Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ko izmeklēs izmeklēšanas komisija

Druva
13:21
23.12.2014
9

Zolitūdes traģēdijas Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija darbojas jau mēnesi. Solījumu bijis daudz, katram gadījumam (lai nelabvēļi neapstrīdētu tās darbošanos) vēlreiz pārvēlēta tās vadība un izskanējis arī paziņojums par tās darbības atklātumu. Tiesa gan, Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā 5.(3) pants paredz, ka “Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdi fiksē fonogrammā, pēc kuras raksta stenogrammu. Fonogrammu un stenogrammu pievieno komisijas sēdes protokolam” . Tā teikt, tās sēdes nemaz tik slepenas nav paredzētas, bet dubultas atklātības garantijas, tāpat kā komisijas vadības vēlreizēja apstiprināšana darbam par sliktu nevarētu nākt. Gan jāatzīst, ka pašlaik vēl nav, ko atklāt, jo komisijai nav pat darba plāna.

Protams, pirms vēlēšanām un arī pirmajā ievēlēšanas skurbulī ne viens vien solīja noskaidrot “visu patiesību” par Zolitūdes traģēdiju un panākt, ka visi vaininieki tiks sodīti. Tagad arī viskvēlākie solītāji pamazām apjauš, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav vēlreiz jādara izmeklētāju un ekspertu darbs un komisija to nemaz arī nespēj. “Izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2012. gada 21. novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām, minētās traģēdijas seku novēršanā un noteikt, ka tā izveidojama uz divpadsmit mēnešiem,” teikts lēmumā, ko Saeima apstiprināja 11. novembrī balsojot. Tātad pirmām kārtām ir jāsaprot, vai ir jāgroza likumi un normatīvie akti vai arī problēma slēpjas iespējā šos likumus un normatīvus neievērot. Otrkārt, jāizvērtē, ko valsts un pašvaldību iestādes no vajadzīgā jau ir vai nav izdarījušas un ko pat negrasās darīt. Treškārt, protams, ir jāpārskata likumu, normatīvu un dažādu rīcību kopums, lai būtu pilnīga skaidrība, kas kuram darāms lielu nelaimju gadījumos. Un, protams, var ik pa laikam prasīt atskaiti no Ģenerālprokuratūras par paveikto un to, kā virzās izmeklēšanas process. Jāteic, ka no aprīļa līdz oktobrim ieskaitot Ministru kabinetā (MK) ir notikušas trīs sanāksmes ar premjeres, valsts institūciju vadošo amatpersonu, NVO un cietušo pārstāvju piedalīšanos. Ir arī Pārresoru koordinācijas centra (PKC) ziņojums, kas MK izskatīts 12. novembrī. Sanāksmju protokoli, PKC ziņojums un citi materiāli ir pieejami MK mājaslapā, tos var izlasīt katrs, kurš vēlas uzzināt, kas ir vai nav izdarīts. Paveikts ir diezgan daudz, un to atzīst arī cietušo pārstāvji, kas piedalījās šajās sanāksmēs. Diemžēl pirmajā Parlamentārās izmeklēšanas komisijas atklātajā sēdē izskatījās, ka vairums komisijas deputātu ar šiem materiāliem nav iepazinušies. Ja deputāti izdarītu šo vienkāršo darbu, par kuru, starp citu, saņem papildu samaksu no mūsu maksātās nodokļu naudas, tad viņiem ātri kļūtu skaidrs, ka, piemēram, Labklājības un Veselības ministrija ik pa laikam vēlas viena otrai uzvelt atbildību par kādu jautājumu jeb, vienkāršāk sakot, cenšas tikt vaļā no dažu jautājumu risināšanas. Tāpat deputāti arī saprastu, ka jautājums par partnerattiecību likumu, kas jau kļuvis par “karsto kartupeli” likumdevēja varas gaiteņos, nav tikai un vienīgi jautājums par homoseksuālu pāru attiecību juridisko tiesību un pienākumu noformēšanu, bet tas ir ļoti sāpīgs jautājums cietušo un bojā gājušo oficiāli nereģistrētajām otrajām pusēm, un ka MK sanāksmēs par to runāts ne reizi vien. Kā zināms, risinājuma joprojām šim jautājumam nav. Nupat kļuvusi redzama vēl kāda problēma – cilvēkiem, kuri Zolitūdes “Maxima” drupās zaudējuši tuviniekus vai cietuši paši, pēc jaunā gada valsts vairs neapmaksās nepieciešamo ārstēšanu, medikamentus, sociālo rehabilitāciju un psihologu pakalpojumus.

Neatrisināto jautājumu sarakstu varētu turpināt, bet svarīgākais ir, vai Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti gribēs šīs problēmas saskatīt un atrast tām risinājumu. Viena lieta ir dižoties TV kameru priekšā ar izrieztu krūti un skaļi runāt, kā tūlīt, tūlīt visi tiks atmaskoti un saukti pie atbildības, bet pavisam kas cits ir darīt ikdienas darbu, kas slavas spožumu nenes. Sallija Benfelde

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi