī ietver sabiedriskās attiecības,” skaidro Riņķis, norādot, ka pretēji vispārpieņemtam uzskatam sabiedriskās attiecības nesastāv tikai no vienām mediju attiecībām un komunikācijas ar žurnālistiem.

Sabiedrisko attiecību speciālistu vidū arī eksistējot savs dalījums pa jomām un kompetencēm. „Vieni sūta preses relīzes un komunicē ar žurnālistiem, bet citi atkal organizē pasākumus, raksta runas vai vada krīzes komunikācijas kampaņas,” atzīst speciālists. Tas arī esot iemesls kādēļ pretēji vēl vienam izplatītam mītam, ne vienmēr no labiem un spējīgiem žurnālistiem sanāk tikpat labi un spējīgi sabiedrisko attiecību speciālisti. To pierādot kaut vai Intas Lases gadījums. „Inta Lase ir neapšaubāmi spējīga un talantīga žurnāliste, bet par tā paša Zatlera preses sekretāri viņa nevarēja strādāt. Nevis tāpēc, ka trūktu talanta vai spēju, bet gan tāpēc, ka tās ir divas pārāk dažādas profesijas,” saka Riņķis, skaidrojot, kāpēc visus darbus sabiedrisko attiecību jomā nevar vienlīdz labi darīt viens cilvēks. Sevišķi, kad visi šie darbi esot jāveic pietiekami augstā līmenī. Šaubas radot cits jautājums. Kāpēc apjoma ziņā tik līdzīgas runas tiekot vērtētas par tik atšķirīgām un zemām cenām? Saskaņā ar informāciju medijos – Neatkarības deklarācijas gadadienai veltītā 5297 zīmju runa novērtēta par 1000 latiem, bet gandrīz tikpat garā 18. novembra svētku runa, kas ir gandrīz tikpat gara (4578 zīmes), novērtēta tikai par nieka 150 latiem. „Ja reiz Savickas kompetence runu rakstīšanas jomā pārbaudīta, tad arī maksāt vajag atbilstoši. Pēc būtības nav atšķirības, tā ir jaungada runa vai neatkarības svētki, jo rakstītāja kompetence ir viena, apjomi – līdzīgi un auditorija arī,” saka Riņķis, kuram gan kā sabiedrisko attiecību kompānijas vadītājam liekoties dīvaini, ka Valsts prezidenta runa pie tik kompetenta speciālista varot maksāt tikai 150 latus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi