Runājot par Latvijas nākotnes mērķiem, visbiežāk tiek minēta labklājība. Mēs ceram, ka reiz dzīvosim tikpat pārtikuši, kā dzīvo liela daļa cilvēku Rietumos. Tiesa gan, daudziem tas netraucē paust pārliecību par Rietumu “sapuvušajām vērtībām”, kas iznīcinot latvieša dzīvesziņā ierakstītās vērtības – patriotismu, tikumību, ģimeni, darba mīlestību un citas. Citiem vārdiem sakot, mēs gribam dzīvot kā Rietumos, bet negribam ievērot Eiropā vispārpieņemtās vērtības, jo patiesībā tās nozīmējot pavisam ko citu nekā “tikumīgajam latvietim”. Protams, var jau pasmaidīt, ka uzskatām sevi par īstākajiem un pareizākajiem vērtību nesējiem Eiropā. Var jau paust, ka mūsu attieksmi pret ģimeni un bērniem nesaprot ne Anglijas, ne Norvēģijas varas iestādes un iedzīvotāji, kuri par to vien sapņojot, kā latviešu ģimenēm atņemt bērnus. Acīmredzot Latvijā bieži tiek uzskatīts, ka bērns ir ģimenes īpašums, ar kuru īpašnieks var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Līdzīgi daudzu prātos ir ar nodokļiem, kurus nav vērts maksāt, bet prasīt no valsts gan vajag, jo tā pienākas. Mūsu “atšķirīgo un patieso” vērtību sarakstu turpinot, labi redzams, ka vismaz daļa sabiedrības savos prātos ļoti līdzinās lielās kaimiņvalsts iedzīvotājiem.
“Levadas centra” decembra sākumā publicētā aptauja liecina, ka 75 procenti Krievijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij būtu jāuzlabo un jāsakārto attiecības ar Rietumiem, bet tajā pašā laikā ir pārliecināti, ka Krievijas varai nekas nav jādara, lai tā notiktu, un Kremlim ir jāturpina savs politiskais kurss. Attiecību uzlabošana saistās ar zināmu piekāpšanos, bet tā nav savienojama ar dižās lielvalsts statusu, kuru Krievija ieguvusi savu pilsoņu prātos, pārkāpjot starptautiskās saistības un nostiprinot savu varu. Attieksme ir aptuveni tāda – attiecības jāuzlabo, mēs to gribam, bet “viņi” neko nedara, lai tā būtu. Paradoksāli ir arī tas, ka attiecības pēc iedzīvotāju domām jāuzlabo arī ar ASV un Ukrainu par spīti tam, ka aptaujas liecina – šīs valstis cilvēki Krievijā uzskata par lielākajiem ienaidniekiem. Turklāt iedzīvotāji lielāko tiesu neredz saistību starp NATO, ASV un Eiropas Savienību (ES). NATO Krievijā vienmēr ir bijis negatīvs vērtējums, bet lielāko tiesu cilvēki nezina, kuras ir NATO dalībvalstis, bet ES vairs nav mīļa kopš sankciju ieviešanas. Tomēr negatīvā attieksme nav mainījusi vēlmi pēc Rietumu labumiem. “Mēs gribam būt daļa no Eiropas, bet negribam ievērot Eiropā pieņemtos likumus un normas”, Krievijas iedzīvotāju nostāju skaidro sociologs Deniss Volkovs. “Eiropas, Rietumu, ASV pievilcība nav zudusi, jo nekas nav mainījies uzskatos par to, ka Rietumos ir labāka dzīve nekā Krievijā, bet vairākuma galvenā mēraukla ir dzīves līmenis,” saka Volkovs. Jāpiebilst arī, ka Krievijas iedzīvotāji uzskata, ka Rietumi viņus nesaprot, kaut gan viņi labprāt joprojām būtu civilizētās pasaules daļa – galu galā, dižas lielvalsts statuss nozīmē ne tikai to, ka tā var darīt, kā tīk. Tāds statuss pēc Krievijas iedzīvotāju domām nozīmē arī, ka valsts ir civilizētās pasaules daļa un tā jāciena. Rietumu sankcijas daudziem nozīmē – Krieviju nevar ignorēt. Tā teikt, ja jau Krieviju neciena, tad ar to ir spiesti vismaz rēķināties.
No malas raugoties uz minētās aptaujas rezultātiem, Krievijas iedzīvotāju uzskati izskatās dīvaini, lai neteiktu ko spēcīgāku. Tomēr līdzība Latvijas un Krievijas iedzīvotāju uzskatos daudzos jautājumos ir visai pamanāma. Diemžēl. Atliek vien cerēt, ka spēsim mainīties.
Komentāri