Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Liesais streiks

JĀNIS BUHOLCS
11:44
04.12.2015
5

Pagājušajā nedēļā skolotāji streikoja, lai pievērstu uzmanību pedagogu atalgojuma problēmām. Tomēr streikošana šādā formā nav efektīvs veids, kā piespiest politiķus pildīt izvirzītās prasības.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir vairākas prasības, taču centrālais jautājums ir par pedagogu algu aprēķināšanas modeli – lai to pilnveidotu, ir nepieciešami papildu līdzekļi no budžeta. Īpašs uzsvars arodbiedrības skaidrojumā par streiku ir uz pirmsskolas un mazajās izglītības iestādēs strādājošo un atbalsta personāla nepietiekamo atalgojumu. Audzinātājiem bērnudārzos alga uz rokas ir zem 400 eiro, un auklītēm vēl mazāk. Šādā situācijā nav brīnums, ka pirmsskolas mācību iestādēs trūkst cilvēku, kas vēlas tur strādāt.

Nav šaubu, ka pedagogu un citu ar bērniem un jauniešiem strādājošo profesionāļu atbalstīšanai būtu jābūt vienai no prioritātēm. Tas, cik spējīgi un motivēti ir šie darbinieki, lielā mērā ietekmē arī jaunās paaudzes sociālo un intelektuālo attīstību. Latvija nevar pretendēt uz nekādu attīstības uzrāvienu, ja tā neieguldīs savos cilvēkos un viņu izglītošanā. Taču Latvijas izglītības sistēma lielā mērā balstās uz entuziasmu. Turklāt tā sagrūs, kad esošie pedagogi masveidā paziņos, ka “mums vienreiz pietiek”.

Pagājušās nedēļas protesta akcija, pieteikta kā brīdinājuma streiks, tādējādi ir mēģinājums norādīt uz lielajiem riskiem, kurus rada nepietiekams valsts atbalsts izglītības nozarei. Tanī pašā laikā konkrētajā situācijā ir grūti runāt par izvēlētā risinājuma efektivitāti.

Pedagogi nolēma streikot tad, kad valsts budžets faktiski jau bija gatavs. Izglītības darbinieku arodbiedrība gan skaidroja, ka pārdalīt finansējumu esot iespējams arī pēc budžeta pieņemšanas, tomēr grūti iedomāties, ka pēc tam līdzekļus atrast būs vieglāk nekā vēl budžeta izstrādes laikā. Arī vēl pirms streika pedagoga algu reformai Saeimas Budžeta un finanšu komisija rezervēja deviņus miljonus eiro, kas paņemti no līdzekļiem, kas iedalīti “neparedzētiem” tēriņiem. Uz kādu citām jomām jau apsolītu naudu arodbiedrība tagad cer?

Lai šādai streikošanai būtu reāla ietekme uz budžeta veidošanu, pasākumam bija jānotiek, vēlākais, oktobrī. To, kas īsti ir streiks, Latvijas pedagogiem derētu pamācīties no strādājošajiem Lielbritānijā, Vācijā vai Francijā. Kad tur streiko kādā nozarē strādājošie, tad to nevar neizjust liela daļa sabiedrības – pat tie, kas ar konkrēto nozari nav tieši saistīti. Protams, ka tas izraisa pamatīgas neērtības citiem. Taču streika ideja jau ir tieši tāda – ar šīm neērtībām strādnieki uzsver, kādas neērtības esošajā situācijā ir jāpacieš viņiem pašiem un cik daudzi citi no viņu darba ir atkarīgi. Latvijas pedagogu brīdinājuma streiks turpretim ir tāda klasiska vietējā pieeja, kurā apdalītie sanāk kopā klusām dalīties neapmierinātībā, varbūt kāds valdības pārstāvis pat atnāk pie viņiem parunāties, un dzīve pēc tam turpinās bez īpašām izmaiņām.

Pašreizējos apstākļos nav runas par to, cik reālistiski ir izpildīt pedagogu prasības – neba nu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile ir vienīgā, kas ir skeptiska par to, cik lielā mērā tas patlaban ir iespējams. Toties šāda veida neefektīvā protestēšana reālu labumu gan var dot arodbiedrības vadībai – izliekoties par savu pārstāvju interešu aizstāvjiem, viņi nodrošina paši savas pozīcijas organizācijā.

Skolotāju streika dienā notika arī kaut kas īpatnējs – Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, kā arī Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas. Šī bija sagadīšanās, tomēr šī sagadīšanās bija spilgta. Gluži tāpat kā pedagoģijā, arī politikā atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam, lai šis intensīvais darbs neatbaidītu potenciāli spējīgus darbiniekus. Protams, var jau norādīt, ka daudzi no politiķiem šī joma ir pievilcīga gluži citu iemeslu dēļ, taču arī tas nav arguments pret algu palielināšanu, ja vien pārējie apstākļi to atļauj. Un, ja jautājums par algu palielināšanu politiķiem bija Saeimas komisijas sēdes dienaskārtībā un ja tam bija iegūts atbilstošs atbalsts un pamatojums, nebija iemesla šo jautājumu neizskatīt tajā dienā, kad skolotāji streiko. Tāpat ir skaidrs, ka politiķu algu palielināšanai nepieciešamie 740 tūkstoši eiro ir sīkums pret līdzekļiem, kas tiek pieprasīti pedagogu atalgošanai.

Un tomēr – pati izpratne par to, kurām nodarbināto grupām nākamgad algas ir jāpieliek un kurām ne, ir nepatīkams signāls ne jau tikai pedagoģiskajā darbā strādājošajiem. Nevar nepamanīt, ka Latvijā ir jomas, kurām nauda atrodas vienmēr, piemēram, lidsabiedrības “airBaltic” stutēšanai, un ir tādas, kam parasti liek pagaidīt labākus laikus. Jā, ar labām algām motivēti valsts augstākie darbinieki ir ļoti svarīgi, “airBaltic” ir svarīgs. Bet arī skolotāji ir svarīgi. Vien atšķirībā no “airBaltic” skolotāji nebankrotē, skolotāji turas. Un, kamēr viņi turas, tikmēr citi var turpināt domāt, ka situācija ir normāla.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
15

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
19

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
31
1

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
36

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
29

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi