Kūpināta gaļa ir tradicionāls produkts. Vai benzopirēna normas to izskaudīs? No 1. septembra gaļas un zivju kūpināšanā gan nebūs aizliegts izmantot koksni, taču ražotājiem būs jāievēro jauna – samazinātā benzopirēna norma kūpinātajā gaļā un zivīs, kā arī to produktos. No septembra atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem līdz diviem mikrogramiem kilogramā. Arī benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa krietni samazināsies.
Zemkopības ministrija skaidro, ka šādas normas pieņemtas jau 2011.gadā un to ieviešanai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, kas beidzas šā gada septembrī. Tiek lēsts, ka šādu izmaiņu mērķis ir nodrošināt patērētājiem iespēju iegādāties veselīgāku pārtiku, jo benzopirēnu, kas rodas gaļas un zivju kūpināšanas laikā, zinātnieki atzinuši par kancerogēnu jeb vēzi izraisošu, ja tas tiek uzņemts lielās devās.
Mājražotāji šādas prasības uzskata galvenokārt par veidu, kā samazināt mājražošanas apjomus. Viesturs Skujiņš no Amatas novada Amatas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Kaļļi” saka: “Manuprāt, tas ir absurds un tiešākajā veidā lielveikalu lobēšana. Kādam jau tas būs izdevīgi. Visu laiku esam kūpinājuši gaļu, izmantojot alkšņa malku. Cilvēki vienmēr ēduši kūpinātu gaļu, daudzi mājās to paši arī kūpina. Tad jau mums būs jāražo sutināta, ne kūpināta gaļa. Vai tad labāk būs pirkt mākslīgos tā sauktos kūpinājumus veikalā? Taču esam pārdzīvojuši dažādus laikus, arī šajā situācijā mēģināsim tikt galā. Par citu tehnoloģiju ieviešanu nedomāju. Turpināšu kūpināšanā izmantot koksni. Būs jārēķinās ar Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudēm par benzopirēna klātbūtni produktos, kura pieļaujamais procents būs gaužām niecīgs. Reti kurš varēs nokūpināt gaļu, kas atbilst šādām prasībām. Pieļauju, ka cilvēki turpinās pirkt žāvējumus, taču, iespējams – būs sabiedrības daļa, kuru ažiotāža ietekmēs.”
Līdzīgi domā arī Jānis Tučs no Pārgaujas novada Straupes pagasta zemnieku saimniecības “Zemzari”. Par alternatīvu viņš atzīst pievēršanos jaunām ražošanas tehnoloģijām, tiesa, kādas tās varētu būt, vēl esot grūti spriest. “Ar šādiem ierobežojumiem mūs grib “nospiest”. Kā tad varēs citā veidā žāvēt, kas veiks eksperimentus, lai piedāvātu citus variantus, kā to darīt? Lai gaļu kūpinātu, jānodrošina atbilstoša temperatūra. Tāpat kā visi tradicionālie mājražotāji, mēs kurināmajam izmantojam malku, taču ir dzirdēts, ka citviet lieto arī granulas. Ja tas tā tiek darīts, tad jāmaina iekārtas vai jāpārbūvē krāsns. Pagaidām tas nešķiet reāli. Tie, kas pievērsušies mājražošanai, taču ir ieguldījuši lielus līdzekļus. Turklāt, vai kāds vispār apzinās, cik maksā laboratoriskie izmeklējumi? Sākām žāvēt vistas. Aizsūtījām paraugus uz laboratoriju, kur par vienu izmeklējumu maksājām krietnu summu. Ja sāksim eksperimentēt ar gaļas kūpināšanu, lai pielāgotos jaunajām prasībām, tad par analīzēm vien nevarēsim samaksāt. Tas nogremdēs kā gaļas, tā zivju kūpinātājus. Tiesa, līdz šim varējām lepoties ar savu produkciju, ar garšu un smaržu, kas raksturīga tikai īstiem mājražojumiem. Daudzi, kas devušiem prom no Latvijas, bieži vien ir līdzi ņēmuši vietējos žāvējumus,” izsakās J.Tučs.
Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka šādā situācijā mājražotājiem visdrīzāk nāksies pārskatīt ražošanas tehnoloģija. “Varianti var būt dažādi. Katram pašam būs jāmeklē iespējas, kā pielāgoties likumdošanas prasībām. To var panākt eksperimentējot, testējot produktu. Jau tagad ir skaidrs, ka atsevišķiem ražotājiem kūpinājumos ir pārāk augsts benzopirēna procents, taču tas nenozīmē, ka viņam nav iespēju kaut ko pamainīt ražošanas procesā. Skaidrs, ka ražotājiem pašiem jāpārbauda savas produkcijas atbilstība prasībām, kā arī to darīs mūsu dienests. Riska grupā varētu būt tie kūpinājumi, kuriem jau ar aci redzams, ka produkts ir pārāk tumšs,” “Druvai” norāda PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietniece Linda Uglanova.
Jāpiebilst, ka medijos jau izskanējuši cilvēku ierosinājumi noteikt kūpinājumus par akcīzes preci, lai par to kaitīgumu veselībai un vēlmi lietot vai nelietot izlemj paši patērētāji. Ilze Fedotova
Komentāri