Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Liesais streiks

JĀNIS BUHOLCS
11:44
04.12.2015
5

Pagājušajā nedēļā skolotāji streikoja, lai pievērstu uzmanību pedagogu atalgojuma problēmām. Tomēr streikošana šādā formā nav efektīvs veids, kā piespiest politiķus pildīt izvirzītās prasības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir vairākas prasības, taču centrālais jautājums ir par pedagogu algu aprēķināšanas modeli – lai to pilnveidotu, ir nepieciešami papildu līdzekļi no budžeta. Īpašs uzsvars arodbiedrības skaidrojumā par streiku ir uz pirmsskolas un mazajās izglītības iestādēs strādājošo un atbalsta personāla nepietiekamo atalgojumu. Audzinātājiem bērnudārzos alga uz rokas ir zem 400 eiro, un auklītēm vēl mazāk. Šādā situācijā nav brīnums, ka pirmsskolas mācību iestādēs trūkst cilvēku, kas vēlas tur strādāt.

Nav šaubu, ka pedagogu un citu ar bērniem un jauniešiem strādājošo profesionāļu atbalstīšanai būtu jābūt vienai no prioritātēm. Tas, cik spējīgi un motivēti ir šie darbinieki, lielā mērā ietekmē arī jaunās paaudzes sociālo un intelektuālo attīstību. Latvija nevar pretendēt uz nekādu attīstības uzrāvienu, ja tā neieguldīs savos cilvēkos un viņu izglītošanā. Taču Latvijas izglītības sistēma lielā mērā balstās uz entuziasmu. Turklāt tā sagrūs, kad esošie pedagogi masveidā paziņos, ka “mums vienreiz pietiek”.

Pagājušās nedēļas protesta akcija, pieteikta kā brīdinājuma streiks, tādējādi ir mēģinājums norādīt uz lielajiem riskiem, kurus rada nepietiekams valsts atbalsts izglītības nozarei. Tanī pašā laikā konkrētajā situācijā ir grūti runāt par izvēlētā risinājuma efektivitāti.

Pedagogi nolēma streikot tad, kad valsts budžets faktiski jau bija gatavs. Izglītības darbinieku arodbiedrība gan skaidroja, ka pārdalīt finansējumu esot iespējams arī pēc budžeta pieņemšanas, tomēr grūti iedomāties, ka pēc tam līdzekļus atrast būs vieglāk nekā vēl budžeta izstrādes laikā. Arī vēl pirms streika pedagoga algu reformai Saeimas Budžeta un finanšu komisija rezervēja deviņus miljonus eiro, kas paņemti no līdzekļiem, kas iedalīti “neparedzētiem” tēriņiem. Uz kādu citām jomām jau apsolītu naudu arodbiedrība tagad cer?

Lai šādai streikošanai būtu reāla ietekme uz budžeta veidošanu, pasākumam bija jānotiek, vēlākais, oktobrī. To, kas īsti ir streiks, Latvijas pedagogiem derētu pamācīties no strādājošajiem Lielbritānijā, Vācijā vai Francijā. Kad tur streiko kādā nozarē strādājošie, tad to nevar neizjust liela daļa sabiedrības – pat tie, kas ar konkrēto nozari nav tieši saistīti. Protams, ka tas izraisa pamatīgas neērtības citiem. Taču streika ideja jau ir tieši tāda – ar šīm neērtībām strādnieki uzsver, kādas neērtības esošajā situācijā ir jāpacieš viņiem pašiem un cik daudzi citi no viņu darba ir atkarīgi. Latvijas pedagogu brīdinājuma streiks turpretim ir tāda klasiska vietējā pieeja, kurā apdalītie sanāk kopā klusām dalīties neapmierinātībā, varbūt kāds valdības pārstāvis pat atnāk pie viņiem parunāties, un dzīve pēc tam turpinās bez īpašām izmaiņām.

Pašreizējos apstākļos nav runas par to, cik reālistiski ir izpildīt pedagogu prasības – neba nu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir vienīgā, kas ir skeptiska par to, cik lielā mērā tas patlaban ir iespējams. Toties šāda veida neefektīvā protestēšana reālu labumu gan var dot arodbiedrības vadībai – izliekoties par savu pārstāvju interešu aizstāvjiem, viņi nodrošina paši savas pozīcijas organizācijā.

Skolotāju streika dienā notika arī kaut kas īpatnējs – Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Šī bija sagadīšanās, tomēr šī sagadīšanās bija spilgta. Gluži tāpat kā pedagoģijā, arī politikā atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai šis intensīvais darbs neatbaidītu potenciāli spējīgus darbiniekus. Protams, var jau norādīt, ka daudzi no politiķiem šī joma ir pievilcīga gluži citu iemeslu dēļ, taču arī tas nav arguments pret algu palielināšanu, ja vien pārējie apstākļi to atļauj. Un, ja jautājums par algu palielināšanu politiķiem bija Saeimas komisijas sēdes dienaskārtībā un ja tam bija iegūts atbilstošs atbalsts un pamatojums, nebija iemesla šo jautājumu neizskatīt tajā dienā, kad skolotāji streiko. Tāpat ir skaidrs, ka politiķu algu palielināšanai nepieciešamie 740 tūkstoši eiro ir sīkums pret līdzekļiem, kas tiek pieprasīti pedagogu atalgošanai.

Un tomēr – pati izpratne par to, kurām nodarbināto grupām nākamgad algas ir jāpieliek un kurām ne, ir nepatīkams signāls ne jau tikai pedagoģiskajā darbā strādājošajiem. Nevar nepamanīt, ka Latvijā ir jomas, kurām nauda atrodas vienmēr, piemēram, lidsabiedrības “airBaltic” stutēšanai, un ir tādas, kam parasti liek pagaidīt labākus laikus. Jā, ar labām algām motivēti valsts augstākie darbinieki ir ļoti svarīgi, “airBaltic” ir svarīgs. Bet arī skolotāji ir svarīgi. Vien atšķirībā no “airBaltic” skolotāji nebankrotē, skolotāji turas. Un, kamēr viņi turas, tikmēr citi var turpināt domāt, ka situācija ir normāla.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
10

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
16

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
17

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
16
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
13
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
12
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
11
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi