Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa savā rakstā secinājusi, ka, ņemot vērā augsto atbalstu Krievijas veicinātajām idejām Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju vidū, pastāv risks, ka militāra apdraudējuma gadījumā pastiprināsies iekšējie sašķeltības procesi un sabiedrības saliedētība cīņā pret ārējo agresoru būs apgrūtināta. Tam var piekrist, ja paraugās kaut vai uz partijas “Saskaņa” aktivitātēm. Turklāt diez vai tās līderu darīto var saistīt tikai ar nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Interesanti, ka, piemēram, Nils Ušakovs savus paziņojumus mēdz pieskaņot arī dažādiem vēsturiskiem datumiem – piemēram, bēdīgi slavenais zīmējums ar riteņbraucēju, kurš salauž pats savu velosipēdu un pēc tam no citiem pieprasa kompensāciju (tas par Latviju, kas aprēķinājusi aptuvenos okupācijas radītos zaudējumus) dienasgaismu ieraudzīja 22. aprīlī, Ļeņina dzimšanas dienā. Protams, atziņa, ka bez padomju armijas nebūtu ne 18. novembra, ne 4. maija, izskanēja 9. maijā. Var brīnīties par Rīgas mēra neapdomīgo rīcību, jo latviešu vēlētājus tā var tikai zaudēt, bet par mēru bez viņu atbalsta vēlēšanās Ušakovs nav kļuvis un nekļūs. Manuprāt, Rīgas mēram tiek doti padomi un ieteikumi, kurus viņš nevar neuzklausīt un nepildīt.
Tomēr, raugoties dažādās norisēs, jāsecina, ka Krievijas atbalstītās idejas zeļ un plaukst arī latviešu sabiedrībā. Jau sen zināms, ka cilvēki, kuri netiek galā ar savām personīgajām problēmām, bieži vien izvēlas radikālas reliģiskās sektas. Latvijā šo sektu vietā dažam labam acīmredzot ir cīņa pret cilvēktiesībām un iedomātu feminismu (šobrīd pret Stambulas konvenciju), dažs, iespējams, spiests darīt to, ko liek “padomdevēji”, jo okupācijas laika pagātnē slēpjas kāds grēciņš, bet vēl kādi cenšas savas kabatas un karjeras dēļ. Lai kā nu tur būtu vai nebūtu, aizspriedumus un nezināšanu, cilvēkus mulsinot un jaucot viņiem prātu, ir viegli izmantot.
Tādēļ bija skumji raudzīties tieslietu ministra Dzintara Rasnača intervijā LTV1 raidījumā “1:1”. Neapšaubāmi, ministrs ir mācījies pie laba sabiedrisko attiecību konsultanta un bijis labs skolnieks. Varētu jau ministram pajautāt, kāpēc tad Tieslietu ministrija izvēlējās par konferences vadītāju žurnālistu, kura pakalpojumi likās pārāk dārgi, bet pēc tam par to pārmet? Tāpat arī varētu pajautāt, vai viņu intervēt drīkst tikai tie cilvēki, kuri pelna mazāk par viņu? Varētu arī atgādināt, ka tādu naudu valsts nav maksājusi un nemaksā žurnālistam katru dienu gada garumā, bet tas ir atsevišķs pakalpojuma līgums un samaksāts tiek par nostrādātajām stundām.
Pajautāt jau varētu, bet ir skaidrs, ka atbildē būs pārmetumi un “skeletu meklēšana” vaicātāja “skapī”. Uz jautājumiem, uz kuriem mums visiem patiešām būtu svarīgi atbildes saņemt, to nav. Rasnača kungs laikam ir aizmirsis, ka kalpo Latvijas sabiedrībai, nevis tikai saviem atbalstītājiem, un ka viņa pienākums ir atbildēt, nevis atgaiņāties no visa, kas viņam nepatīk. Protams, tas, vai ministrs aizstāv savus uzskatus vai arī dara kādam tīkamu darbiņu, zināms tikai ministram pašam un varbūt valsts drošības iestādēm. No tā gan labāk ap sirdi nepaliek. Bijušais britu izlūkdienesta vadītājs Ričards Dīrlovs nupat brīdinājis, ka Eiropai draud bīstams “teroristu vīruss”, kā arī dažādu galēji labējo kustību uzliesmojums. Tiesa, Dīrlovs to saista ar bēgļu krīzi un Eiropas nespēju ierobežot migrāciju, bet Latvijā šīm Eiropas “slimībām” vēl var klāt pieskaitīt Krievijas īstenotā hibrīdkara veiksmīgo plosīšanos.
Komentāri